“To var manīt it visur!” Veiko Spolītis par to, kas ir CIMIC 3
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gatavojoties mācībām un saskaņojot zemes izmantošanas tiesības, tiekoties ar vietējo pašvaldību vadību, piedaloties pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sēdēs, sadarbojoties ar presi, it visur var manīt CIMIC vienību darbu.
Zemessardzes sadarbība ar sabiedrību – CI (civilā) + MI (militāra) + C (sadarbība) – ir laikietilpīga un prasa iemaņas. Publiskās attiecības ir tikai viena sadaļa, kuru veic sagatavotas personas bataljonā vai brigādē, visu saskaņojot ar Aizsardzības ministriju.
CIMIC vienību tikšanās ar bataljonu atbildības teritorijā esošajām amatpersonām prasa padziļinātu ģeogrāfiskās un socioekonomiskās vides izpēti, kā arī iemaņu trenēšanu, lai spētu izpildīt komandiera uzdevumus civilajā vidē.
Komandiera uzdevuma izpildē CIMIC vienībai jāsadarbojas ar bataljona inženieriem, izlūkiem un citām apakšvienībām.
Bruņotie spēki nav atrauti no sabiedrības, miera laikā tie darbojas līdzās Latvijas iedzīvotājiem, paturot prātā savu nozīmīgāko misiju – nežēlojot sevi, aizstāvēt valsti un iedzīvotājus! CIMIC vienību karavīri ir daļa no Zemessardzes, kuri savā ikdienas dzīvē darbojas kā uzņēmēji, ierēdņi, žurnālisti, celtnieki, inženieri, skolotāji, psihologi u. c. profesiju pārstāvji, un ikdienā profesionālāk izprot pilsoniskās vides izaicinājumus.
Viņi ir vidutāji starp militāro un civilo sfēru, savā darbā nodrošina komandiera uzdevuma izpildi.
Līdzīgi mīnmetējiem, kājniekiem vai atbalsta vienību zemessargiem CIMIC vienību ikdiena paiet mācībās. Fiziskā tonusa uzturēšana jau gadiem ir katra zemessarga personiskā atbildība, un aizsardzības vai uzbrukuma taktiku izspēle ir attiecīgo bataljona apakšvienību instruktoru vai virsnieku atbildība.
Bez tehnikas kā velnam rīklē
Tomēr, attīstoties ieročiem ar ārkārtēju iznīcināšanas spēju, aizvien vairāk domāts par karavīra kājnieka – kara galvenā personāža – drošību.
Skaidrs, ka mūsu dienās neviens normāls komandieris nesūtītu savus kareivjus pāri laukam pretī ienaidniekam, kas šauj no dažādu kalibru ložmetējiem, mīnmetējiem un tankiem.
Tas droši vien paliks Pirmā un Otrā pasaules kara vēstures lappusēs. Taču tagad šādam uzbrukumam nepieciešams uguns atbalsts un bruņas aizsegs. Par bruņu karavīru sarunvalodā tiek saukta tāda kara tehnika, kas var pasargāt no dažādiem ieročiem.
Tie ir bruņutransportieri, kājnieku kaujas mašīnas un tanki. Par to, vai tie ir vajadzīgi karadarbībā, nevajadzētu šaubīties, būtībā tas pat nav apspriežams – tā pielikumam “Zemessargs” norāda pieredzējušais latviešu virsnieks Jānis.
Viņa vērtējumā arī mūsu Zemessardzē, kurā ir vieglie kājnieku bataljoni, būtu nepieciešama bruņutehnika. Ko tas dotu?
“Te jāņem vērā, kādiem mērķiem domāta bruņutehnika. Tā var aizvest zemessargus uz kaujas lauku, var aizvest projām no tā. Tāpat tā ar saviem jaudīgajiem ieročiem būtiski palielina uguns spēku.
Mums, protams, doktrīnā ir pateikts, ka Latvijas Bruņotie spēki ir aizsardzības spēki. Mēs aizsargājam savu valsti, neiebrūkam citu zemju teritorijā. Un tomēr mēs varam pieņemt, ka kādā brīdī mums vajadzēs iet pretuzbrukumā, tā sacīt, pūst viņus ārā, lai kas tie būtu – zaļie vai kādi citi cilvēciņi.
To zina katrs normāls karavīrs, ka uzbrukumā nepieciešams temps un darbību ātrums, un ar bruņutehnikas palīdzību visu var paveikt ātrāk. To sauc par uzbrukuma ātrumu, bet sūtīt uz priekšu kājniekus pret nikniem stobriem, ar automātiem pret tankiem – tas būtu kā iesviest viņus vellam rīklē,” saka Jānis.
Kādēļ nav bruņu “OSCar”?
Līdz šim nav nācies dzirdēt plaši publiski spriežam par to, vai mūsu inženieriem Latvijā būtu pa spēkam izstrādāt kādu bruņu auto modeli. Skeptiķi par to tikai pasmaidītu, bet tie, kas draudzējas ar tehniku, šādu uzdevumu neuzskatītu par nepaveicamu.
“Protams, mēs paši neražotu motorus, bet pārējo varētu uzkonstruēt. Varbūt tas būtu hammeram līdzīgs bruņu vāģis. Mēs taču ļoti labi zinām pasaulē atzīto latviešu auto konstruktoru un sporta braucēju Andri Dambi un viņa “oskarus”. Pasaules klase!
Protams, ka viņš to varētu, bet neviens jau nav runājis! Dambim pateiktu – vajadzīgs 4X4 automobilis, pat varbūt hibrīdmašīna, es domāju – uztaisītu. Man šķiet, ka pieņemams būtu arī Čehijā ražotais BTR-82A. Tam ir NATO ieroču kalibri, laba mašīna,” spriež virsnieks.
Kur ņemt piemēru?
Riteni nav nepieciešams izgudrot, tas jau izdarīts. Tādēļ vērts paskatīties, ko dara viens otrs no mūsu sabiedrotajiem. Gan NATO, gan arī ārpus tās, taču par to nedaudz vēlāk.
Vispirms paraudzīsimies pašu sētā, un tad ar nožēlu nāksies piekrist šobrīd augstā postenī esošam Latvijas armijas virsniekam, kas pirms dažiem gadiem, iepazinis attīstības gaitu Zemessardzē, privātā sarunā vien noteica: “Es nezinu, ko mēs trīsdesmit gadus esam darījuši!
Nav pamata šaubīties, ka šis pieredzējušais virsnieks to domāja nopietni. Tomēr nāktos atcerēties, ka bijis arī tāds laiks, kad tika izteikts viedoklis, ka Zemessardzi nāktos pakļaut Iekšlietu ministrijai un piešķirt tai vienīgi policijas palīgspēka funkcijas.
Tas, par laimi, nenotika, un tagad jau sen ar šādiem “labi domātiem” priekšlikumiem vairs neviens nenāk klajā. Pavisam cita situācija pasaulē un mūsu reģionā.
Tomēr laiks ir pagājis un izlieto ūdeni nesasmelt, vien steigties padarīt pēc iespējas vairāk un īsākā laikā. Tas taču pat žurnālistiem bez militāras izglītības, par profesionāliem karavīriem un zemessargiem nemaz nerunājot, ir zināms, ka kājnieku vienībām nepieciešams atbalsts – mīnmetēji un citi vēl spēcīgāki ieroči. Un tā, par nelaimi, ir mūsu bataljonu mīnusa zīme.
Protams, Zemessardzes komandieri un tūkstošiem zemessargu ir labi speciālisti un motivēti karavīri, gatavi aizstāvēt Latviju, taču lielāks uguns atbalsts mūsu vienības padarītu tikai spēcīgākas. Un – tas ir pat ļoti būtiski – nopietnu pārbaudījumu brīžos palīdzētu saglabāt vienu otru dzīvību. Bet tagad pie citām valstīm.
Lai pavērojam amerikāņus – tur viņu nacionālajai gvardei ir gan bruņumašīnas “Bradley”, gan tanki “Abrams” – šādu tehniku esam redzējuši arī Latvijā.
Pēc virsnieka Jāņa stāstītā, tas pats sakāms par Norvēģijas zemessargiem jeb “Heimevernet”, kas apgādāti tāpat kā šīs valsts armijas vienības.
Te atkal virsnieka komentārs: “Vienāda sistēma ir daudz efektīvāka un labāka. Ja ieroči, munīcija un tehnika visiem ir vienāda, daudz mazāk problēmu ar apgādi. Tas taču ir tik elementāri! Kāda starpība – vai tā ir profesionālā armija, zemessargi vai obligātais dienests.”
