CIN2 vēl nav vēzis un ir ārstējams 0
Kristīnei ir mazliet pāri trīsdesmit, viņa ir laimīgi precējusies un pieder pie tām apzinīgajām sievietēm, kuras savu veselību vienmēr pārbauda regulāri. “Uz kārtējo pārbaudi pie ginekologa bija jādodas novembrī. Nebija nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā, taču laikam nostrādāja priekšnojauta – nolēmu doties pie ārsta jau septembrī,” viņa atceras.
“Pārbaude ne par ko sliktu neliecināja, daktere paņēma analīzes. Vīram bija jādodas komandējumā, un sarunājām, ka zvanīšu dakterei par analīžu rezultātiem tad, kad viņš būs atgriezies, taču iekšēji jutu nemieru. Un tad kādā dienā daktere zvanīja pati: analīzes uzrādot šūnu izmaiņas – CIN2.”
Kristīnes šoku padziļināja neziņa, ko tieši šādi analīžu rezultāti nozīmē, un viņa steidzās pie ārstes. Daktere nomierināja: CIN2 vēl nav vēzis un ir samērā vienkārši ārstējams. Jau nākamajā dienā Kristīnei veica biopsiju. Procedūru, ko veic narkozē, sievietei bijis vieglāk pārciest nekā tai sekojošo satraukuma pilno rezultātu gaidīšanu… Mājās savas bailes un pārdzīvojumus izrādīt nedrīkstēja bērna dēļ, arī pārējos tuviniekus gribējās pasargāt no liekiem uztraukumiem. Par Kristīnes lielāko atbalstu kļuva vīrs.
Kad biopsijas rezultāti neuzrādīja CIN2, Kristīne no ārstes uzzināja, ka tā mēdz notikt, kaut gan šūnu izmaiņas pēc kāda laika atkal var parādīties. Starplaiks var būt gan mēneši, gan vairāki gadi. Pats būtiskākais – saglabāt mieru un regulāri veikt analīzes, lai sekotu procesa attīstībai.
Drošāk skatīties nākotnē Kristīnei palīdz tas, ka viņai kopā ar dakteri ir izstrādāts turpmākās rīcības plāns: ja nākamās analīzes uzrādīs CIN2, būs jāveic konizācija, kuras laikā izņem bojātās šūnas, un pēc tam jāvakcinējas pret cilvēka papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Kristīne atzīstas: “Godīgi sakot, iepriekš nebiju domājusi, vai šāda pote ir vai nav vajadzīga. Bet tagad, ejot tam visam cauri, mums ar vīru nepastāv jautājums, potēt vai nepotēt mūsu divpadsmitgadīgo meitu, lai pasargātu no iespējamās inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu. Mūsu atbilde noteikti ir – jā!”
Nekādu ”varbūt pāries!” jeb Aijas stāsts
Tāpat kā Kristīne, arī Aija allaž regulāri apmeklēja ginekologu. Kad ievēroja, ka kaut kas nav kārtībā, uzreiz devās pie ārsta. Pateicoties tam, CIN2 viņai atklāja un ārstēšanu uzsāka laikus. Konizācijas procedūrai sekoja mazliet ieildzis dzīšanas process, bija nepieciešamas vēl dažas medicīniskas manipulācijas. Neskatoties uz to, ka likās – izdarīts viss iespējamais, pēc laika analīzes atkal uzrādīja šūnu izmaiņas, šoreiz CIN1.
Aijai ir 40 gadu, viņa ir precējusies, māmiņa diviem bērniem un šādu notikumu pavērsienu, protams, negaidīja. Taču, cītīgi sekojot publikācijām veselības jautājumiem veltītajos izdevumos, par CIN un dzemdes kakla vēzi bija uzzinājusi gana daudz, lai saprastu: lai kas arī notiktu, rokas nedrīkst nolaist.
Regulāri jāveic analīzes, jācer uz labāko un jāturpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi – strādāt, sportot, priecāties, sapņot… Zemapziņā gan visu laiku esot tāds urdītājs, kas ne vienmēr ļauj tikt galā ar drūmām domām, tāpēc ļoti nozīmīgs Aijai ir vīra, māsas un draudzeņu atbalsts.
Aija ar savu tagadējo pieredzi gribētu likt pie sirds ikvienai sievietei: “Regulāri apmeklēt ginekologu, veikt analīzes, neaizmirst painteresēties par to rezultātiem. Pārvarēt bailes un nevajadzīgu kautrību. Izrunāt visu, kas uz sirds, ar ārstu, kam var uzticēties. Nekādu “varbūt pāries”, bet saņemt dūšu un risināt problēmu, tiklīdz tā radusies.”
Komentārs
Valērija Godunova, privātklīnikas “Jūsu ārsti” ginekoloģe reproduktoloģe: “Abreviatūra CIN nozīmē – cervikālā intraepiteliālā neoplāzija (CIN), tā raksturo pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās un tiek iedalīta pirmajā, otrajā un trešajā pakāpē. Jo augstāka pakāpe, jo lielāka iespēja, ka izmainītās šūnas varētu kļūt par vēža šūnām. Tāpēc galvenais noteikums, kas jāievēro ikvienai sievietei, ieraugot burtus CIN savu analīžu rezultātos, – atkārtoti jādodas pie ārsta! Ja displāziju neārstē, šūnu bojājumi turpina attīstīties un var radīt dzemdes kakla vēzi. Modernās ārstēšanas metodes ļauj iznīcināt bojātās šūnas, neskarot dziļākos audu slāņus, tāpēc lielākajā daļā gadījumu pēc ārstēšanas sieviete var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un pat kļūt par māti.
Kopumā no displāzijas līdz vēža attīstībai var paiet gan gads, gan desmit gadi. Ja sieviete apmeklē ārstu un veic nepieciešamos izmeklējumus, iespēja palaist garām šūnu izmaiņas ir minimāla. Taču jārēķinās, ka šūnu izmaiņas dažkārt attīstās ļoti strauji, tāpēc pārbaužu regularitātei ir ļoti liela nozīme.
Papildu drošībai ir lietderīgi veikt vakcināciju pret HPV – cilvēka papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Īpaši būtiska vakcinācija varētu būt sievietēm, kurām pirmsvēža šūnu izmaiņas jau bijušas un izārstētas, jo reiz radusies displāzija nozīmē risku saslimt atkārtoti. Protams, sievietei tāpat kā iepriekš būs nepieciešamas regulāras pārbaudes pie ginekologa, tomēr vakcīna sniedz gandrīz 100% aizsardzību pret izplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem HPV tipiem, un tas rada lielu drošības sajūtu. Un, kas nav mazsvarīgi, profilakse noteikti izmaksā lētāk nekā ārstēšana.
