Cimdars paredz, ka CVK darbiniekiem gatavošanās vēlēšanām būs “staigāšana pa naža asmeni” 0
Sagatavošanās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām noteiktajā divu mēnešu termiņā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbiniekiem būs kā “staigāšana pa naža asmeni”, intervijā laikrakstam “Diena” komentē bijušais ilggadējais CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Viņaprāt, ārkārtas vēlēšanu sagatavošanās laikam noteiktais termiņš – divi mēneši – ir ļoti īss. “Līdz šim tas notika četros mēnešos un likumā nebija izdalīts ārkārtas vēlēšanu gadījums. Tas noteikti būs izaicinājums gan CVK, gan politiskajām partijām, gan vēlētājiem,” paredz Cimdars, norādot, ka lielā steiga nes līdzi arī bažas par iespējamiem riskiem.
“Tie ir organizatoriski riski, kas attiecas gan uz vēlēšanu komisijām, gan politiskajām partijām. Tūdaļ sāksies kandidātu sarakstu iesniegšanas laiks, un Rīgas vēlēšanu komisijā tiks iesniegti šie saraksti kopā ar pavadošajiem dokumentiem, kas sagatavoti pēc noteiktas formas. Dokumenti nedrīkst saturēt pareizrakstības kļūdas kandidātu vārdos un uzvārdos, jo tam var būt nepatīkamas tālejošas sekas,” norāda Cimdars, stāstot, ka ir bijuši gadījumi, kad vēlēšanu zīmēs nepareizi iedrukātu vārdu un uzvārdu dēļ tiek apšaubīti vēlēšanu rezultāti.
Viņš skaidro, ka īsā laikā CVK darbiniekiem būs jānoorganizē, ka vairākus simtus vēlēšanām pieteikto kandidātu pārbauda gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tāpat būšot jānoorganizē iepirkums, jāsadrukā biļeteni, jānodrošina aploksnes un jāapmāca vēlēšanu komisiju darbinieki.
Jautāts, kas ir vissarežģītākais un laikietilpīgākais vēlēšanu organizēšanā, bijušais CVK vadītājs atbild, ka vissaspringtākā esot nonākšana līdz vēlēšanu zīmes maketam.
“Vispirms jau pašām partijām jābūt skaidrībā, kādā secībā sarindot kandidātus, tad tām savi saraksti, kas ir atbilstoši noformēti, jāiesniedz Rīgas vēlēšanu komisijai. Tā pārbauda, vai netrūkst kāda dokumenta, paraksta vai zīmoga. Minētais liela apjoma darbs saspringtos termiņos neizbēgami rada pateicīgu augsni cilvēciskām kļūdām. Tās var rasties arī tad, ja termiņi ir garāki, tikai tad ir vairāk laika šīs kļūdas “izķert”. Ja ir vēl kāda strīdēšanās par to, vai konkrētais kandidāts var vai nevar kandidēt vēlēšanās, tad, kamēr nav pieņemts lēmums, nevar arī drukāt vēlēšanu zīmes.”
Tomēr vienlaikus Cimdars pozitīvi novērtē CVK darbinieku spējas un uzskata, ka komisijai ir pietiekami liela administratīvā kapacitāte, lai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām paspētu sagatavoties noteiktajā termiņā. “Cits jautājums, ko tas prasīs no iesaistītajiem darbiniekiem, kuri strādās paaugstināta stresa apstākļos. Laika ziņā tā būs staigāšana pa naža asmeni,” komentē Cimdars.
Kā ziņots, 13.februārī Saeima atlaida 2017.gadā ievēlēto Rīgas domi. 24.februārī Valsts prezidents izsludināja Rīgas domes atlaišanas likumu, 25.februārī tas stājās spēkā, un tajā pašā dienā arī CVK izsludināja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 25.aprīlī.
