Karā ar latvāņiem visas metodes labas 0
“Pagājušajā gadā pēc SIA “Integrētās audzēšanas skola” zinātniskās konferences par latvāņu iznīcināšanu izskanēja doma, ka Latvija ir pirmā un vienīgā valsts pasaulē, kur skaidrs, kā apkarot latvāņus pāris gados. Taču tie joprojām aug. Kā pareizi ierīkot mežu latvāņu pārņemtās zemēs? Kas un kā jādara? Cik tas izmaksās? Jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu,” “Latvijas Avīzei” adresētā vēstulē raksta Gunārs Godiņš no Smiltenes.
Gadu no gada un efekts būs
Liela pieredze un prakse latvāņu apkarošanā Latvijā ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (“LVM”), kas ik gadu latvāņus ierobežo ap 300 hektāru lielā teritorijā.
Pieaugušam mežam latvānis kā augs nekaitē, taču jaunaudzei – noteikti. Kolīdz latvāņiem, kas nav apstrādāti vai mehāniski ierobežoti, blakus veic, piemēram, kailcirti, invazīvais augs ar sēklām izpletīsies un izaugot ar savām lapām nomāks visu, kas zem tām varētu augt. Lai ierobežotu latvāņu izplatību “LVM” apsaimniekotajos mežos, ir jāiegulda ļoti liels darbs. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ik gadu cīņai ar latvāni tērē 70 – 80 tūkstošus eiro.
“LVM” Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks apliecina, ka, izmantojot Integrētās audēšanas skolas ieteikumus, latvāņu platības valsts mežos samazinās, taču minētās rekomendācijas jāievēro skrupulozi. E. Leišavnieks: “Iespējams, divos gados ar latvāni var tikt galā izmēģinājumu parauglaukumos, kur tas tiek darīts ar vislielāko atbildību, visus darbus veicot ļoti precīzi un pareizajā laikā. “LVM” latvāņu apstrādi veic iepirkumā izvēlēts pakalpojumu sniedzējs, un reālu efektu mēs redzam tikai ilgtermiņā.”
“LVM” karā ar latvāņiem izmanto visas metodes – gan ķīmiskās, gan mehāniskās.
Ja latvānis aug upju vai citu ūdensteču aizsargjoslās, kur aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus, neko citu kā mačeti, izkapti, trimmeri vai zaļo sēklu savākšanu latvāņa apkarošanai lietot nevar.
E. Leišavnieks: “Tam, ka latvānim regulāra pļaušana īpaši netraucē, var piekrist, taču viss atkarīgs, cik bieži to veic. Latvāņu pļaušana būtu efektīva, ja to pļautu tikpat bieži kā zālāju pagalmā – ik pēc nedēļas. Tad tas ar laiku iznīktu. Taču mežā to fiziski nevar izdarīt. Tāpēc ir vietas, kurās mēs to pļaujam, un ir vietas, kurās veicam ziedkopu nogriešanu.”
Latvāņu mehāniskā ierobežošana paredz vairākus paņēmienus. Vai nu latvāni nopļauj, vai nocērt ar lāpstu (centrālo rozešu izduršana), vai arī tad, kad latvāņa centrālā dzinumā ir aizmetušās zaļās sēklas, nogriež ziedkopas un liek tās izturīgos maisos. Ja latvāni mehāniski ierobežo, tad veģetācijas sezonā tas jādara divas trīs reizes – atkarībā no tā, cik ātri augs atkal ataug, jo latvānis pēc nopļaušanas atkal dzen dīgstu, jo tam jāizpilda misija uzziedēt. Kolīdz latvāņa centrālā dzinumā ir aizmetušās zaļās sēklas un tās tiek novāktas, latvānis neturpina augt. E. Leišavnieks uzsver: “Viss jādara pareizi. Ja tu agri pavasarī nomiglo, bet atsevišķi latvāņi sāk ziedēt, tie ir jānogriež, nepieļaujot sēklu izkrišanu. Tā gadu no gada, un efekts būs.”
Zaļo sēklu savākšanu “LVM” šobrīd ir izmēģinājumu stadijā. Integrētā audzēšanas skola rekomendē to darīt vienreiz gadā, kad sēklas ir nobriedušas, bet vēl nav izkritušas. Taču problēma ir ar šo sēklu utilizāciju.
E. Leišavnieks: “Integrētā audzēšanas skola rekomendē savāktās sēklas likt maisos un atstāt, kur tās izsūt un satrunē, nākamajā gadā tās izberot tajā pašā vietā, kur savāktas, jo savu augtspēju tās ir zaudējušas, tādā veidā izplatība tam neesot. Taču mēs šādu metodi vēl neizmantojam, jo varam saņemt pārmetumus no iedzīvotājiem par fiksētiem atkritumiem mežā, kā arī paši neesam pārliecināti, ka šīs sēklas būs zaudējušas savu augtspēju
Jāmiglo, kamēr maziņš
Vietās, kur tas atļauts, “LVM” cīņā ar latvāni izmanto ķīmiskās metodes – Integrētās audzēšanas skolas rekomendācijas. Miglošana tiek veikta pavasarī no aprīļa vidus līdz maija sākumam. Ja šo laiku nokavē un lapas latvānim izaugušas lielākas, tad rekomendētā deva jau var būt par mazu. E. Leišavnieks: “Jāmiglo, kamēr vēl latvānis maziņš un ar rekomendēto devu pietiek, lai lapas nodzeltē kādu divu nedēļu laikā. Tiklīdz lapas ir lielākas, iedarbība mazinās. Taču ar vienas reizes miglošanu nepietiks, platība būs jāapstrādā vairākas reizes.”
E. Leišavnieks: “Latvāņu platības mazinās. Taču mēs arī iepērkam īpašumus, kuros aug latvāņi. Kopā mums ir ap 300 ha latvāņu invadētu teritoriju. Apmēram puse no tiem atrodas ap Madonu, Barkavu.”
E. Leišavnieks stāsta, ka liela problēma ir tie zemes īpašumi, kas robežojas ar valsts mežiem un kuru īpašnieki šajā ziņā nedara neko. E. Leišavnieks: “Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka jebkuram zemes īpašniekam, kura teritorijā aug latvāņi, ir jāveic tā ierobežošana. Taču brīdinājuma vēstules, kuras īpašniekam raksta pašvaldības vai valsts augu aizsardzības dienests, dažreiz nenostrādā. Tāpēc no mūsu puses atsevišķos gadījumos latvāņa ierobežošana ir lieka naudas izmešana, taču Ministru kabineta noteikumi mums uzliek par pienākumu to darīt.”
Spiežam latvāni uz leju
Kāpēc gan cīņā ar latvāni nevar izmanto efektīvo indi – raundapu? E. Leišavnieks skaidro, ka, miglojot ar raundapu, tiek iznīdēti pilnīgi visi augi, bet selektīvas iedarbības herbicīds iedarbojas tikai uz latvāni. Zāle un viss pārējais paliek neskarts. Jo neko nelīdzēs tas, ka tiks noindēta visa zāle, jāmazina paša latvāņa dzīvotspēja, lai tam visapkārt veidotos augu daudzveidība, kas pamazām pārņemtu teritoriju.
E. Leišavnieks: “Visu laižam uz augšu, bet latvāni spiežam uz leju, līdz tam trūkst elpas un tas pārstāj eksistēt.”
Lai iegādātos herbicīdu, kas iznīdē latvāni, vajadzīga augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecība. To var iegūt, pabeidzot kursus.
Latvāni var apstrādāt, izmantojot gan muguras, gan rokas miglotāju. Herbicīda kombinācija ir jāatšķaida ar ūdeni un obligāti jāmiglo tūlīt pēc sajaukšanas. Kā tas notiek, var apskatīt arī internetā. Uzskatāms materiāls par latvāņu ierobežošanu ievietots arī televīzijas raidījuma “Vides fakti” mājas lapā. Interneta vietnē, kur cilvēki dalās pieredzē latvāņu apkarošanā, minēts arī gadījums, kad no šā nemīlīgā viesa piemājas dārzā saimnieki tikuši vaļā, zemi noklājot ar melno plēvi, kas turēta divus gadus. Protams, to var darīt, ja latvānim jāatkaro salīdzinoši nelieli zemes gabaliņi.
Uzziņa
* Sasnovska latvānis Latvijā tika ievests pagājušā gs. 50. gados kā perspektīvs lopbarības augs ar ražību 800 – 900 cnt/ha.
* Latvijā latvānis kļūst par agresīvu sugu un strauji izplatās, samazinot bioloģisko daudzveidību un radot ekonomiskus zaudējumus.
* Saskarsmē ar ādu latvāņa lapas rada čūlas un apdegumus.
* Ja latvāni neapkaro, tas savas aizņemtās platības ik gadu palielina par 10%.
* Ap 2002. gadu Latvijā bija 12 000 ha latvāņa invadētu teritoriju.
* Šodien Latvijā latvāņi aug 10 000 ha.
Viedoklis
Integrētās audzēšanas skolas speciāliste Inga Gaile:
“Lai apstrādātu vienu hektāru latvāņu invadētas teritorijas, ķīmijas izmaksas nav lielas, tie ir vien pārdesmit eiro, taču, ja nav pieredzes un saprašanas, kā to darīt, rezultāta nebūs. Zemnieku saimniecībā, kas ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem strādā jau vairākus gadus, to var mēģināt veikt pašu spēkiem, taču privātpersonām labāk šo pakalpojumu pirkt, tad latvāņu populācija samazināsies jau pimajā gadā. Latvāņu apstrāde vienā hektārā kā pakalpojums maksā no 200 eiro/ha.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
