Cīņā ar smēķēšanas epidēmiju – vai darot savādāk, var panākt vairāk? 3
Smēķēšana ir mūsdienu civilizācijas dominējošā atkarība un cigaretes ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē. Smēķēšanas nodarītais ļaunums ir pielīdzināms kara nodarītajam postam, ar miljoniem zaudētu dzīvību, sagrautu veselību, neatgriezenisku invaliditāti un izpostītām dzīvēm. Pasaulē kopumā tā izraisa vairāk veselības problēmu un nāves gadījumu nekā visas pārējās legālās un nelegālās atkarību izraisošās vielas kopā. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā, tostarp 75% no visām elpceļu slimībām ir saistītas ar smēķēšanu. Tāpēc pēdējās desmitgadēs ļoti daudzas valstis viena pēc otras cenšas atrast efektīvākos veidus, kā samazināt kaitējumu, ko iedzīvotājiem nodara cigarešu smēķēšana.
Dūmi, darva un kancerogēni
Viela, kas cilvēkus atkal un atkal piespiež uzsmēķēt kārtējo cigareti ir nikotīns. Tieši nikotīna dēļ lielākā daļa smēķētāju nespēj atteikties no cigaretēm. Tikai aptuveni 5% no visiem smēķētājiem, kas ir vēlējušies un centušies atmest, ir spējuši to arī izdarīt. Kopumā apmēram 70% smēķētāju vēlas atmest un ap 54% mēģina to arī reāli izdarīt. Lai arī nikotīns ir noteicošais atkarības izraisītājs, galveno kaitējumu cilvēka veselībai nodara tabakas degšanas laikā radītie dūmi, kuros esošās vielas ir cēlonis dažādām slimībām, invaliditātei un pāragrai nāvei. Cigarešu dūmos ir vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku savienojumu un aptuveni 100 no tiem ir apstiprināti ka kancerogēni.
Mazināt kaitējumu
Valstu politika cīņā ar smēķēšanu gadu gaitā ir bijusi ļoti dažāda – izmēģināta gan pilnīga aizliegšana, gan dažādi tabakas produktu lietošanas ierobežojumi. Apmēram 60% pasaules valstu kopš 2010. gada tiek novērota tabakas produktu lietošanas samazināšanās, taču smēķēšana joprojām saglabājas kā viens no vadošajiem slimību un nāves gadījumu cēloņiem. Jaunākie pētījumi parāda, ka smēķēšanas aizliegumi, prevencija un atbalsts smēķēšanas atmešanai nespēj kardināli mainīt smēķēšanas radītās problēmas. Tāpēc arvien vairāk attīstīto valstu uzsāka meklēt jaunus risinājumus kā efektīvāk mazināt smēķēšanas kaitējumu. Viena no modernajām smēķēšanas kaitējuma samazināšanas pieejām, kas gūst arvien lielāku popularitāti, ir cigarešu aizstāšana ar mazāk kaitīgām alternatīvām, kur tabaka netiek dedzināta augstā temperatūrā. Lai arī jaunie produkti nav bez riska, tomēr tie var kļūt par mazāk kaitīgu alternatīvu smēķētājiem, kuri nespēj atmest.
Tādejādi attīstīto valstu vidū šobrīd iezīmējas jauna pretsmēķēšanas politikas tendence – nodalīt cilvēku veselībai kaitīgākos izstrādājumus no mazāk kaitīgām alternatīvām, piemērojot abām grupām atšķirīgu ierobežojumu politiku. Smēķētāji, kuri tā arī nespēj atmest smēķēšanu, tiek aicināti kaitīgās tradicionālās cigaretes aizstāt ar mazāk kaitīgām alternatīvām. Vienlaikus liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai smēķēšanu padarītu nepievilcīgu nesmēķētāju vidū un mazinātos interese vispār sākt smēķēt.
Kā viens no veiksmīgiem šādas politikas piemēriem tiek minēta Zviedrija, kas bija vienīgā Eiropas valsts, kurā līdz 2000. gadam ikdienas smēķētāju skaitu izdevās samazināt zem 20%. Savukārt šobrīd smēķētāju skaits nepārsniedz 4-5%. To lielā mērā izdevies panākt pateicoties cigarešu alternatīvu popularitātei valstī. Zviedrijā kā tradicionālo cigarešu aizstājējs plaši tiek izmantota zelējamā tabaka jeb “snuss” un bezdūmu tabaka. Līdzīgu politiku ir izvēlējusies arī Zviedrijas kaimiņvalsts Norvēģija, kur ikdienas smēķētāju skaitu ir izdevies samazināt līdz 8%.
Jaunu un efektīvāku alternatīvu meklējumos
Viens no šobrīd visplašāk apspriestajiem jaunās pretsmēķēšanas politikas piemēriem ir Jaunzēlande, kur valdība ir pasludinājusi mērķi panākt, lai līdz 2025. gadam valstī cigaretes smēķētu mazāk nekā 5% iedzīvotāju (Jaunzēlande bez dūmiem 2025). Jaunzēlande plāno pilnībā izskaust tradicionālās dūmu cigaretes, aizliedzot to pārdošanu iedzīvotājiem, kas ir dzimuši pēc 2008. gada.
Tāpat no 2025. gada plānots ievērojami samazināt pieļaujamo nikotīna līmeni tabakas produktos, bet jau no 2024. gada paredzēts būtiski samazināt tabakas produktu tirdzniecības vietu skaitu. Jaunā valsts politika paredz atšķirīgu attieksmi pret tradicionālajām cigaretēm un mazāk kaitīgajām bezdūmu alternatīvām, uz kurām jaunie ierobežojumi neattieksies. Jaunzēlandes Veselības ministrija jau iepriekš ir uzsvērusi, ka smēķētāji, kuriem ir grūtības atmest smēķēšanu, var pāriet uz daudz mazāk kaitīgiem produktiem.
Iedvesmu Jaunzēlande guva no Lielbritānijas, kura mērķē līdz 2030. gadam kļūt par valsti, kas ir brīva no cigarešu dūmiem. Lielbritānija ir secinājusi, ka bezdūmu alternatīvas ir efektīvi izmantojamas smēķēšanas atmešanas procesā. Pētnieki atzīst, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt cigaretes.
Lielbritānija jau ir panākusi, ka bezdūmu alternatīvas šobrīd ir visizplatītākais instruments smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74%. Lai vēl vairāk mazinātu smēķēšanas izplatību, Lielbritānija plāno kļūt par pirmo valsti pasaulē, kurā ārsti licencētas e-cigaretes varēs izrakstīt kā medicīniskus līdzekļus cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu. Plānots, ka pēc medicīniskā līdzekļa licences saņemšanas, ārsti pacientiem elektroniskās cigaretes varēs izrakstīt kā līdzekli smēķēšanas atmešanai. Katru gadījumu ārsts varēs izvērtēt individuāli, cik lietderīgi pacientam ir izrakstīt e-cigaretes, lai palīdzētu viņam pārtraukt smēķēšanu un līdz ar to mazinātu arī saslimšanas iespējamību ar vēzi.
Atšķirīga attieksme pret dažādiem tabakas produktiem atkarībā no to kaitīguma arvien biežāk parādās arī citu Eiropas valstu normatīvajos aktos. Vācijā apspriežot tabakas produktu reklāmas aizliegumu, tiek paredzēts izņēmums karsēšanas sistēmām un elektroniskajām cigaretēm. Savukārt, Čehija regulāri palielinot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, ievēro katra izstrādājuma atšķirīgo kaitējuma līmeni sabiedrības veselībai. Arī Grieķija iet līdzīgu ceļu un savos jaunākajos tiesību aktos nodala degošos tabakas produktus un mazāk kaitīgās alternatīvas bez degšanas un dūmiem.
Valstu vidū ir visai liela vienprātība par to, ka tradicionālās cigaretes ir nevēlamas un sabiedrības veselībai kaitīgs produkts. Tomēr agrākā valstu pieeja smēķētāju skaita mazināšanai reti ir bijusi veiksmīga. Iespējams, to izdosies mainīt jaunajai kaitējuma mazināšanas politikai, kas balstās uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un inovatīviem produktiem, kuru mērķis ir piedāvāt mazāk kaitīgas tabakas alternatīvas.
