Cilvēktiesību eksperti: Krievijas armija aukstasinīgi nošāvusi vismaz 15 ukraiņu karavīrus, kas bija padevušies gūstā 92
Cilvēktiesību uzraudzības organizācijas (“Human Rights Watch” jeb HRW) ziņojumā teikts, ka kopš decembra Krievijas armija nošāvusi vismaz 15 ukraiņu karavīrus, kas bija padevušies gūstā, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Analizējot piecu kopš 2023.gada decembra notikušo incidentu materiālus, HRW norādīja, ka Ukrainas karavīri “tika aukstasinīgi nošauti”, tādējādi nepārprotami pārkāpjot Ženēvas konvencijas.
Saskaņā ar nesen publicēto HRW ziņojumu kopš 2023. gada decembra sākuma Krievijas spēki esot nošāvuši vismaz 15 Ukrainas karavīrus, kuri centās padoties gūstā. ASV bāzētā organizācija aicināja piecus analizētos iespējamās nāvessodu izpildes gadījumus izmeklēt kā kara noziegumus.
“Kopš Krievijas pilnvērtīgā iebrukuma Ukrainā tās spēki ir pastrādājuši daudzus briesmīgus kara noziegumus,” tā sacīja HRW asociētā krīzes un konfliktu direktore Belkis Ville (Belkis Wille). “Šajā apkaunojošajā mantojumā ir iekļauta arī starptautiskajās humanitārajās tiesībās nepārprotami aizliegtā, aukstasinīgi nošauto padoto un ievainoto Ukrainas karavīru tūlītēja nogalināšana jeb slepkavība,” skaidroja viņa.
Since early Dec, footage shows Russian forces gunning down at least 15 Ukrainian soldiers attempting to surrender on battlefield, and possibly six more. Russian drone recording captures voice giving orders to “take no prisoners, shoot everyone.” https://t.co/HR6FnDTTmp pic.twitter.com/GNf6jM5OSv
— Belkis Wille (@belkiswille) May 2, 2024
HRW analizēja 2.decembrī, 27.decembrī un 25.februārī sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētos dronu ierakstus. Videoklipos bija redzams, ka Ukrainas karavīri ir padevušies gūstā, taču Krievijas karaspēks tos nošāva. HRW norādīja, ka viņi nevarēja pārbaudīt dažu incidentu atrašanās vietas, ziņoja “Euronews”.
Ņemot vērā, ka viņi – ukraiņu karavīri – vairs nepiedalījās kaujās, starptautiskās humanitārās tiesības nosaka, ka šie vīrieši nav mērķi, tāpēc uz tiem nevar šaut. Ženēvas konvencijās īpaši teikts, ka pret kaujiniekiem, kuri ir ārpus kaujas un, piemēram, padodas gūstā ievainojuma vai sagūstīšanas dēļ, ir jāizturas humāni, un viņi vairs nav likumīgi uzbrukuma mērķi.
25.februārī uzņemtajos kadros redzams, kā vismaz septiņi ukraiņu karavīri novelk bruņuvestes. Viens no viņiem noņēma arī ķiveri. Viņi visi vērās uz leju, kad pieci Krievijas karavīri vērsa pret viņiem savus ieročus. Seši no ukraiņu vīriešiem pēc šāviena vairs nekustējās. Viens mēģināja aizbēgt, pirms viņu nošāva. Šis incidents notika Ivanivskes (Ivanivske) ciematā netālu no Doņeckas apgabala.
Cilvēktiesību uzraudzības organizācija varēja atšķirt Krievijas un Ukrainas karavīrus, identificējot lentes uz viņu rokām: ukraiņu karavīri valkā zilas krāsas lentu, bet krievi – baltas vai sarkanas krāsas.
Savukārt martā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ziņoja, ka Krievijas gūstā esošie ukraiņu karagūstekņi tika spīdzināti, atkārtoti sisti, sisti ar elektrību. Tāpat viņiem tika izspēlēti nāvessodi. Ziņojumā teikts, ka daži pat tika pakļauti seksuālai vardarbībai. ANO arī reģistrēja “ticamus apgalvojumus” par to, ka Krievijas karaspēks ir izpildījis nāvessodu vismaz 32 ukraiņu karagūstekņiem.
Gadu iepriekš ANO ziņojumā tika ziņots par to, kā Krievijas karaspēks un algotņu grupējums “Vagner” pilna mēroga iebrukuma pirmajā gadā izpildīja nāvessodu 15 ukraiņu karagūstekņiem.
Russian forces appear to have executed at least 15 Ukrainian soldiers as they attempted to surrender, and possibly six more who were surrendering or who had surrendered, since early December 2023.
These incidents should be investigated as war crimes. https://t.co/d5SbdYVyOn pic.twitter.com/gdTOroJiHr
— Human Rights Watch (@hrw) May 4, 2024
Ukrainas Ģenerālprokuratūra 9.aprīlī paziņoja, ka tā veic 27 kriminālizmeklēšanas darbības saistībā ar Ukrainas karagūstekņu sodīšanu ar nāvi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir noliedzis, ka viņa valdība būtu pastrādājusi kara noziegumus pret ukraiņiem, vēstīja “Euronews”.
“Lai gan katrs no šiem gadījumiem ir šausminošs, iespējams, visbriesmīgākie ir pierādījumi, kas vismaz vienā gadījumā norāda, ka Krievijas spēki nepārprotami deva pavēli nogalināt karavīrus, nevis ļaut viņiem padoties gūstā, tādējādi atbalstot kara noziegumus,” sacīja HRW asociētā krīzes un konfliktu direktore Ville.
