“Ja alga “uz papīra” ir 500 eiro, tad aploksnē saņem vēl vismaz 300 eiro” – cīņa ar ēnu ekonomiku neproduktīva 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc šomēnes publiskotā Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācībspēku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījuma par ēnu ekonomikas izplatību trijās Baltijas valstīs no jauna uzvirmojušas sarunas par nepieciešamību cīnīties pret negodīgas saimniekošanas metodēm.
Sarunas par to, kas būtu darāms ēnu ekonomikas mazināšanai, Latvijā notiek jau gadiem. Kopš 2014. gada izveidota Ēnu ekonomikas apkarošanas padome. Tai ir pat plāni ar termiņiem, kuros tie jāīsteno. Pats jaunākais ir Finanšu ministrijas sagatavotais un šī gada 22. martā valdības atbalstītais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam. Bet, kā liecina REA pētījums, diemžēl ēnu apkarošanā joprojām nav lielu panākumu. Saskaņā ar to 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pat palielinājusies. Pavisam svaigas sarunas par tālāko rīcību organizējusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Tajās piedalījās valsts pārvaldes un uzņēmēju organizāciju pārstāvji.
Krāpjas mazie
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Konstantīns Beņkovskis pieļauj, ka algas aploksnēs nemaksā valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī privātajos, kas pieder ārzemniekiem no valstīm ar zemu korupcijas līmeni. Latvijā algu izmaksāšana aploksnēs visvairāk iespējama nelielos uzņēmumos, kuros strādā neliels skaits darbinieku, kuri saņem nozarei neraksturīgi mazu atalgojumu.
Piemēram, ja viesmīlim, kurš strādā nelielā kafejnīcā, alga “uz papīra” ir 500 eiro, tad, visticamāk, aploksnē viņš saņem vēl vismaz 300 eiro mēnesī. Mazajos tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos, kuros strādā neliels skaits (no viena līdz deviņiem) darbinieku, uz katriem oficiāli algā izmaksātajiem pieciem eiro, iespējams, viens eiro tiek samaksāts aploksnē.
Pēc Latvijas Bankas pārstāvja teiktā, algu maksāšana aploksnēs vairo gan iztrūkumu valsts budžetā, gan strādājošo ienākumu nevienlīdzību, par ko vairākkārt Latviju brīdinājusi Eiropas Komisija. Bet vienlaikus aplokšņu algas rada sarežģījumus arī uzņēmējiem, kuri godīgi maksā nodokļus valstij. Izvairoties no nodokļu maksājumiem, mazie uzņēmumi negodīgi konkurē ar lielajiem, produktīvāk un godīgi strādājošajiem. Tā kā daļa strādājošo aizplūst uz uzņēmumiem, kuros uz aploksnēs saņemto summu rēķina var nopelnīt vairāk, godīgi strādājošajos uzņēmumos pietrūkst darbaroku.
Cēlonis – nodokļu slogs
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis atzīst, ka aplokšņu algu īpatsvars Latvijā ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Viens no cēloņiem, kas veicina algu maksāšanu aploksnēs, viņaprāt, ir nodokļu slogs, kas mums ir lielāks nekā abās kaimiņvalstīs visos atalgojuma līmeņos. Tiesa, šogad Latvijā nodokļu slogs mazinājies mazo algu saņēmējiem. Tomēr, viņaprāt, ar to vien nepietiek – tas jāsamazina arī lielo algu saņēmējiem. Līdzšinējais neveicina augstas pievienotās vērtības darba vietu izveidi.
REA pētījums liecina, ka Latvijā aplokšņu algu īpatsvars palielinājies kopš 2016. gada, kad tika ieviests diferencētais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. To ieviešot, mazo algu pelnītājiem ar diviem apgādājamajiem ienākumi “uz rokas” bija mazāki nekā mazo algu saņēmējiem bez apgādājamiem, kas neveicina atteikšanos no aplokšņu algām.
Grib saņemt vairāk aploksnēs
Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pasūtījuma sabiedrisko pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, kas pamudina piekrist algu pilnīgai vai daļējai saņemšanai aploksnē. Trīs ceturtdaļas (75,1%) aptaujāto atzinuši, ka tā esot iespējams saņemt vairāk “uz rokas”. Bet vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (38,1%) atbildējuši, ka netic sociālās apdrošināšanas sistēmai – pensiju un pabalstu maksājumiem.
Aptuveni tikpat daudz aptaujāto (34,1%) apgalvo, ka esot grūti atrast tādu darba vietu, kur par viņiem samaksā visus nodokļus. Aptaujas dati liecina, ka algu saņemšanai aploksnēs biežāk piekrīt iedzīvotāji ar maziem ienākumiem un mazāk izglītoti. Starp aplokšņu algu piekritējiem diemžēl ir arī jaunieši, kuri neaizdomājas par to, kas, nemaksājot valstij nodokļus, viņus sagaida vecumdienās.
Priekšlikumu un plānu ir gana
Jautāts par valsts plāniem ēnu ekonomikas mazināšanai, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Edijs Ceipe apgalvo, ka priekšlikumu un jau sagatavotu plānu esot gana un ka sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru asociācijām to īstenošanā iesaistītas visas ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes. Ēnu ekonomikas apkarošanas padome apstiprinājusi piecus rīcības virzienus aplokšņu algu avotu mazināšanai: nereģistrēta saimnieciskā darbība; nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; nodokļu nomaksas veicināšana.
Bet mērķis esot viens – padarīt ēnu ekonomiku neizdevīgu gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem. Viens no Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem aplokšņu algu izskaušanai paredz ierobežot vai pilnīgi aizliegt algu maksājumus skaidrā naudā. Taču vienošanās par to neesot panākta.
Uz jautājumu, kādi pasākumi būtu nepieciešami aplokšņu algu izskaušanai, Latvijas Bankas pārstāvis Konstantīns Beņkovskis atbild, ka, pirmkārt, jāsamazina nodokļu slogs. Otrkārt, jāpalielina nodokļu auditi jeb pārbaudes uzņēmumos. LBAS eksperts tautsaimniecības lietās Mārtiņš Svirskis uzskata, ka jāvairo iedzīvotāju pirktspēja, kas spiež iedzīvotājus ar maziem ienākumiem piekrist algu maksājumiem aploksnē.
LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis uzsver nepieciešamību vienkāršot nodokļu sistēmu, ieviešot tādas nodokļu likmes, kas uzņēmējiem ļautu konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns rēķina, ka, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru kaut vai par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP), valsts ieņēmumi pieaugtu par 130 miljoniem eiro. Savukārt algām papildus rastu 200 miljonus eiro. Pēc viņa teiktā, uzņēmumos, kuros ir izveidotas darbinieku arodbiedrības un kur starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomikas nezāle nezaļo.
Cik liela ir Latvijas ēnu ekonomika
2020. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 25,5% no IKP (iekšzemes kopprodukta).
2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars audzis līdz 26,6% no IKP.
Minētā attiecība pret IKP sniedz iespēju aprēķināt, ka Latvijā neuzrādītie ienākumi pērn veidojuši 8,74 miljardus eiro.
Avots: Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku A. Saukas un T. Putniņa pētījums
