Jaunākais iet prom, Krievija uzbrūk internetā, Ukraiņi lūdz saglabāt Daugavpils rūpnīcu. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Viens, divi, trīs, un tu esi brīvs…
Ja ticēt publiski paustajam, tad tas, kuram no Nacionālās apvienības ministriem jāpamet valdība, varēja tikt izlemts, arī velkot sērkociņus vai, piemēram, spēlējot “akmens–šķēres–papīrīts”. Tā kā ministri un partija premjera Krišjāņa Kariņa piedāvātajā spēlē neiesaistījās, tad kritērijus ministra atstādināšanai izgudroja pats valdības vadītājs – prom jāiet jaunākajam!
Jāņa Vitenberga gadījumā tam varētu būt arī kaut kāds ezoterikas piesitiens, sak – no sava likteņa neizbēgt. Ekonomikas ministra amatu viņš vienu reizi jau zaudēja 2012. gada 12. maijā, kad nolēma no brūkošās partijas “KPV LV” pāriet uz Nacionālo apvienību, bet tas izraisīja koalīcijas krīzi, kurā amatus zaudēja visi “KPV LV” ministri. Nacionāļi tomēr pacentās, lai jau pēc nepilna mēneša Vitenbergs atkal kļūtu par ministru, un kopš tā laika viņa pozīcijas šķietami nekas neapdraudēja.
Citiem valdības locekļiem veidojas sarežģītas attiecības ar nozari, bet Vitenbergam tās bija ļoti labas, ko uzskatāmi parāda arī tas, ka tagad viņa atbalstam pat tapusi vēstule, kuru parakstījusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un daudzas citas uzņēmēju organizācijas.
“Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi,” šo savdabīgo situāciju, ka tiek atlaists it kā labi strādājošs ministrs, intervijā Latvijas Radio centies skaidrot premjers Kariņš, tomēr arī viņš sacījis, ka kopumā iebildumu pret Vitenberga darbu neesot. Lēmums saistīts tikai ar politiskā līdzsvara uzturēšanu koalīcijā, lai parādītu, ka tādas šantāžas metodes, kādas iekšlietu ministres Marijas Golubevas (“Attīstībai/Par”) demisijas prasīšanai izmantojusi NA, neesot pieļaujamas.
Vienīgais, kas medijos bija mēģinājis kritizēt Vitenbergu kā “vāju ministru”, bija veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”), ko daži novērtēja kā greizsirdību, jo pašam Pavļutam par savu darbu lielākoties esot nācies klausīties kritiku un pārmetumus.
Citu šādu gadījumu, kad ministrs tiek atlaists ar šādu argumentāciju, Latvijas politikā grūti atcerēties, un, kā tviterī bija komentējis politologs Jānis Ikstens: “Te jau sāk izskatīties pēc atbildes uz Krievijas diplomātu izraidīšanu no X valsts. Tas neņems labu galu.”
Bažas. Krievija uzbrūk internetā
Kopš kara sākuma Ukrainā Krievija sākusi veikt pastiprinātus kiberuzbrukumus arī Latvijas interneta resursiem. Cietušas vietnes “Inbox.lv”, “Draugiem.lv”, “Ziedot.lv”, “ManaBalss”, “Ukrainascilvekiem.lv”, divi plašsaziņas līdzekļi u. c.
Pie lielākās daļas uzbrukumu vainojams Krieviju atbalstošais kibernoziedznieku grupējums “Killnet”, kas par vairākiem uzbrukumiem uzņēmies atbildību, izziņojot to “Telegram” vietnē. Grupējums uzbrucis arī interneta lapām citās valstīs – Igaunijā, Polijā, Čehijā u. c. Lielākoties notikuši t. s. DDoS uzbrukumi, kuru mērķis ir padarīt tīmekļa vietnes un to nodrošinātos pakalpojumus nepieejamus. Būtībā vietnes uzturošajiem serveriem izraisa pārslodzi, tāpēc tās uz kādu laiku nav pieejamas.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” norāda, ka, pateicoties izmantotajiem kvalitatīvajiem DDoS aizsardzības risinājumiem, lielākā daļa uzbrukumu radījuši minimālu ietekmi – tie bijuši īslaicīgi un lielas problēmas nav sagādājuši. Lai arī kopējais kiberapdraudējuma līmenis šobrīd vērtējams kā augsts, situācija tiekot veiksmīgi kontrolēta un nav būtiskas ietekmes uz valsts un kritiskās infrastruktūras sektoru.
Bet kāpēc jāuzbrūk “Inbox” un “Draugiem”, kurus šķietami izmanto daudz mazāk cilvēku nekā vēl pirms 10–15 gadiem? “Inbox” vēl šī gada martā, pēc “Gemius” datiem, bija otra apmeklētākā vietne Latvijā ar kopumā 771 tūkstoti apmeklējumu. Arī “Draugiem” joprojām ir gana populāra vietne – to apmeklē ap 176 tūkstoši cilvēku ik mēnesi. Par uzbrukumiem pārējām vietnēm nav īpaši jāpaskaidro. Tās visas bijušas saistītas ar vāktiem ziedojumiem Ukrainas atbalstam vai vāktiem parakstiem par okupācijas pieminekļa nojaukšanu.
Kā norādījušas varasiestādes, pagaidām uzbrukumi ir vienkārši un lēti, taču neviena interneta vietne šī brīža apstākļos nevar cerēt, ka tādi šie uzbrukumi arī paliks, tāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi pievērst maksimālu uzmanību kiberdrošībai. Nedrīkst izslēgt iespējamus uzbrukumus valsts iestādēm un mēģinājumus noplūdināt sensitīvus iedzīvotāju datus.
Aizdomas. Balsojumu vērtēs KNAB
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būs jāvērtē, vai Saeimas Juridiskās komisijas balsojums par Civilās savienības likuma pieņemšanu trešajā lasījumā nav ticis ietekmēts. Ar lūgumu to noskaidrot KNAB ir vērsušies vairāki komisijas deputāti, “Latvijas Avīzei” apstiprināja viens no viņiem Edgars Tavars (ZZS).
Projekta mērķis ir nodrošināt personām, kas noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību, un tas virzīts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu lietā par viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību. Projektu Saeimā iesniedza Tieslietu ministrija, par kuru atbildīgās partijas “Konservatīvie” pārstāvis Jānis Butāns vada Juridisko komisiju.
Pagājušajā nedēļā attālinātā komisijas sēdē, kad, balsojot par likuma pieņemšanu, balsis sadalījās uz pusēm, deputātiem bija jābalso vēlreiz. Brīdī, kad Aivars Geidāns no “Konservatīvajiem”, kuram piederēja izšķirošā balss, vēlreiz pateica, ka nebalso, sēdē iestājās klusums. Tās vadītājs J. Butāns bija atslēdzis mikrofonu, bet vēlāk paziņoja, ka tā bija “tehniskā pauze”, pēc kuras jau iesāktais balsojums tika turpināts. Tad A. Geidāns pavēstīja, ka ir pārdomājis un tomēr balsos “par”.
Pirmajā balsošanas reizē līdzīgi Aldis Gobzems sākumā nebalsoja, bet tad paziņoja, ka balso pret likumu, “Latvijas Avīzei” norādīja komisijas priekšsēdis J. Butāns, nesaskatot te procedūras pārkāpumus, lai panāktu projekta pieņemšanai labvēlīgu iznākumu. Viņaprāt, ja deputāti nāktu uz sēdēm klātienē, tad šādu pārpratumu nebūtu. Uz vaicāto, vai viņš ir “pauzē” uzrunājis A. Geidānu, lai kolēģis balso saskaņā ar frakcijā lemto, J. Butāns atbildēja: “Tas lai paliek manā ziņā.”
A. Geidāns savukārt paskaidroja, ka viņš personīgi Civilās savienības likumprojektu neatbalsta, tāpēc sākotnēji nebalsoja, bet viedokli mainīja, jo projektu iesniegusi “Konservatīvo” vadītā ministrija. Opozīcijas deputātu starpsaucieni sēdē liecināja – viņiem ir aizdomas, ka deputāta balsojums ir ietekmēts. “Tas izskatījās ļoti slikti un nesmuki, tāpēc vērsāmies KNAB, jo tikai tiesībsargājošā iestāde varēs pateikt, vai tas tā bija,” sacīja E. Tavars.
A. Geidāns Saeimā ir ievēlēts no “KPV LV” uz nu jau bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pilnvaru laiku. Pēc J. Vitenberga atgriešanās Saeimā A. Geidāns mandātu zaudēs. Taču, ja viņam būtu iespēja piedalīties Saeimas sēdē, kurā lemtu par Civilās savienības likumu, viņš arī tajā projektu neatbalstītu, teica deputāts.
Pārsteigums. Ukraiņi lūdz saglabāt Daugavpils rūpnīcu
Latvijas valdība un jo īpaši satiksmes ministrs Tālis Linkaits nonākuši pamatīgā palīdzības prasītāju aplenkumā līdz šim ignorētos jautājumos saistībā ar finanšu problēmām AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR). Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs pie mūsu satiksmes ministra ar lūgumu atbalstīt DLRR vērsies jau maija sākumā, savukārt nupat ar līdzīgu lūgumu pie mūsu valsts amatpersonām vērsies ilgstošs DLRR partneris Ukrainā, uzņēmuma “Metinvest” ģenerāldirektors Aleksandrs Gerasimčuks. Mariupolē “Metinvest” pieder arī tagad visā pasaulē pazīstamā Krievijas armijas sagrautā rūpnīca “Azovstaļ”.
Ukrainas puse norādījusi, ka kara apstākļos Krievija pret Ukrainas dzelzceļu vērš apzinātus uzbrukumus, izpostot infrastruktūru un ritošo sastāvu. Pašiem ukraiņiem spējas veikt, piemēram, lokomotīvju remontu un atjaunošanas darbus esot ļoti ierobežotas, jo viņu rūpnīcas regulāri apdraud sprādzieni un mērķtiecīgi uzbrukumi. DLRR ar tās pieredzi nozarē 155 gadu garumā, unikālo darba specifiku un spēju nodrošināt pilnu pakalpojumu klāstu būšot ārkārtīgi svarīga Ukrainas dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā pēc kara beigām.
“Šeit būtu jāsaprot – vai tikai vienkārši Ukrainai gribam iedot naudu vai arī palīdzēt ar darbiem,” izteikusies DLRR padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova. Kādas tad ir uzņēmuma problēmas? No DLRR viedokļa – nekā sarežģīta, atbalsts un pretimnākšana finanšu situācijas stabilizēšanai, kamēr kara seku dēļ sadarbības partneri nespēj veikt norēķinus par DLRR veiktajiem pakalpojumiem.
Starp citu, viens no lielākajiem DLRR parādniekiem vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā ir tieši “Metinvest” koncerns. No valdības puses – šķiet, ka pati lielākā problēma DLRR gadījumā būs pārkāpt nevis finanšu, bet tieši morāla rakstura barjeru iepriekš izsludinātajā bezkompromisa karā pret vietējiem shēmotājiem un korumpantiem. DLRR gadījumā patiesā labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, kura vārds Latvijā ieguvis skandalozu slavu saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu bijušā “LDz” vadītāja Magoņa kukuļošanu.
Osinovska un viņa Latvijas draudzenes Udalovas uzvārds Latvijas medijos izskanējuši ne tikai ar dzelzceļa infrastruktūru saistītu uzņēmumu sakarā. Udalovai kopā ar draugu pieder bijusī rūpnīca “Dzintars” Rīgā, bijusi aktīva interese par “Olainfarm” akcijām, realizēti kopīgi nekustamo īpašumu attīstīšanas projekti Gruzijā utt.
Šo vai citu iemeslu dēļ DLRR līdz šim ne reizi tā arī neesot saņēmusi valsts atbalstu ne Covid-19 pandēmijas, ne 2021. gada izskaņā sākušās energokrīzes laikā. Taču pēc 24. februāra notikumiem Ukrainā DLRR bez valsts atbalsta iztikt vairs nevarot.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ināra Egle, Raivis Šveicars, Ilmārs Randers
