CILVĒKSTĀSTS. Sporta reportiere Viktorija Kamaza: “Pēc spēles biju emocionāli izlādējusies…” 0
Jau šodien, 2.jūlijā, Latvijas vīriešu basketbola izlase “Arēnā Rīga” līdz 7.jūlijam uzsāks cīņu par vienu ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Pirmajā spēļu dienā plkst.19 mūsu komandas pretinieki būs Gruzijas basketbolisti. Pirms gaidāmā turnīra uzrunājām sporta reportieri Viktoriju Kamazu padalīties ar notikumiem, kuri viņas dzīvē un karjerā, tieši pateicoties basketbolam, ir bijuši jo īpaši nozīmīgi.
Viktorija sevi pierādījusi ne tikai Latvijas sporta industrijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Kā viņa pati atzīst – basketbols ir viena no viņas mīlestības valodām, un basketbola reportieres darbs viņai sagādājis neaizmirstamus brīžus, neaizmirstamas emocijas.
Lielākais sasniegums – pārstāvēt Eiropas elitārāko basketbola līgu
“Viens no maniem lielākajiem sasniegumiem ir Eirolīgas Final Four 2017/18 apbalvošanas ceremonijas vadīšana Belgradā. Kad Tevi uzrunā prestižākā Eiropas basketbola līga, lai tieši tu novadītu pasākumu un apbalvotu labākos šī turnīra spēlētājus – man tas bija, tautas valodā runājot, “kosmoss” un ārkārtīgi liels pagodinājums.
Atceros, kā tieši gadu pirms šīs ceremonijas vadīšanas vēroju tiešraidē Eirolīgas apbalvošanas pasākumu un tajā brīdī nodomāju – cik ļoti es gribētu vadīt šo pasākumu nākotnē. Uzreiz sazīmēju savā galvā plānu, ko darīt, lai kaut vai solīti pietuvotos šim sapnim. Un, kā izrādās – darot lietas, piepūloties un riskējot – sapņi piepildās! Jau pēc gada, tērpusies elegantā, sarkanā vakarkleitā, kopā ar Džo Arlausku (kādreizējais basketbolists) vadījām Eirolīgas apbalvošanas ceremoniju Serbijas pilī!
Neatstāju savu vēlmi karāties gaisā, bet mērķtiecīgi gāju pretī savam sapnim. Tā bija neaizmirstama pieredze, kurai pateicoties kļuvu vēl drosmīgāka un pārliecinātāka par saviem spēkiem, kā arī lepna, ka meitenei no Latvijas bija šī unikālā iespēja.”
Viktorija neslēpj – pirms pasākuma bijis pamatīgs uztraukums, taču viņa pilnībā spēja izbaudīt to, kas ar viņu notiek. “Stāvot uz skatuves un pārstāvot Eiropas elitārāko basketbola līgu, skatītāju un labāko šīs līgas basketbolistu priekšā, kuri tūlīt būs jaapbalvo un īsi jāaprunājas tiešraidē visā pasaulē… baudīju un tvēru mirkli. Šis ir tas gadījums, kad jāsaka – darbs ir mana sirdslieta.”
Bez cīņas nav uzvaras!
“Man bieži sanāk dzirdēt – vai, cik forši, tu brauc pa pasauli, intervē spēlētājus un daudz atpūties. Tie ir pilnīgi maldi. Katrs komandējums ir pamatīgs izaicinājums. No malas šķiet, ka uzfilmēju piecas intervijas un viss – diena galā. Taču realitāte ir pavisam cita. Visas šīs pirmspēļu intervijas, kuras ietver sevī komandu treniņu apmeklējumus, garās žurnālistu rindas, spēja “izķert” uz sarunu komandas līderus, harismātiski ierakstīt sižeta stand-up, aizraujoši izdomāts, pārdomāts sižets, lai skatītājs otrpus ekrānam sajūtas tā it kā viņš būtu kopā ar mani turpat basketbola turnīrā, pēcspēļu intervijas, garās montēšanas stundas, kā arī tam visam pa virsu turnīra aizkulišu atspoguļošana sociālajos tīklos. Miegam atliek ļoti maz stundu un ir jau jāgatavojas nākamajai turnīra dienai. To visu var pagūt cilvēks, kurš tik tiešām mīl basketbolu.”
Viktorija atzīst, ka sporta reportieres darbs ir izaicinājumiem pilns. “Tev ir jāmāk radīt saturs pat tad, ja piecas minūtes pirms sarunātās intervijas, tev to pēkšņi atsaka. Tev ir jābūt bezkaunīgam, lai tiktu pirmajam pie ekskluzīvās intervijas vai gana uzbāzīgam, lai to sarunātu. Katru turnīru tev ir jāpierāda sevi no jauna. Un, man patīk sevi pierādīt!”
Mīlestība pret basketbolu un smagais darbs ir iemesli, kāpēc Viktorijas sapņi piepildās. “Ir tik patīkami, kad lielās basketbola organizācijas pamana tavu darbu, degsmi un mīlestību pret satura radīšanu, un labprāt uzrunā sadarboties. Atceros, kad saņēmu pirmo e-pastu no FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija), kurā viņi izteica piedāvājumu pievienoties viņu komandai iekš Pasaules kausa kvalifkācijas turnīra Rīgā (2022), es piecas minūtes skatījos datorā un nespēju noticēt, ka tas ir noticis! Beidzot! Manos uzdevumos ietilpa gan spēļu spožāko kadru iemūžināšana, gan pēcspēļu intervijas ar komandu spēlētājiem un treneriem. Arī tas bija viens no sapņiem, kas piepildījās, kā arī apliecinājums tam, ka esmu īstajā vietā.”
View this post on Instagram
Apmaldīties un nokļūt komandu ģērbtuvēs
“Man vienmēr sanāk “ielīst” tur, kur nemaz nav atļauts un tikt cauri sveikā. Domāju, ka man uz to ir talants,” smejoties atzīst Viktorija. “Tā es 2022. gadā, Ķelnē, FIBA Eurobasket turnīra laikā sēdēju kopā ar fotogrāfiem pie paša laukuma un rokas stiepiena attālumā vēroju mačus. Tieši tāpēc manā “Instagram” profilā atradīsiet tik daudz ekskluzīvu kadru.
Vai arī, esmu apmaldījusies FIBA Pasaules Kausa turnīra laikā arēnā Ķīnā, nokļūstot komandu ģērbtuvēs, kur veiksmīgi tiku pie ekskluzīvām intervijām. Vēl ir bijis gadījums, ka uz mediju soliņa, gaidot savu spēli, man blakus no abam pusēm apsēdās Slovēnijas izlases basketoblisti – tas bija negaidīti.
Arī Eirolīgas Final Four turnīra ietvaros ir sanācis nedaudz pārkāpt mediju noteikumus, lai nokļūtu tieši laukuma vidū un tiktu pie intervijām ar čempioniem. Bezkaunība un drosme ir viena no veiksmes atslēgām uz ekskluzīvu saturu, un man uz to ir ķēriens.”
View this post on Instagram
Vēl joprojām sirds dziļumos sāpes par zaudējumu Slovēnijai
Ikviens basketbola turnīrs Viktorijai, neskatoties uz garām darba stundām un negulētām naktīm, ir piepildījis viņas – basketbola līdzjutējas – sirdi ar kolorītām emociju gammām.
“Katra turnīra laikā man deg acis, jūtos ārkārtīgi dzīvīga un piepildīta. Tā ir kā laimes terapija. Ir atšķirība, kad tu brauc komandējumā kopā ar Latvijas basketbola vīriešu valstsvienību uz Eiropas čempionātu vai uz Eirolīgas mačiem.
Mans pirmais komandējums ar Latvijas izlasi bija uz Belgradu, 2016. gadā, kad mēs piedalījāmies Rio olimpisko spēļu kvalifikācijā. Toreiz piekāpāmies pusfinālā Puertoriko vienībai. Taču tas gods un lepnums, kas mani pārņēma bija kaut kas vārdos neaprakstāms.
Toreiz pirmo reizi ieskatījos žurnālistu darba aizkulisēs – kā tiek veiktas šāda mēroga turnīrā intervijas, kā tas viss notiek rakstošajiem medijiem, kā tas notiek kolēģiem no Latvijas televīzjas. Skaidrs, ka man bija savs plāns, jo toreiz darbojos kā sporta žurnāliste vienā no Latvijas interneta portāliem, taču toreiz man kļuva daudz skaidrāka saprašana, kā tas viss notiek, kas mani vilināja un mudināja turpināt iesākto.”
Viktorija neslēpj, ka tā mīlot basketbolu, īpaši grūti ir pārdzīvot Latvijas izlases zaudējumus. Viens zaudējums joprojām ir īpaši sāpīgs.
“Komandējums, kurš paliks manā sirdī ar skaistām un reizē rūgtām sajūtām – Eurobasket 2017, Stambulā. Šajā čempionātā Latvijas vīriešu valstsvienība demonstrēja lielisku sniegumu. Katra diena kā žurnālistei bija izaicinājumiem un darba pilna.
Atceros, ka biju ļoti nogurusi, bet ārkārtīgi pārlaimīga, jo bija iespēja gan savām acīm redzēt un aprunāties ar Eiropas labākajiem spēlētājiem, gan iepazīties ar žurnālistiem no citām valstīm, kā arī veidot sižetus par Latvijas izlasi un čempionāta aizkulisēm TV3 sporta ziņām un basketbola pirmsspēļu studijām.
Tikai iedomājies, meitene, kura no pusaudžu gadiem seko līdzi FIBA Eiropas čempionātiem nonāk pie iespējas būt par daļu no šī pasākuma un būt rokas stiepiena attālumā no basketbola zvaigznēm, kuras pirms tam vēroja TV ekrānā.
Šis bija fantastiks čempionāts, taču vēl joprojām sirds dziļumos ir sāpes par zaudējumu Slovēnijai… Dramatiski aizraujoša spēle! Atceros, ka pēc mača beigām vēl 10 minūtes nosēdēju mediju tribīnēs, jo nevarēju saņemties aiziet uz MIXED zonu, lai veiktu intervijas… kaklā bija tāds kamols! Tajā brīdī vairs nevarēju ieslēgt atpakaļ reportieres režīmu. Pēc spēles biju emocionāli izlādējusies un pat nezināju, kā lai iesāk sarunu ar mūsu valstsvienības vīriem. Lūk, kas notiek, kad basketbols ir ne tikai tavs darbs, bet sirdslieta vienlaicīgi.”
Viktorija stāsta, ka Eirolīgas turnīrā ir pavisam citas sajūtas. “Nav spriedzes, jo Latvijas klubi tur nespēlē, ja nu vienīgi kāds no latviešu spēlētājiem. Tas nozīmē, ka varu vērot skaistu basketbolu un sekot līdzi šīs līgas vadošajiem klubiem no dažādām Eiropas valstīm bez lieka stresa.
Basketbola līdzjūtēji ir ievērojuši, ka teju katru gadu dodos uz Eirolīgas Final Four turnīriem veidot sižetus par četrām labākajām katras sezonas komandām. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, esmu kaislīga Eirolīgas līdzjūtēja, kura nelaiž garām nevienu regulārās sezonas spēli. Otrkārt, daudzi basketbola fani Latvijā interesējas par Eirolīgu un vēlās uzzināt gan jaunumus, gan aplūkot turnīra aizkulises. Tā kā man ir piekļuve turnīra aizkulisēm, intervijām ar spēlētājiem un treneriem – tas ļauj man piedāvāt unikālu un vērtīgu saturu saviem sekotājiem. Treškārt – izklausīsies pavisam vienkārši, taču mani sajūsmina veidot saturu par to, kas mani aizrauj.”
View this post on Instagram
Viktorija atzīst, ka viņas darbs un būšana līdzās basketbola notikumiem raisa kaifīgas sajūtas. “Spēlētāju emocijas, komentāri, uzvaras, zaudejumi, fanu skaļā atbalstīšana vai ūjināšana – atrodoties uz vietas tam visam ir savs šarms un burvība, kuru vēlos nodot katram līdzjutējam. Basketbola turnīri ir pilni ar iedvesmojošiem un aizraujošiem stāstiem par pārvarētām grūtībām un sasniegtiem mērķiem. Vai tas būtu par spēlētāju personīgo ceļu, vai par komandas cīnassparu un saliedētību ceļā uz uzvaru, man kā basketbola mīlei ir svarīgi dalīties tajā visā ar pārējiem, kuriem arī basketbols tik daudz nozīmē.”
