Zatlera brīdinājums, robežas stāv vaļā un lāči sirotāji. Nedēļas notikumu apskats 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Zatlers brīdina
Prezidents Valdis Zatlers, viens no “vakcinācijas vēstnešiem”, sasirdzis ar Covid-19. Zatlers, kurš pavasarī sapotējās ar “AstraZeneca” vakcīnu, jūtoties labi un atrodas mājas karantīnā.
Kur vīruss ticis saķerts, nav zināms, jo Zatlers apmeklējis tikai “drošos” pasākumus, kuros visa publika bijusi vakcinēta vai pārslimojusi. Tāpēc viņš uzskata, ka ir svarīgi ievērot epidemioloģiskos noteikumus arī drošajās zonās.
Viņa inficēšanās esot signāls, ka vecākiem cilvēkiem imunitāte ar laiku samazinās. Tāpēc nevajadzētu kavēties ar trešo poti tiem, kuriem tā nepieciešama.
Zatlera gadījumā mēs saskaramies ar tā saucamo “Izraēlas paradoksu”. Izraēlas iedzīvotāji uzticas vakcīnām, šajā valstī potēšanās notika strauji un tajā iesaistījās liela sabiedrības daļa. Un tomēr cilvēki turpina slimot.
Skaidrojums ir pavisam vienkāršs – jo lielāks cilvēku skaits būs sapotēts, jo biežāk ziņās varēsim lasīt – “slimo arī potētie!”. Gadījumā ja būs potēta pilnīgi visa sabiedrība, visi 100%, ziņa būs pavisam satraucoša: “Visi slimnieki bijuši potēti.”
Tomēr pētījumi liecina – vakcinētie Covid-19 “saķer” daudz retāk nekā nepotētie. Slimība viņiem parasti norit vieglā formā. Vakcinētie, bet saslimušie daudz retāk nonāk slimnīcās. Un pavisam reti tiek aizsaukti mūžībā tieši Covid-19 dēļ.
Kopš jūlija beigām Izraēlā senioriem tiek piedāvāta trešā vakcīnas deva. To saņēmuši jau 20% no Izraēlas iedzīvotājiem. Vēl vairāk – šīs valsts mediķi un atbildīgās iestādes nupat pieņēmušas lēmumu piedāvāt trešo vakcīnas devu visiem, kuri vecāki par 30 gadiem un kuriem kopš pēdējās potes devas saņemšanas pagājuši vismaz pieci mēneši.
Valda Zatlera brīdinājums liek apsvērt, vai to nevajadzētu jau pašlaik aktīvāk darīt arī Latvijā.
Izgāšanās. Vai jāgaida “Romas krišana”?
Mūsu ēras 3. gadsimtā Romas impērija piedzīvoja vienu no smagākajām krīzēm savā pastāvēšanas vēsturē. Krīze bija vērojama valsts pārvaldē, saimniecībā, ārējā politikā un armijā.
Vislielākās problēmas bija impērijas robežu nosargāšanā, vara Romā bija vāja un nestabila, pāri robežām nāca vandaļi un citas tautas, to vadoņu karapulki drīz vien nonāca līdz impērijas metropolei, un tā krita.
Arī Latvija robežas nostiprināšanā neiespringst – saskaņā ar šobrīd izziņotajiem plāniem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pastāvīga žoga nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz 2024. gadam.
Bet tikmēr uz robežas ar Baltkrieviju turpinās pagaidu žoga likšana. No kopējiem 130 km pagaidu dzeloņdrāšu pinumi izlikti vien 1,7 kilometriem!
Turklāt arī šo mazumiņu izdevies norobežot, vienīgi pateicoties Slovēnijas valdības dāvinājumam, jo pat pagaidu žogu, pinoties nebeidzamās pašu veidotu administratīvo procedūru pinekļos, mūsu atbildīgās iestādes nespēj – visus šobrīd pieejamos deficīta materiālus arī pagaidu risinājumiem jau nopirkuši daudz elastīgākie kolēģi Lietuvā un Polijā.
Rezultāts ir tāds, ka robeža tajos 130 km kā stāvējusi, tā arī stāv vaļā. Vienīgais šķērslis no Baltkrievijas sūtītajiem migrantiem ir paši robežsargi. Kā tagad daudz dzirdam, pastāvīgs žogs uz robežas jau varēja atrasties, ja vien 2019. gadā valsts struktūru iekšējie drošības dienesti nebūtu uzsākuši savstarpējo skaidrošanos par nelikumībām uz aizdomu pamata, kā dēļ aizdomas krita arī pār robežas būvnieku – uzņēmumu “Igate”.
Lai arī līgums joprojām nav lauzts, neseko arī tālāko darbu pasūtīšana. “Igatei” noliktavā esot 30 km pastāvīgā žoga materiāla, kuru uzņēmums gatavs uzstādīt par 57 eiro metrā, bet to, izrādās, nevajag.
Būvnieki sarēķinājuši, ka pagaidu žoga uzstādītāju piedāvātās cenas par metru esot jau tuvu 80 eiro, un tas kādam jau ir “interesanti”.
Tas nekas, ka pagaidu žogs būs jānojauc, lai turpat atkal celtu pastāvīgu žogu, kas, saprotams, būs vēl dārgāks. Kādēļ nevar uzreiz? Tādēļ, ka ar pastāvīgā žoga celtniecību tomēr nevarēšot virzīties tik strauji, jo tā celtniecībai būšot jāīsteno darba veicēja pilna izraudzīšanas procedūra ar apstrīdēšanas iespējām!
Tas taču nekas, ka tajā pierobežas teritorijā jau kopš 11. augusta ir valdības izsludināta ārkārtējā situācija – mūsu gudrajiem ierēdņiem vienmēr atradīsies kāds noteikumos vai likumdošanā paslēpts arguments, kā izvairīties no atbildības un attaisnot savu rīcības mazspēju.
Bažas. Divi lāči sirotāji
Kad pirms mēneša sociālos tīklus apceļoja video, kurā redzams, kā divi lācēni kādu māju pagalmā Valkas pagastā mielojas ar plūmēm no koka, daudzi skatītāji sajūsminājās par skatu ar mīlīgo dzīvnieku draiskošanos.
Taču nu pēc mēneša stāsts par Ziemeļvidzemes ķepaiņiem apaudzis jau gandrīz ar šausmu filmas cienīgu epizožu aprakstiem.
“Lāči siro pa māju pagalmiem, lūkojas māju logos, ko apliecina ķepu nospiedumi uz stikla, skrāpējas gar sienām, nebaidās no auto. Runa ir par reāliem draudiem iedzīvotajiem, kurus nedrīkstam ignorēt,” tā pagājšnedēļ medijiem vēstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Piektdien, 1. oktobrī, lāčiem jau tika veltīta preses konference. Dabas aizsardzības pārvalde izsniegusi atļauju Valkas novada domei, lai tā varētu organizēt lāču aizbaidīšanu, izmantojot gaismu un troksni radošu munīciju, gumijas lodes.
Lielāko apdraudējumu mājsaimniecībām radot divi nepieaugušie lāči, kuru māte, visticamāk, ir iztraucēta ziemas miegā un lācēnus pametusi, taču tiem izaugt palīdzējuši cilvēki, vēlāk palaiduši savvaļā.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis piebilda, ka tie no mazotnes, iespējams, esot piebaroti kādās mājās Igaunijā. Abi lācēni pabijuši kādās padsmit mājās, 5–6 mājās sirojot regulāri.
No cilvēkiem nebaidoties, apguļoties verandās, uzlaužot durvis saimniecības ēkām, tādēļ vairākām ģimenēm esot nācies pamest savas lauku mājas.
Ja lācēni arī pēc šīs aizbiedēšanas nemainīšot savu uzvedību un turpināšot apdraudēt iedzīvotājus, tikšot pieņemts lēmums tos nonāvēt, teica Strode.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš gan bijis par kardinālu risinājumu uzreiz: “Varētu šos dzīvniekus likvidēt ar medību paņēmieniem, kā to dara igauņi.”
Ozoliņš arī piebilda, ka Vijciema apkārtnē sirojošo lāču uzvedība nav tipiska un nebūtu jābīstas, ka turpmāk visi šeit mītošie lāči barosies no cilvēku dārziem un atkritumu urnām.
“Normālā situācijā lācis ir prognozējams – tas izvairās no kontakta ar cilvēku un patstāvīgi prot sarūpēt sev barību, tāpēc lielākoties mēs mežos varam sastapt tikai liecības par lāča klātbūtni, nevis pašu lāci.”
Šaubas. Vides aizsardzībai vai pašvaldības biznesam?
Jūrmalas pašvaldības deputāti nolēmuši palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā. No 2022. gada 1. aprīļa līdz šim maksāto 2 eiro vietā būs jāmaksā 3 eiro.
Turklāt dome nolēmusi, ka caurlaides būs vajadzīgas augu gadu (šāda kārtība stātos spēkā no nākamā gada 1. aprīļa). Līdz šim caurlaides iebraukšanai Jūrmalā bija vajadzīgas vasaras sezonā – no 1. aprīļa sākuma līdz 30. septembrim.
Jautāts, kāpēc jāpalielina maksa par iebraukšanu pilsētā, Jūrmalas pašvaldības vadītājs Gatis Truksnis atbild, ka tas darīts, lai ierobežotu automašīnu tranzīta plūsmu un mazinātu izplūdes gāzu piesārņojumu.
Pēc viņa teiktā, uzņēmējdarbību tas netraucēšot. Maksas paaugstinājumam gan ir vēl cits izskaidrojums, kas ir ticamāks nekā gādība par vides aizsardzību.
Pagājušajā gadā pašvaldība nolēma, ka no 2020. gada 1. aprīļa par iebraukšanu līdz šim maksātā 1 eiro vietā jāmaksā 2 eiro. Tas ļāvis sešos mēnešos par caurlaidēm pašvaldībai iekasēt aptuveni trīs miljonus eiro, neskaitot soda naudas. Ja no nākamā gada 1. aprīļa turpmāk tās būs vajadzīgas augu gadu, tad pašvaldības kasē ieplūdīs vēl lielākas summas.
2013. gadā Jūrmalā tika atcelta iebraukšanas maksa rudens un ziemas gadalaikā, lai sekmētu pakalpojumu uzņēmumu attīstību un veicinātu tūristu skaita pieaugumu. Bet tagad iznāk, ka Truksnim to vairs nevajag.
Jūrmala varētu pamudināt ieviest caurlaides arī Saulkrastos, Salacgrīvā, citām Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes pašvaldībām, kuras, piesedzoties ar gādību par vidi, varētu papildināt savas kases. Jāpiebilst gan arī, ka autostāvvietas Jūrmalas teritorijā ir bez maksas.
Jūrmalas pašvaldības deputāts Uldis Kronblūms domā, ka tas, ko dome iekasēs par caurlaidēm, neatsvērs zaudējumus tirdzniecības centriem, kafejnīcām, restorāniem, sanatorijām, citām atpūtas un izklaides vietām, kas tām rastos rudenī un ziemā.
Viņaprāt, tieši šajā laikā būtu jāveicina pilsētas apmeklējumi, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību un nodrošinot darba vietas jūrmalniekiem. Viņaprāt, būtu jāievieš cita kārtība, proti, par iebraukšanu pilsētā uz noteiktu laiku, piemēram, divām stundām, nebūtu jāmaksā vispār.
Sagatavojuši: Juris Lorencs, Zigfrīds Dzedulis, Ilmārs Randers
