Nespēj piedzīt atdoto. Drošības dienests iznāk no bunkura. “LA” nedēļas apskats 1
Cilvēks. Žagars Dailē uz plāna ledus
“Kaut ko darot ātrumā, varam iekrist uz avantūristu vai pašnāvnieku,” rudenī Dailes skandāla ēnā, komentējot teātra palikšanu bez administratīvās un mākslinieciskās vadības, “LA” teica Juris Žagars, viens no šā teātra vadošajiem un savas paaudzes spožākajiem aktieriem, sabiedrībā pazīstams arī kā uzņēmējs, Cēsu mākslas festivāla un Vidzemes koncertzāles “Cēsis” direktors, Žagarkalna īpašnieks, Cēsu novada domes deputāts (ievēlēts no “Vienotības” saraksta).
Tieši viņš ar savu redzējumu par Dailes teātri kā stabilu, profesionālu, finansiāli veiksmīgu kultūras iestādi tikko uzvarējis Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Latvijas lielākā teātra direktora amatu.
Šis ir samērā rets gadījums mūsu kultūras augstākajā menedžmentā, kad jaunais vadītājs nāk tandēmā ar domubiedru – režisoru Viesturu Kairišu –, kurš kļūs par Dailes radošo direktoru, abiem uzņemoties atbildību gan par teātra māksliniecisko, gan finansiālo situāciju.
Vaicāts, vai jūt atbalstu no trupas puses, J. Žagars izteicās, ka tas pagaidām ir “pausts sarunās”. “LA” viņš atzina, ka nav nekāda pamata bažām, ka viņa plānos esot Daili pārvērst no repertuāra teātra par projektu teātri, ko 14. janvārī žurnālā “Kas Jauns” paudis režisors Intars Rešetins: “Tā nav, un vienmēr esmu teicis tieši pretējo, Dailei ir izcila, spēcīga aktieru trupa, kas ir viena no galvenajām vērtībām.”
Var noprast, ka jaunais direktors kopā ar radošo direktoru nonākuši izaicinājuma priekšā, kā nodrošināt stabilitāti un balansu starp mākslu un kvalitatīvu izklaidi, ir apņēmības pilni vismaz ar laiku ieviest Dailes repertuārā jaunus vaibstus lielākas sociālās aktualitātes un mākslinieciskuma virzienā, kas, iespējams, varētu būt izaicinājums uz tradicionālāku saturu noskaņotiem skatītājiem.
Līdz ar to var prognozēt, ka jaunajam direktoram, kura personā Latvija zaudē tiešām izcilu aktieri, amatā nāksies balansēt kā uz plāna ledus, jo nav cerību, ka tuvākajā laikā varētu izmainīties proporcija, pēc kuras teātrim vairāk nekā pusi ieņēmumu nākas nopelnīt pašam.
Vilšanās. Nespēj piedzīt atdoto
Kāpēc ministra Ralfa Nemiro paziņojums par iespējamo tiesvedības pārtraukšanu ar bijušajiem “Parex bankas” īpašniekiem izraisa sabiedrības sašutumu un vilšanos? Pēc desmit gadus ilgās tiesāšanās ekonomikas ministrs taču spriež racionāli: “Vai valsts par advokātiem nesamaksās vairāk, nekā varēs piedzīt no Kargina un Krasovicka?”
Kopējais valsts atbalsts bijušajai “Parex bankai” sasniedza 1,7 miljardu eiro, no kā ir atgūta mazāk nekā puse. Valsts prasību summa tieši pret abiem bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā, un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti.
No tās advokātiem samaksāti 0,4 miljoni, bet četri miljoni ieskaitīti Valsts kasē. Uz Kargina un Krasovicka vārda reģistrētie četri īpašumi līdz pusotru miljonu eiro vērti, vēl kontā iesaldēti 10 miljoni eiro “Parex bankas” naudas. Tas arī viss, par ko strīds.
Kāpēc, atņēmusi visu, ko privātpersonām var atņemt, sabiedrība nav tik samiernieciska kā ekonomikas ministrs? Tāpēc, ka pēc “Parex” simboliskās pārdošanas Kargins un Krasovickis no bankas saņēma vairāk, nekā tagad tai iemaksā. Pirmajos divos gados vien pēc pašu ar sevi noslēgtiem depozīta līgumiem ar 24% (!) likmi gadā saņēma astoņus miljonus (380 000 latu mēnesī) un, kaut valsts samazināja depozīta likmi līdz 14% gadā, turpināja saņemt šo ieguldījumu nenopelnītu naudu.
Tāpēc, ka Latvijā kopumā pie tiesu izpildītājiem pērn bija 441 613 lietas par kopējo piedzenamo summu gandrīz 5,5 miljardiem eiro, kuru neviens negrasās atlaist. Tāpēc, ka sabiedrība atceras, ka “Bankas Baltija” kriminālprocesā vadītāju Laventu notiesāja uz septiņarpusgadiem, bet Freimani – uz piecarpusgadiem cietumsoda.
Vai arī šajā gadījumā bezkompromisa tiesiskums būs bezzobains?
Noslēpums. Basketbola sabiedrības izvēle
Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta vēlēšanās 34 no 50 biedriem šo godu uzticēja bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Iespējams, ikdienas līdzjutējam piemērotāka šķita pasaules sieviešu basketbola zvaigznes Anetes Žogotas-Jēkabsones kandidatūra, tomēr basketbola sabiedrība lēma citādi. Faktiski tas bija LBS biedru balsojums nevis par vai pret kādu no kandidātiem, bet tas bija balsojums pret basketbola izpildvaras nonākšanu kuluāros vienmēr aktīvā Edgara Jaunupa un viņa komandas rokās.
Viņš stāvēja aiz Anetes un viņas komandas kā galvenais ideju ģenerators, viņš veidoja Anetes komandu un dažādām metodēm vāca LBS biedru balsis. Pietrūka. Turklāt 12 biedri no Jaunupam/Jēkabsonei-Žogotai “jā” vārdu devušajiem aizklātajās vēlēšanās balsoja citādi. Jēkabsone-Žogota kā vienīgā no kandidātiem laikus paziņoja savu ģenerālsekretāra kandidātu un iespējamo valdes sastāvu.
Tieši tā ir galvenā lēmējvara Latvijas basketbolā. Šajā projektā stabils vairākums sanāktu “VEF Rīga” kluba struktūras pārstāvjiem. Basketbola sabiedrības balsojums bija kā protests varas nonākšanai šaura ieinteresētu personu loka rokās.
Lai stātos pretī Anetes šarmam, bija vajadzīgs spēcīgs pretinieks. Tāds tika atrasts Vējoņa personā, kura basketbola zināšanas līdz šim vairāk asociējās ar sporta līdzjutēja zināšanām. Aiz Vējoņa muguras bija iepriekšējā LBS vadība, kura ātri sapulcēja plašu atbalsta loku.
Arī vairākus valsts labākos spēlētājus un gandrīz visus mūsu basketbola vadošos trenerus. Politisko spēlīšu un skaļu solījumu laiks nu ir beidzies. Vējonim ar konsultantu palīdzību tuvāko nedēļu laikā jāveido komanda, kura vismaz četrus gadus veidos Latvijas basketbolu.
Pagaidām varam tikai zīlēt, kāds būs šīs komandas finansiālais pienesums (skaudrā šodienas sporta realitāte – viss sākas ar naudu) un paveiktie darbi. Būs jāstrādā!
Izgāšanās. Valsts drošības dienests iznāk no bunkura
Aiz noplukušas sētas vairākus gadu desmitus paslēptā teritorija Teikā, kur kādreiz atradies velotreks, plašākas sabiedrības uzmanību piesaistīja aizvadītā gada rudenī. Tam bija veltīts LTV raidījums “Adreses”, kas liktenīgi izrādījās pēdējais tā vadītājam Mārtiņam Ķibildam.
Raidījumā Ķibilds aizrautīgi aicināja šajā teritorijā izveidot parku. Faktiski tāds jau tur izveidojies dabīgi, jo savulaik velotreka “Marss” malās stādītie koki ir paaugušies un veido interesantu formu, kas labi saskatāms arī no putna lidojuma, piemēram, “Google Maps” lietotnē.
Izrādās, apkārtējo rajonu attīstītājiem šī ideja bija radusies jau agrāk, turklāt atsaucību tam izrādījusi arī Rīgas dome, tāpēc nesaprotama šķita “Valsts nekustamo īpašumu” (“VNĪ”) ietiepība, ka šajā vietā noteikti jābūt “biroju ēkai”.
It kā tādu Rīgā trūktu… Sīkākās diskusijās “VNĪ” neielaidās, un tas parka idejas atbalstam mobilizēja arvien lielāku cilvēku skaitu, arī tādus, kas vienkārši nav mierā ar Latvijas valsts pārvaldei bieži raksturīgo šauri birokrātisko domāšanu.
Par parka izveidi Teikā īsā laikā tika savākti vairāk nekā 15 tūkstoši parakstu. Kad sabiedrība bija patiesi iedegusies, no bunkura beidzot nolēma iznākt Valsts drošības dienests (VDD). Izrādās, ka tieši šajā vietā iecerēta VDD jaunā ēka, tas noticis pirms trim gadiem, un projektēšanas darbi jau esot notikuši.
Tā, protams, nav kaut kāda kārtējā “biroju ēka”, par kuru runāja “VNĪ”, lai gan jautājums paliek – vai tiešām tieši šī bija vienīgā un labākā izvēle, ko drošībniekiem varēja piedāvāt?
Nepatīkamākais šajā stāstā ir cits – VDD nespēja paredzēt notikumus un novērst riskus, jo tieši to no šīs iestādes sagaidām. Tas gan ir mūsu drošībnieku ierastais stils – vērot, nereaģēt, neieklausīties brīdinājumos, nekomentēt, nesniegt intervijas… Notikušais diemžēl ir nodarījis kaitējumu VDD tēlam un līdz ar to pastarpināti arī mūsu drošībai.
Prieks. Pārbijušies, bet sveikā
Latvijai izdevies izsprukt no nepatīkamā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” “pelēkā saraksta”.
Esam saņēmuši pozitīvu vērtējumu par paveikto visu 40 “Moneyval” rekomendāciju izpildē. Tas pašā ekspertu komitejā radījis vieglu apmulsumu, jo “Moneyval” vēsturē tas esot pirmais gadījums, kad kāda valsts izpildījusi visas rekomendācijas. Lai pilnībā uzelpotu, vēl gan nepieciešams Finanšu darījumu darba grupas ekspertu pozitīvs vērtējums par likuma normu ieviešanu dzīvē, kas gaidāms februāra beigās, taču maz ticams, ka tas varētu būt graujoši slikts.
Tomēr šķiet, ka vadošā koalīcija par pozitīvu iznākumu nebūt nebija pārliecināta, jo pērnā gada beigās sabiedriskā doma tika pamazām gatavota arī sliktam “Moneyval” vērtējumam un tā iespējamām sekām.
Izbīlim bija pamats, jo tas liktu uzdot daudzus jautājumus par vairāku partiju atbildību – galu galā pēriens draudēja tieši par padsmitajos gados nepadarīto, kad valsts vadībā bez pārtraukuma atradušies pašreizējās koalīcijas partneri “Vienotība”, kas tagad sašķēlusies divās koalīcijā esošajās partijās, “NA” un opozīcijas ZZS. Šoreiz politiskās atbildības izvērtēšana, šķiet, izpaliks.
Sagatavojuši: Anita Bormane, Māris Siliņš, Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Olafs Zvejnieks
