Cilvēktiesības Uzbekistānā — panākumi un uzdevumi nākotnē 4
Eldors Tuļakovs, centra “Attīstības stratēģija” izpilddirektors
Uzbekistāna īsteno reformas pēc principa “cilvēktiesības augstāk par visu”. Valsts ir veikusi izrāvienu cilvēku sociālekonomisko un politisko tiesību nodrošināšanai.
Valstī ir paveikts bezprecedenta darbs, lai izskaustu piespiedu darbu un bērnu darbu kokvilnas novākšanas kampaņās. Nav noslēpums, ka tieši šie jautājumi daudzus gadus bija “kauna zīmogs” Uzbekistānas starptautiskajā tēlā. Lai likvidētu problēmas šajā jomā, valdība īstenoja ciešu sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un pilsoniskajiem aktīvistiem.
Tikai veiktas arī strukturālas izmaiņas lauksaimniecībā. Pamatojoties uz 2020. gada rezultātiem, Starptautiskā Darba organizācija savā ziņojumā atzīmēja bērnu darba izmantošanas izbeigšanu Uzbekistānas rūpniecībā. Desmit gadu monitoringa laikā valsts kokvilnas audzēšanas rajonos Uzbekistānas Cilvēktiesību forums pirmo reizi nekonstatēja nevienu piespiedu darba gadījumu.
Nākamais nozīmīgais cilvēktiesību nodrošināšanas reformu sasniegums bija bēdīgi slavenās “pieraksta” sistēmas pārveidošana. Sabiedrība ilgus gadus uzskatīja to par šķērsli pilsoņu pārvietošanās brīvībai. Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs to nosauca par “važām pie pilsoņu kājām” un veica pasākumus tās kardinālai mainīšanai.
Saskaņā ar šīs sistēmas pārveides pasākumiem ir paredzēta pāreja uz informējošu reģistrācijas sistēmu. Šie pasākumi pozitīvi ietekmēja arī pilsoņu mantiskās tiesības. Daudzus gadus pilsoņi no citiem valsts reģioniem galvaspilsētā uz sava vārda nevarēja nopirkt mājokli, ja viņiem nebija pastāvīga pieraksta Taškentā.
Kad veikto izmaiņu rezultātā bija atcelta pieraksta prasība, pērkot mājokli, Uzbekistānas pilsoņi Taškentā nopirka gandrīz 13 tūkstošus dzīvokļu — no tiem 70% nopirka citu rajonu iedzīvotāji.
Turklāt valdība veica izlēmīgus pasākumus, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kuriem nav pilsonības. Tikai pagājušajā gadā vien 50 tūkstoši valsts iedzīvotāju ieguva Uzbekistānas pilsonību, šajā gadā pilsonību iegūs vēl vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.
Uzbekistāna ir nogājusi garu ceļu pilsoņu reliģisko tiesību un brīvību nodrošināšanai. Nav noslēpums, ka daudzus gadus starptautiskā sabiedrība pauda bažas par šo jautājumu. Izmaiņas radīja labvēlīgus organizatoriski tiesiskos apstākļus reliģijas brīvības konstitucionālo tiesību realizācijai.
Piecas reizes ir samazināts reliģisko organizāciju reģistrācijas valsts nodevas apmērs, atcelta prasība katru ceturksni iesniegt finanšu pārskatus. Tiesu iestādēm nodotas izpildvaras institūcijas — Tieslietu ministrijas — pilnvaras pieņemt lēmumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu.
Atcelta tā saucamo “melno sarakstu” kaunpilnā prakse un no uzskaites noņemti vairāk nekā 20 tūkstoši pilsoņu, kuri tika turēti aizdomās par saistību ar reliģiozi ekstrēmiskām organizācijām.
2017. gadā pirmo reizi neatkarīgās Uzbekistānas vēsturē valsti apmeklēja ANO Cilvēktiesību padomes īpašais ziņotājs reliģijas un pārliecības brīvības jautājumos Ahmads Šahids. Pamatojoties uz viņa rekomendācijām, parlaments apstiprināja reliģijas un pārliecības brīvības nodrošināšanas “ceļa karti”.
Pēc prezidenta Š. M. Mirzijojeva iniciatīvas ANO tika pieņemta īpaša rezolūcija “Izglītība un reliģiozā tolerance”. Vēl viens progresa piemērs šajā jomā ir Uzbekistānas pilnīga svītrošana no ASV Īpašā reliģiskās brīvības kontrolsaraksta.
Vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir kļuvusi par jaunās Uzbekistānas vizītkarti. Valstī ir atbloķētas agrāk nepieejamās ārzemju informācijas resursu tīmekļvietnes, atvēra akreditācija ārzemju žurnālistiem (“Amerikas Balss”, “BBC”, “The Economist” u. c.), pilsoniskie žurnālisti jeb tā saucamie “blogeri” kļuva par jauno valsts realitāti. Žurnālisti sāka atklāti izvirzīt agrāk neskartas tēmas, kritika un analīze sāka biežāk parādīties preses lapās.
Veikto reformu rezultātā saskaņā ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas “Reportieri bez robežām” Pasaules preses brīvības indeksu no 2017. gada līdz 2020. gadam valsts ir uzlabojusi savu reitingu par 13 pozīcijām.
Arī ziņojumos, ko publicēja starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch”, kura 2017. gada novembrī pirmo reizi desmitgadē ieguva iespēju veikt pētījumus, atrodoties tieši valstī, norādīts, ka Šavkata Mirzijojeva prezidentūras laikā “ir notikusi preses brīvības stāvokļa uzlabošanās, plašsaziņas līdzekļu vide atrodas pārmaiņu stadijā”.
Uzbekistāna ir nogājusi garu ceļu arī cilvēktiesību un taisnīgas un publiskas tiesas spriešanas nodrošināšanai. 2017.-2020. gadā attaisnojoši tiesas spriedumi bija taisīti 2770 personām. Piemēram, pēc humānisma principa praktiskas ieviešanas tiesas un tiesību jomā 2019. gadā no soda tika atbrīvoti 1853 cilvēki, tajā skaitā 210 jauni cilvēki un 270 sievietes.
Savās ģimenēs atgriezās arī 3333 sodu izcietušas personas, tajā skaitā 646 notiesātie par piedalīšanos aizliegtu organizāciju darbībā.
Par vienu no galvenajiem panākumiem cilvēktiesību nodrošināšanā valstī kļuva sistemātisks darbs spīdzināšanas un nežēlīgas, necilvēciskas vai cieņu pazemojošas izturēšanās vai sodu izskaušanai. No 2019. gada marta Uzbekistānas Republikas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos (tiesībsargs) Olijs Mažlisa izpilda “nacionālā prevencijas mehānisma” funkcijas.
Pandēmijas laikā, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, tiesībsargs apmeklēja arī 10 penitenciārās iestādes (4 soda izpildes kolonijas un 6 kolonijas-apmetnes).
Vēl viens svarīgs darbības virziens bija reformas dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību nodrošināšanai. Uzbekistānas valdība izstrādāja stratēģiju periodam līdz 2030. gadam dzimumu līdztiesības panākšanai, tiek ieviesta īpaša procedūra, saskaņā ar kuru visus jaunos likumprojektus analizē no dzimumu līdztiesības viedokļa.
Likumdošanas un valsts politikas līmenī Uzbekistānā ir izveidoti sieviešu tiesību aizsardzības mehānismi. Likums “Par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju garantijām” garantē vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem tikt ievēlētiem tautas pārstāvības institūcijās un izvirzītiem no politiskajām partijām kā deputātu kandidātiem.
2019. gada parlamenta vēlēšanās bija piemērota dzimumu kvota — ievēlētās sievietes deputātes veidoja 32 procentus no kopējā ievēlēto deputātu skaita un 25 procentus no Senāta locekļu skaita. Tas atbilst ANO noteiktajām rekomendācijām.
Pēc sieviešu deputātu skaita Uzbekistānas parlaments pēdējo piecu gadu laikā ir pacēlies uz 37. vietu 190 nacionālo parlamentu vidū (bija 128. vietā). Pieņemti arī likumi sieviešu aizsardzībai pret vardarbību un reproduktīvās veselības aizsardzībai.
Sasniegtie rezultāti ir guvuši pelnītu starptautisko atzinību. 2020. gada 13. oktobrī pirmo reizi vēsturē Uzbekistāna bija ievēlēta par ANO Cilvēktiesību padomes locekli uz trīs gadu termiņu — 2021.-2023. gadu. Šajās vēlēšanās Uzbekistāna saņēma vislielāko balsu skaitu — par mūsu valsti nobalsoja 169 no 193 ANO dalībvalstīm.
Valsts negrasās apstāties pie panāktā progresa un turpinās savu ceļu cilvēktiesību aizsardzības aktuālo uzdevumu risināšanā. Prieks, ka valsts vadībai tam ir liela politiskā griba. ANO Cilvēktiesību padomes locekļa vēsturiskais statuss Uzbekistānai ļaus izmantot starptautiskās platformas pieredzes apmaiņai un efektīvāk popularizēt savas iniciatīvas starptautiskajā arēnā.
