Cilvēku kontrabandisti met acis uz robežu 4
“Kavējam, mēs visu kavējam,” stāstot par austrumu robežas nostiprināšanu, nopūtās Valsts robežsardzes vadītājs Normunds Garbars. Viņš jau vairākus gadus runājis par nepieciešamību labiekārtot austrumu robežu, bet politiķi šajos brīdinājumos sākuši ieklausīties samērā nesen. Jo vairāk Latvija vilcināsies ar robežas stiprināšanu, jo vairāk pieaugs nelegālo migrantu spiediens. Cilvēku kontrabandisti rūpīgi seko notikumiem uz Eiropas Savienības ārējās robežas, meklējot ķēdes vājāko posmu.
“Mūsu robeža tiek izmēģināta. Ja nelikumīgās migrācijas organizatori redzēs, ka Latvijā uz robežas nekas nemainās, sistēma netiek stiprināta, ka nav adekvāta sodīšana, tad nevaram sagaidīt, ka pārkāpumu skaits samazināsies,” vakar Saeimas Pieprasījumu komisijā deputātus brīdināja Garbars. Iepriekšējais kontrabandistu maršruts caur Krieviju, Ukrainu un Poliju viņiem kļuvis neērtāks pēc poļu ieguldījumiem robežas aizsardzībā. Savu austrumu robežu būtiski nostiprinājusi Somija, arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi robežas stiprināšanā ieguldījuši 70 miljonus eiro, bet Ungārijā šīs summas jau mērāmas simtos miljonu.
Aizvadītā gada laikā Latvijas robežsardze visās savās atbildības jomās izjutusi pārkāpumu pieaugumu, no kuriem redzamākais bijusi nelikumīga “zaļās robežas” šķērsošana. Kopumā pārkāpumu skaits uz robežas trīskāršojies – 2014. gadā tika aizturēti 144 nelikumīgie robežšķērsotāji, bet pērn aizturēto personu skaits pieaudzis līdz 476. Garbars atzīst, ka robežsargi nespēj aizturēt pilnīgi visus robežpārkāpējus, jo vēl joprojām pastāv būtiski trūkumi robežas iekārtojumā, nepietiek darbinieku un tehnisko līdzekļu.
Pēc garām diskusijām šogad beidzot sākušies Latvijas–Krievijas robežas izbūves darbi. Projekta ietvaros plānots iekārtot 12 metru platu robežjoslu gar visu robežu un izveidot žogu 92 kilometru garumā. Kopējā robeža ar Krieviju ir 276 kilometru, tehniski žogu būtu iespējams uzstādīt 193 kilometros, bet ierobežota finansējuma dēļ tas tiks uzstādīts tikai riskantajās vietās. Izbūvei un labiekārtošanai līdz 2020. gadam valsts budžetā paredzēti aptuveni 20 miljoni eiro, bet jau tagad skaidrs, ka ar to nepietiks. Turklāt Valsts robežsardze arī aprēķinājusi, ka darbības uzlabošanai tai būtu nepieciešams papildināt štatus ar vismaz 263 robežsargiem. Tādēļ iekšlietu ministram nāksies lūgt valdībai papildu finansējumu. Precīzu summu ministrija pagaidām neatklāj, bet runa esot par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Uz robežas ar Krieviju infrastruktūras sakārtošana lēnām, bet tomēr kustas pareizajā virzienā, bet uz Baltkrievijas robežas joprojām nav pat izbūves projekta un nekādi līdzekļi drošības infrastruktūras uzlabošanai tur nav paredzēti. Uz jautājumu, vai šis posms nekļūs par vājo posmu Latvijas austrumu robežā, atbildīgās amatpersonas mierināja, ka baltkrievu robežsargi savus pienākumus pildot diezgan apzinīgi un starp abām valstīm esot laba sadarbība.
Robežsargi no politiķiem gaida ne vien finansiālu atbalstu, bet arī likumdošanas grozījumus. Robežas nelikumīga šķērsošana kļuvusi par organizētu noziedzīgu nodarījumu, bet sodi pieķertajiem noziedzniekiem ir simboliski. Pērn aizturēti 87 iespējamie cilvēku kontrabandisti, no kuriem 25 personas jau ir notiesātas. Pārsvarā tām piešķirts cietumsods, bet ar ļoti simboliskiem termiņiem – dažiem mēnešiem, kas parasti sakrīt ar to laiku, ko aizturētais pavadījis aiz restēm pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Saeimā pašlaik tiek skatīti grozījumi Krimināllikumā, kas cietumsodu par šādu nodarījumu varētu pagarināt līdz diviem gadiem. Tuvākajās nedēļās tos plānots pieņemt galīgajā lasījumā.
