Gunārs Nāgels: Cilvēktiesības un drošība 15
Lielā gavēņa laikā mums vardarbīgi atgādināja, ka ne visi izmanto šīs sešas nedēļas lūgšanā, grēku nožēlošanā un labdarībā. Briselē terora uzbrukumos gājuši bojā vairāk nekā 30 cilvēki un pāris simtu ievainoti.
Pirmā reakcija ir šoks – ja tāda lieta var notikt Eiropas pašā centrā netālu no vairākām Eiropas Savienības iestādēm, tad neviens nekur citur nevar justies drošs.
Pēc sākotnējā šoka vajadzētu mazliet padomāt, pirms runā. ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps izteicies, ka atbalsta aizdomās turēto spīdzināšanu, jo “jāiegūst informācija no šiem cilvēkiem”. Nav jau svarīgi, vai spīdzinātie ir vainīgi vai nav. Katru dienu ASV caurmērā tiek noslepkavots tikpat daudz cilvēku kā Briseles teroraktā, bet šī statistika neizraisa līdzīgu apņemšanos kaut ko radikāli mainīt.
Šajās dienās atceramies 1949. gada 25. marta operāciju “Krasta banga”, kuras ietvaros vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju tika deportēti uz Iekškrieviju. Iegansts bija šo cilvēku klasificēšana par kulakiem un bandītu (t. i., partizānu) atbalstītājiem. Varētu teikt – lai Latvijā nebūtu tādas kopienas, “kurās var noslēpties, glabāt spridzekļus, kur teroristi var gūt morālu atbalstu”. Minētais citējums īstenībā netika izteikts par baltiešu izvešanu 1949. gadā, bet sakarā ar sprādzieniem Briselē, par Tuvo Austrumu iedzīvotāju musulmaņu kopienas izveidošanu Latvijā.
Profesors Taivāns interesanti izteicās: “Atcerēsimies, ka tad, kad komunisms pastāvēja Krievijā, tad par Krievijas iedzīvotājiem teica, ka viņi ir mieru mīloši un nevienu negrib aizskart. Taču tajā pašā laikā komunisms darīja savu melno darbu – tai skaitā iznīcināja 20 miljonus pašu iedzīvotāju. Ko līdzīgu jau redzam arī šobrīd, kad arī šie mieru mīlošie musulmaņi klusē un bieži vien pat smaida par visu notiekošo.”
Tikai viņa teiktajā mainīsim “Krievijas” uz “Padomju Savienības”, un atcerēsimies, ka tur iekļauta Latvija un latvieši – gan kolaboracionisti, gan upuri.
Tā ir mūsdienu problēma – no vienas puses, atbalstām cilvēktiesības, bet, no otras puses, vēlamies būt droši. Nepalīdz arī tas, ka ir liela abpusēja nesaprašana. Un vēl vairāk, ka arī mūsu pusē nav ne labu zināšanu, ne labas saprašanas par Tuvo Austrumu iedzīvotāju musulmaņu kopienas cilvēkiem un reliģiju. Teorētiskās zināšanas nevar aizstāt praktisko pieredzi.
Lieldienās svinam pestīšanu caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Grūtos brīžos mums jāturas kopā.
