Cīņa ar sudrabkaijām Rīgā: vai ir iespējams samazināt šo plēsīgo putnu populāciju? 0
Pēdējos gados Latvijā, īpaši Rīgā, novērota plaša sudrabkaiju populācija. Šie lielie plēsīgie putni ir kļuvuši par neoficiāliem pilsētas iemītniekiem, apdzīvojot parkus un daudzīvokļu namu jumtus, kas neizbēgami rada konfliktus ar cilvēkiem. TV24 raidījumā “Uz līnijas” tika diskutēts par to, kādēļ sudrabkaiju pieaugums pilsētvidē var kļūt par problēmu un kādi ir iespējami risinājumi.
Agnis Bušs, ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības Sabiedrības izglītības un iesaistes vadītājs, skaidroja, ka sudrabkaijas ir svarīga daļa no pilsētvides ekoloģiskās sistēmas. Daudzus šausmina skats, ka sudrabkaija nomedī baložus, taču ornitologs mierina: “Tas ir dabisks process – barības ķēde. Visiem dzīvniekiem, tai skaitā sudrabkaijām, ir jāēd. Protams, kādam var nepaveikties, bet tas ir dabisks atlases process, kur kāds izdzīvo, bet kāds nē.”
Lai gan sudrabkaiju populācijas pieaugums var radīt diskomfortu pilsētniekiem, ornitologi uzskata, ka no ekoloģiskā viedokļa tas ir dabisks process.
“Pilsēta piedāvā sudrabkaijām visu, kas nepieciešams – gan piemērotas vietas dzīvošanai, gan ēdienu,”
skaidro Bušs. “Tie ir jumti, atkritumu konteineri un plaši parki, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus šo putnu dzīvei.”
Tomēr ne visi ir apmierināti ar sudrabkaiju dzīvi pilsētā: “Ir cilvēki, kas baro sudrabkaijas, un ir cilvēki, kam tas nepatīk.” Ornitologs skaidro, ka tas ir jautājums par sabiedrības attiecībām un līdzsvaru starp cilvēkiem un dabu.
Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka sudrabkaijas, ēdot atkritumus, var radīt apdraudējumu citiem dzīvniekiem un ietekmēt pilsētas tīrību. Bušs norādīja, ka, lai samazinātu sudrabkaiju populāciju, būtu jāveic divi galvenie pasākumi: vispirms jāveido pilsētvide, lai šiem putniem nebūtu, kur dzīvot, piemēram, jāuzrauga, lai putni neligzdo uz jumtiem. Otrkārt, ir jāuzrauga, lai viņiem nebūtu pieejama barība, piemēram, atkritumu konteineros.
