Grāmatnieku cīņa par cilvēku brīvo laiku 0
Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2015. gads ir pirmais, kad pieaudzis gan kopējais grāmatu nosaukumu skaits, gan tirāžas, turklāt palielinājies arī e-grāmatu skaits, iepriecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) dati. Grāmatu nosaukumu skaits ir pieaudzis līdz 2,19 tūkstošiem un kopējā tirāža līdz 3,12 miljoniem eksemplāru (+5%). Elektronisko grāmatu skaits palielinājies par 20% un bijis 343. Lai arī LNB pirms pāris nedēļām sabiedēja, ka pērn ievērojami sarukusi latviešu daiļliteratūras grāmatu vidējā tirāža, tas skaidrojams ar pieaugušo individuālo izdevumu skaitu mazās tirāžās un nav uztverams kā trauksmes signāls, jo latviešu daiļliteratūras grāmatu skaits ir palielinājies.
Piesardzīga stabilitāte
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja un Jāņa Rozes apgāda direktore Renāte Punka šī brīža situāciju nozarē raksturo kā relatīvu stabilitāti: iznāk daudz vērtīgu uzziņas grāmatu par kultūru un vēsturi, labi panākumi ir vairākiem latviešu daiļliteratūras autoriem, ir daudz interesantu darbu bērniem. Protams, lasīšanas paradumus ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan kopējā noskaņa sabiedrībā. “Tāpēc gribētos, lai latvieši biežāk meklētu harmoniju, atbildes uz būtiskiem sadzīves un eksistenciāliem jautājumiem, kā arī izklaides iespējas tieši grāmatā – tā lieliski kalpo visiem šiem mērķiem,” teic R. Punka.
Tomēr lielie jautājumi, kas nozarē vienmēr bijuši svarīgi, joprojām nav atrisināti pēc būtības. Tie ir bibliotēku iepirkumi, bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu iepirkumi u. c. Šajos jautājumos ir daudz administratīvās slodzes, ir daudz neskaidrību un nedefinētu lietu, nav skaidras stratēģijas, un nozarē īsti nezina, ar ko rēķināties un kā plānot. Līdz ar to izdevējiem nav drošības sajūtas un ir riskanti ieguldīt savu laiku un resursus vairāku gadu projektos tieši valsts stratēģijas un redzējuma iztrūkuma dēļ. Izdevniecību pārstāvji atgādina, ka grāmatu izdošana nav tikai komercdarbības virziens, tas ir latviešu valodas, kultūras un izglītības jautājums.
Protams, latviešu grāmatu izdevējiem nākas rēķināties tikai ar lokālo tirgu, šeit nav runas par eksportu un tirgus diversifikāciju. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. No vienas puses, mūsu izdevējus maz ietekmē ārvalstu nozares uzņēmumi, no otras puses, protams, tas ir ierobežotais tirgus. Kaut ir arī segmenti, kuros eksports ir iespējams, tomēr tas nevar būt risinājums nozares problēmām. R. Punka teic, ka pēdējā laikā ļoti pārdomāti tiek organizēta latviešu literatūras darbu popularizēšana ārzemju izdevējiem, lai rosinātu iegādāties autortiesības.
Aizmirst grāmatas
Runājot par valsts simtgades svinēšanu 2018. gadā un piešķirto papildu finansējumu dažādām kultūras jomām, jāteic, ka būtībā šis finansējums grāmatu nozarei ir gājis ar līkumu. Piemēram, “Lauku Avīzes” grāmatu izdevniecība pērn vienīgā ieguvusi finansējumu vienam projektam, kas saistīts ar Latvijas valsts dibināšanu (Ērika Jēkabsona monogrāfija). Citi grāmatu izdevēji šajā mērķprogrammā pērn neko vairāk arī nesaņēma. Lielais projekts ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izlolotā Latvijas enciklopēdija. Protams, tuvojoties lielajai valsts jubilejai, izdevēji paši pastiprināti domā par aktuālo no šī aspekta, darbs jau norit pilnā sparā un pie atsevišķām grāmatām jau tuvojas finišam. Tās pamatā ir grāmatas par 20. gadsimta vēstures apjēgšanu, turklāt ar šiem jautājumiem lielākoties strādā mūsu pašu vēsturnieki.
Vērtējot šā brīža tirāžas un grāmatu skaitu, “Lauku Avīzes” apgāda vadītāja Evija Veide vērtē, ka būtu ļoti labi, ja šāda situācija ar tirāžām un nosaukumiem saglabātos. Ļoti svarīgi arī, lai nebūtu pārsteigumu nodokļu segmentā, piemēram, sociālā nodokļa piemērošana autorhonorāriem u. tml. Izdevējdarbībā jau ir bijis viens neveiksmīgs eksperiments ar PVN likmes paaugstināšanu grāmatām. Turklāt tagad ir tikai vasaras vidus, un jau ir jūtami tramīgi signāli un mājieni no ministriju puses attiecībā uz plānoto nodokļu politiku nākamgad. Izdevējdarbības nozares stabilitāte ir ļoti atkarīga no nodokļu politikas, jo nozare ir samērā trausla. Tikpat būtiska arvien ir politiķu un ierēdņu izpratne par šīs nozares nozīmību un gatavība to atbalstīt.
