CILVĒKSTĀSTS. Rajevs: Pašam salikta šāda 72 stundu soma man nav, taču viss nepieciešamais mājās ir 86
Karadarbība Ukrainā, tās ietekme ģeopolitiski ne vien reģionā, bet tostarp arī Baltijas un visas Eiropas kontekstā – tas ir ikdienas darbs no paša rīta līdz vēlam vakaram Latvijas virsniekam, NBS rezerves pulkvedim un militārajam analītiķim Igoram Rajevam. Līdzās aktuālās informācijas nemitīgai apkopošanai, vienlaikus aktīvam deputāta darbam Saeimā un kā Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram viņš ik nedēļu ir redzams TV24 kanālā raidījumā „Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu”.
Militārais eksperts atzīst, ka bieži vien diennaktī pietrūkst kaut vai dažu stundu, lai pagūtu izdarīt vēl vairāk. Neskatoties uz lielo aizņemtību, Igors Rajevs nekad neatteiks atbildēt par drošības jautājumiem pat uz ielas pienākušiem cilvēkiem. Slodze ir milzīga, taču esmu kārtīgi rūdīts – tā viņš saka par sevi.
Jāspēj pagūt un paveikt visu
Cik sīva cīņa norit frontē, tik saspringta jaunākās informācijas apkopošana un analīze ir militārajiem ekspertiem teju visā plašajā pasaulē. Krievijas asiņainā agresija Ukrainā satrauc visu Eiropu un ne tikai. Bet jo sevišķi par to noraizējušies iedzīvotāji līdzās esošajai agresorvalstij – Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un, protams, Latvijā: „Lai arī reizēm esi piekusis, tomēr darbs ir darbs, un tas jādara. Tas nav jautājums par to, cik jūs esat vai neesat aizņemts. Ir 24 stundas diennaktī – strādājiet, tāpēc jūs arī esat valsts darbā.”
Igors Rajevs uzsver, ka ik rītu viņš ceļas agrāk par citiem ģimenē. Parasti ap pussešiem, sešiem viņš jau ir augšā, lai uzreiz varētu iepazīties ar visiem rīta ziņojumiem par aktuālajiem notikumiem Ukrainā. Pie miera gan sanāk doties vien ap pusnakti vai pat vēlāk. Pie tik lielas slodzes organisms arī nogurst, taču vismaz pagaidām ar dažām stundām miega pietiekot. „Ja kādā brīdī sākšu just nogurumu, tad noteikti veltīšu miegam vairāk laika,” saka Igors Rajevs. „Vienmēr taču ir nedēļas nogales dienas, kad var tā vairāk izgulēties un mazliet pat paslinkot. Tiesa, nereti arī brīvdienās nākas organizēt kādu sanāksmi vai apspriest operatīvo informāciju.”
Pašlaik ģeopolitiskais jautājums saistībā ar Ukrainu ir kļuvis strukturizēts, taču nekāda uzmanības mazināšana pat nedrīkst tikt pieļauta. „Ir noteikti analītiskie ziņojumi, kuriem es lielākoties uzticos, taču arī tie allaž ir rūpīgi jāpārbauda no citiem drošiem un oficiāliem avotiem,” uzsver Igors Rajevs. „Īsi sakot, mans dienas ritms ir pakārtots viņu aktivitātēm un darbībai. Tas nozīmē tā: ja viņi nāk klajā ar ziņojumu, tad attiecīgi ar šo informāciju es iepazīstos. Dienas ziņojumu kopsavilkums pienāk ap astoņiem, deviņiem vakarā, bet rīta ziņas saņemu jau no pieciem. Tā es pārredzoši iepazīstos ar visu oficiālo informāciju par karadarbību konkrētās vietās un vispār Ukrainā kopumā. Sagatavoju kopsavilkumu, kuru attiecīgi nododu tālāk.”
Nekad neatsaka atbildēt pat uz ielas
Diena skrien dinamiski, taču Igors Rajevs no Saeimas uz TV24 studiju Blaumaņa ielā visbiežāk dodas kājām. Pateicoties arī raidījumā „Jaunākā informācija par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” iegūtai plašākai atpazīstamībai, viņu ļoti bieži aptur uz ielas ar jautājumiem un vēlmi pārrunāt aktuālos notikumus. „Reiz pat gadījās tā, ka gājiens līdz studijai izvērtās par 45 minūtes ilgāks nekā parasti,” Igors Rajevs atzīst. „Tagad tas notiek retāk, taču vienalga uztraukums cilvēkos arvien ir, un laiku pa laikam kāds mani vēlas izjautāt. Nekad neatsaku, jo zinu, cik tas ir cilvēkiem svarīgi – izskaidrot viņiem patieso ainu.”
Piemēram, nesen militārais eksperts viesojos Krāslavā, uz kurieni viņu uzaicināja kāda vietējā aktīviste: „Tā ir ļoti enerģiska kundze. Protams, aizbraucu aprunāties. Tieši drošības jautājumi bija vieni no pašiem svarīgākajiem, par kuriem interesējās krāslavieši. Tas ir pilnībā saprotami, jo Krāslava atrodas pavisam tuvu Baltkrievijas robežai. Iedzīvotāji ir satraukti gan par situāciju kopumā, gan par hibrīdkara draudiem, kas visu laiku ir bijis uz mūsu un Baltkrievijas robežas. Tagad kopš gadu mijas tas, par laimi, ir noklusis, tomēr noteikti pēc kāda laika perioda atkal atjaunosies. Vietējie, bez šaubām, uztraucas arī par tā dēvētajiem vāgneriešiem, kuri ir dislocēti Baltkrievijas teritorijā.”
Igors Rajevs ir labi sapratis ko īpašu: „Noteikti arī visiem mūsu politiķiem vajadzētu šai situācijai pierobežā pievērst vēl lielāku uzmanību. Nevis laiku pa laikam tracināt cilvēkus ar tādiem kā apokaliptiskiem paziņojumiem, bet tomēr mēģināt viņus nomierināt un izskaidrot reālo situāciju – kādi ir reālie draudi, bet kuri ir izdomāti draudu stāsti, un tad attiecīgi rīkoties atbilstoši situācijai. Es vienmēr aicinu cilvēkus domāt pragmatiski ar savu galvu, skatīties uz to, kas notiek, analizēt un pieņemt izvērtētus lēmumus, kas balstīti uz oficiālu informāciju, nevis baumu līmenī izlasot maldinošus ierakstus sociālajos tīklos. Ja jūs paši esat secinājuši un atbilstoši pieņēmuši lēmumu, jums būs lielāka ticība sev, nevis kādam citam cilvēkam un viņa viedoklim, kas var būt absolūti nepareizs. Tāpēc katram sevī jāpaaugstina tā dēvētā kritiskā domāšana. Tā ir būtiskā lieta, ko es vienmēr mēģinu darīt jebkuras tikšanās laikā – vai tas būtu uz ielas, vai kādā pasākumā. Tā sakot, caur sevi cilvēkos veicināt šo pragmatisko un kritisko domāšanu.”
Pašiem jāvairo sava drošības sajūta
Tomēr sabiedrībā ir noteikta daļa, kura uztver situāciju trauksmaini un pat krīt histērijā, lasot par Krievijas ilgtermiņa nākotnes plāniem ne vien uzvarēt Ukrainā, bet doties arī tālāk Baltijas valstu, Polijas un Moldovas virzienā. „Neizbēgami, ka vienmēr būs cilvēki, kuri slieksies uz šādu situācijas uzkarsēšanu un saspīlējuma veicināšanu,” uzsver Igors Rajevs. „Taču jāparaugās plašāk – situācija ir trauksmaina visā pasaulē. Kaut vai tas vien, kas notiek starp Izraēlu un Palestīnu, kur iesaistītas arī līdzās esošās valstis.”
Pēc Igora Rajeva pārliecības, ir jāsaprot viena lieta: gatavošanās un apzināšanās, ka var kaut kas nākt, tā jau nav nekāda problēma, taču nevajag no tā uzpūst lielu notikumu, kas noteikti notiks. „Ja mēs ejam pāri ielai un zinām, ka pie sarkanās gaismas to šķērsot nedrīkst, ka pat uz gājēju pārejas ir jāpaskatās pa labi un pa kreisi, šīs lietas ievērojam automātiski,” saka Igors Rajevs. „Šeit tā ir tāda pati pieeja: jums ir jāzina – vajadzīga tā saucamā 72 stundu soma. Cilvēks to sagatavos, un tā stāvēs, tā sakot, ēst tā nevienam neprasīs. Vēlāk papētiet konservu kārbas derīguma termiņu un, ja tas iet uz beigām, sarīkojiet ģimenes saietu un kārtīgi paēdiet, vienlaikus sagatavojot jaunu somu. Tās ir elementāras lietas. Bet, ja jūs tiešām tā darīsiet un konsekventi ievērosiet, tas arī radīs jūsu paša drošības sajūtu.”
Pašam gan salikta šāda 72 stundu soma neesot, taču viss nepieciešamais mājās ir: „Es tomēr esmu ļoti pieredzējis karavīrs, kuram šīs lietas nav svešas.”
Skatiens ASV prezidenta vēlēšanu virzienā
Šī gada 5. novembrī būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem pasaules politikā – ASV prezidenta vēlēšanas. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā daudzi ar bažām raugās kandidātu virzienā, satraucoties par iespējamību amatā atkal nokļūt skandalozajam Donaldam Trampam. Izskan viedoklis, ka viņa dēļ var būtiski mainīties ASV plašā iesaiste militārās palīdzības sniegšanā karstākajos ģeopolitiskajos punktos, jo īpaši Ukrainā. Saistībā ar to Igors Rajevs saka: „Es neesmu viens no tiem cilvēkiem, kuri īpaši piekrīt šādam viedoklim. Protams, ASV prezidents ir ārkārtīgi svarīga persona un tieši no viņa ir ļoti daudz kas atkarīgs.
Taču ASV ir tāds jēdziens kā „check and balance” („pārbaudīt un līdzsvarot” – no angļu val.). Tās ir sviras, kas balansē politisko vadību un neļauj tai aiziet labējās vai kreisās galējībās. Tas ļauj sabalansēt ASV politiku. Mēs redzam, ka ASV politikai nav strauju kustību, tomēr viņiem ir sava konsekvence jau uz iesāktām lietām. Ja runājam par Trampu, tad atcerieties, ko viņš reiz teica par NATO. Ar ko tas beidzās? Ar ļoti pozitīvām lietām. Vairākas ES dalībvalstis sāka domāt par saviem aizsardzības budžetiem un tos palielināt. Turklāt tas notika vēl pirms karadarbības Ukrainā. Manuprāt, tas ir ļoti labi un svarīgi, pareizā virzība no ES dalībvalstu puses. Eiropas valstīm arī jāsaprot, ka visu laiku iztikt ar ASV spējām mēs nevarēsim. Pasaulē situācija kļūst sarežģītāka, riski top arvien lielāki, un tikai ASV viena pati nevarēs nodrošināt drošību Eiropā. Līdz ar to visiem jācenšas palielināt savu valsts aizsardzības budžetu un jāstiprina militārās spējas. Kāpēc amerikāņi var uzturēt budžetu 4% līmenī, bet ES valstis – mazāk? Latvijā šogad aizsardzības budžets plānots 2,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz 2027. gadam ir plāns to palielināt līdz 3%. Katram ir jādara savs darbs un jādod savs ieguldījums.”
Pēc eksperta vārdiem, tikai tad, ja visi kopā uz to tieksies, tam būs jēga. Vienotība šajā jautājumā nozīmē arī kopīgu spēka pieaugumu: „Ja NATO aliansē ir valstis, kuras dod savu ieguldījumu, tērējot nodokļu maksātāju naudu, un ir „pasažieri”, kuri negrib to darīt, kopējā atdeve būs vājāka. Visiem ir jāsaprot, ka tas ir pilnībā vienots darbs un ikvienam ir jādod vienlīdz lieli ieguldījumi.”
Brīvdienās veltīt laiku ģimenei
Sestdienas un svētdienas Igoram Rajevam ir tās, kad beidzot var atvilkt elpu, ja vien nerodas kādi izņēmuma gadījumi darba jautājumos. „Cenšos iespējami daudz laika pavadīt un darboties kopā ar saviem vēl mazajiem bērniem,” paskaidro Igors Rajevs. „Ar vienu meitu sieva parasti no rīta dodas uz peldēšanas nodarbībām. Tad es palieku mājās ar mazāko. Tās ir mūsu pāris stundiņas laika, kad mēs varam kopā paspēlēties, zīmēt vai ko citu darīt. Būtībā ļauju laikam un nodarbēm pašām plūst bez noteiktiem plāniem. Tas dod iespēju pilnībā atslābināties pēc garās un intensīvās darba nedēļas.”
Pēc ziemas apņēmies atsākt nodarboties ar skriešanu
Lai neizdegtu darbā un vienlaikus izkustinātu sevi pēc ilgstošām pie datora pavadītām stundām, noteikti vēlams nodarboties ar kādām fiziskām aktivitātēm. Līdz šim Igoram Rajevam ar to gājis kā pa celmiem, taču apņēmība atsākt aktivitātes esot. Konkrētāk par to viņš saka tā: „Atzīstos, ka pašlaik neko nedaru. Covid-19 pandēmijas laiks pamatīgi iesita pa sporta nodarbībām, bet tad uzreiz sākās karadarbība Ukrainā. Diemžēl esmu tajā vecuma kategorijā, kad cilvēki kļūst pārāk slinki, jo tieši sportiskām nodarbībām man fiziski nepietiek laika. Taču līdz ar jaunā gada sākšanos, kad daudziem ir dažādas apņemšanās, es esmu iecerējis pēc sniega nokušanas pamazām atsākt skriešanas nodarbības.”
Bet kā ir ar veselīgu uzturu, un kādi vispār ir ēšanas paradumi saspringtas dienas gaisotnē? Uz šo jautājumu Igors Rajevs atbild: „Neesmu nekādu diētu piekritējs, bet, protams, nevar ēst tā saucamo „junk food” jeb burgerus un visas tās lietas. Jā, esmu vīrs krietni gados, un to arī pēc manas formas var redzēt. Es noteikti labošos un obligāti uz vasaras sezonu uzstādīšu mērķus, kurus centīšos sasniegt!”
Igors Rajevs atgādina, ka gada trešā pirmdiena pasaulē tiek saukta par „Blue Monday” jeb skumjā pirmdiena. Tā ir diena, kad pēc gadu mijas svētkiem cilvēki sāk apzināties, ka nekas jau nav mainījies un nospraustās apņemšanās nav bijušas ne graša vērtas. „Ar mani gan tā nav,” viņš saka. „Ja es ko gribēšu, tad es to arī darīšu un izdarīšu. Ja runājam par manas izturības līmeni, tas ir pietiekami liels. Veselība atļauj izturēt šo slodzi, to pat varētu paaugstināt. Ja kāds grib pārbaudīt, vai es turēšu vārdu, tad lai vaktē mani skrienot pa Skanstes ielu! Domāju, ka pēc pāris nedēļām tur noteikti tiksimies. Protams, ka vēlos tikt galā arī ar savu svaru, respektīvi, to samazināt. Mēģināšu ēst mazāk, bet tas parasti uz mani tomēr neiedarbojas, tāpēc fiziskās aktivitātes man ir ļoti svarīgas un vajadzīgas.”
Darba dienas brokastīs – tikai espresso
Igora Rajeva darba dienas aizrit lielā skrējienā. Ar brokastīm tā pašvaki iznāk laika trūkuma dēļ, taču, tiklīdz rodas iespēja ieturēties, to viņš izmanto, kā pienākas: „No rīta brokastīs mājās man parasti ir tikai kafija, turklāt gluži kā īstam itālim, kurš brokasto ar mazu tasīti spēcīga espresso. Mēģinu kaut kur paspēt nedaudz uzkost. Vienīgā mierīgā brokastu diena nedēļā ir ceturtdiena, kad notiek Saeimas sēdes. Tad es varu ierasties Vecrīgā stundu agrāk un iegriezties kādā jaukā kafejnīcā, kas ir atvērta jau no astoņiem. Tur varu mierīgi paēst brangas brokastis.”
Izrādās, ka Igors Rajevs ļoti mīl gatavot, taču aizņemtības dēļ mājās sanāk to darīt ļoti reti. Visvairāk viņam iet pie sirds grilēšana. Tā gan ir sezonāla aktivitāte, taču allaž tiek izbaudīta ar uzviju. „Grilēt man patiesi īpaši patīk,” viņš uzsver. “Un vēl viena mana kaislība ir sarkanvīns. Protams, saprāta robežās, jo visam ir jābūt samērīgam. Nav jāizdzer visa pudele vīna, tas pats attiecas arī uz steiku. Bieži to lietojot uzturā, ātri vien var tikt pie divtik biezākas „riepas”, bet, pats galvenais – zaudēsiet garšas interesi par šādi pagatavotu gaļu. Steiku nevajadzētu ēst biežāk par reizi vienā vai pat divās nedēļās. Vajag gatavot maltīti tā, lai šo procesu izbaudītu – ne tikai ēdiena garšu, bet arī gatavošanas un pasniegšanas kultūru. Viss process ir ārkārtīgi svarīgs. Piemēram, arī mūzikai gatavošanas laikā ir būtiska nozīme, lai būtu lielisks garastāvoklis un dzīve šķistu krietni jaukāka!”
No TV kameras nekad nav baidījies
Kā jau acīgākie skatītāji būs ievērojuši, Igors Rajevs TV kameru priekšā allaž jūtas tik brīvs, it kā sarunātos ar draugu neformālā gaisotnē. Šī atbrīvotības sajūta nākusi kopā ar 34 gadus ilgo dienesta pieredzi bruņotajos spēkos. Lūk, kāds īpašs stāsts, kas iespiedies rezerves pulkveža atmiņā: „Pirms 20 gadiem komandēju valsts svētku parādi 11. novembra krastmalā, tad vēl mūsu prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga. Pēc ziņojuma pavadīju viņu gar kolonnu, lai sasveicinās ar karavīriem. Beigās bija intervija ar mani valsts televīzijā, kuras laikā man uzdeva jautājumu, vai es biju uztraucies. Atbildēju īsi: protams, ka nē! Žurnālisti pauda neizpratni – kā tad tā, tik daudz cilvēku vienkopus!? Katru pirmdienu Ādažos stāv manā priekšā tikpat daudz karavīru, kuriem jānodod rīkojumi. Beigās gan atzinos, ka nedaudz uztraucies biju, bet ārēji to nebija iespējams saskatīt.”
Igors Rajevs stāsta, ka pārliecība par sevi nāk ar gadiem un profesionālo pieredzi, kuru viņš ir uzkrājis itin pamatīgu: „Arī ar iekšējo pārliecību. Ja esi pārliecināts par sevi, zināšanām, pieredzi un iemaņām, tad tas notiek pats par sevi. Tas nav tikai kameru priekšā, bet arī dažādos starptautiskos pasākumos. Nesen man bija jāteic runa no NATO ģenerālasamblejas galvenās tribīnes. Tur gan jutu itin lielu satraukumu, jo to arī filmēja un translēja uz visām pasaules pusēm, taču arī tur viss pagāja kā nākas un pareizi.”
