Apliecina trauslumu 0
Vienlaikus ar labajiem statistikas rādītājiem daži lieli izdevēji darbību ir izbeiguši, savukārt citiem ir problēmas ar maksātspēju. Jau pērn maksātnespējas process tika pasludināts apgādam “Atēna”, savukārt šā gada sākumā tiesiskās aizsardzības process ierosināts vienam no “Jumavas” grupas uzņēmumiem – “J.L.V.”. Tomēr “Jumava” ir izdevniecība ar vairāk nekā 20 gadu vēsturi un attiecīgu pieredzi, tāpēc, domājams, tai vajadzētu pārciest šos sarežģītākos laikus.
Nav noslēpums, ka grāmatizdevēju nozarē ir viens izteikts līderis – apgāds “Zvaigzne ABC”, kamēr pārējie TOP 10 uzņēmumi pat kopā nespēj sasniegt līdera apgrozījumu vai peļņu. Apgāda “Zvaigzne ABC” apgrozījums pērn saglabājies 2014. gada līmenī un bijis 12,9 miljonu eiro, savukārt peļņa bijusi 424,1 tūkstotis eiro, kas ir par 200 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to, protams, nozares dalībnieki vērtē, ka Latvijā varētu būt veselīgāks spēku samērs starp lieliem, vidējiem un maziem izdevējiem, šeit domājot tos izdevējus, kam grāmatu veidošana un izplatīšana ir būtiska uzņēmējdarbības sastāvdaļa, nevis jauks vaļasprieks. “Salīdzinājumā ar tuvākajām kaimiņvalstīm, kur ir vairāk mazo un vidējo izdevniecību, Latvijā grāmatu saturiskā dažādība un pieejamo nosaukumu klāsts patiesībā varētu būt vēl lielāks. Jo ir ļoti būtiski, lai par sev svarīgām lietām cilvēks varētu lasīt dzimtajā valodā, tostarp labākos literatūras un uzziņu grāmatu paraugus – ne tikai pašmāju, arī tulkotos. Daudz kas šajā jomā tiek darīts, taču vienmēr šķiet, ka varētu vēl,” tā R. Punka. Turklāt piedāvājums ir cieši saistīts ar pieprasījumu, ar cilvēku gatavību iegādāties jaunākās grāmatas, diskutēt par tām, patiešām lasīt daudz un regulāri.
Apgrozījumu par 16% izdevies palielināt “Lauku Avīzes” grāmatu izdevniecībai, tas panākts, turpinot nostiprināties gan kultūrvēsturisko, gan vēsturisko grāmatu nišā. Ik gadu izdevniecībai ir vairāki jauni nosaukumi, pamatā šīs grāmatas ir saistītas ar 20. gadsimta notikumiem – Otro pasaules karu, tās ir grāmatas, kurās savijas zinātniski pamatoti pētījumi pietiekami lasāmā izklāstā. Vēl jāmin arī oriģinālliteratūras un bērnu literatūras sektors. Izdevniecībā tirāžas nav kritušās, un nosaukumu skaits ik gadu palielinās.
Ievērojami finanses izdevies uzlabot “Neputnam” (uzreiz aiz TOP 10 sliekšņa esošam uzņēmumam) – apgrozījumu par 41% līdz 265,6 tūkstošiem un nopelnīt 169,8 tūkstošus eiro. Izdevniecība darbojas savā nišā, kur katra grāmata ir projekts, kam tiek meklēts un piesaistīts finansējums. Līdz ar to arī nosaukumu skaits gadā un realizētie projekti – izdevumi – ir lielā mērā atkarīgi no piesaistītā atbalsta. “Neputna” direktore Elgita Bērtiņa vērtē, ka, neskatoties uz kopējo LNB statistiku, tirāžām tomēr ir tendence samazināties, kaut nosaukumu skaits aug. Līdzīgi spriež “Retorika A” menedžere Jeļena Čeronko, paskaidrojot, ka divu triju tūkstošu tirāžas ir palikušas tikai mācību literatūras izdevumiem. Un diemžēl nevar runāt par kopējo situācijas uzlabošanos ilgtermiņā. “Retorika A” apgrozījums pērn pieaudzis par 23%, sasniedzot 216 tūkstošus eiro. Finanšu rezultātu uzlabošanās saistīta ar jaunu mācību komplektu izstrādāšanu un izdošanu 2014. – 2015. gadā, it īpaši pateicoties mācību komplekta “Prosto po-russki” 6. – 9. klasēm pabeigšanai, kā arī rezultātu uzlabošanai palīdzējusi bilingvālo mācību grāmatu izstrādāšana un iznākšana (iznācis “Matemātika bilingvāli 5. klasei” mācību komplekts un iznākšanai tiek gatavots “Matemātika bilingvāli 6. klasei”), kas ir pieprasītas mazākumtautību skolās.
Vērtējot šī gada finanšu rezultātus, nozares pārstāvji ir ļoti piesardzīgi un lielākoties runā par stabilitāti, esošo apjomu saglabāšanu u. tml. Daudz zināšanu un jaunas tendences nozares pārstāvji iegūst starptautiskās grāmatu izstādēs, jo “lielie vēji” vispirms ķer lielos tirgus un tad pakāpeniski tos atpūš arī pie mums. Secināms, ka arī citos tirgos rūk kopējās tirāžas, notiek izdevniecību apvienošanās, kas gan pagaidām nav raksturīgi Latvijā. Pie mums lielie izdevēji nepārpērk mazākos. Ārvalstīs ir arī pretēja tendence, ka dažas mazās izdevniecības daudzu gadu garumā ir atradušas savas nišas un izaugušas par nopietniem spēlētājiem, ar kuriem rēķinās nozarē. Protams, izdevēji strādā ar jauniešu auditoriju un cīnās par to, lai sava vieta būtu arī grāmatai, ne tikai mobilajam tālrunim. “Konkurence par cilvēka laiku ir ļoti stipra – cik laika paņem darbs, ģimene, sociālie tīkli, hobiji utt. Un grāmatu lasīšana ir viens no hobija veidiem. Ārzemēs izdevēji meklē – meklē nišas, meklē veidus, meklē iespējas iepīt digitālo sadaļu,” stāsta E. Veide. Arī Latvijā izdevēji eksperimentē un meklē dažādus variantus, kas derētu tieši savai izdevniecībai. Tirgus dalībnieki lieto dažādas cenu stratēģijas, vieni jaunām grāmatām uzliek augstas cenas un tad tās samērā krasi samazina, citi cenu tur vidējā līmenī ilgāku laiku. Ir izdevēji, kas turas konkrētā nosaukumu skaitā utt.
Izdoto e-grāmatu skaitam ir lēni pieaugoša tendence, kaut nozarē vērtē, ka realitātē šo izdevumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, nekā uzrāda oficiālie LNB statistikas dati. Pagaidām nopietni nevar salīdzināt drukāto grāmatu daudzumu ar e-grāmatu skaitu, tie ir pilnīgi dažādi apjomi. “Mūsu izdevniecībā e-grāmatas ir uz pusi lētākas nekā drukātās, un to mēs neuzskatām par peļņas ieguves avotu. Tā ir tikai viena no plūsmām, kā realizēt grāmatu saturu,” skaidro E. Veide, neredzot nekādu pamatu teikt, ka, piemēram, pēc 10 gadiem grāmatas būs tikai digitālā veidā.
