Mīļākais ēdiens latvietim – otrs latvietis. “Saskaņas” pazudušā dēla atgriešanās? “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Vienīgais resurss – galva
No sešiem, vēlāk četriem, tad diviem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem finiša taisnē izgājušais Mārtiņš Kazāks ir laba kandidatūra, jo gadu iepazinis banku no iekšpuses, un viņam ir skatījums, kas vēl bez likumā ierakstītā bankai būtu jādara Latvijas tautsaimniecības labā. “Latvijas Banka jāpadara par zināšanu un tehnoloģiju platformu Latvijas izaugsmei,” viņš teica intervijā “LA”. Vai tā būs – vēl jālemj Saeimai.
Līdzīgi kā FKTK vadītāja Sanita Purgaile noraidīja aizdomas par “amerikāņu roku”, arī LB prezidenta amata vienīgais kandidāts nepieņem pārmetumus par “zviedru banku lobiju”: “Līdzko sāc strādāt jaunā darba vietā, viennozīmīgi pārstāvi darba devēja intereses. To nosaka gan godaprāts, gan pienākuma apziņa. Tas ir kā iekšējais zvērests sev un darba devējam.” Pašlaik LB prezidentam nav iespējama situācija, kad jālemj konkrēti par kādu banku, jo tas nav LB kompetencē. Bet, ja nākotnē pēc FKFK pievienošanas būs, tad atbilstoši regulējumam par interešu konfliktu izvairīšoties no lēmuma pieņemšanas.
Kaut arī vairāki aizdomīgie politisko procesu vērotāji, uzzinot, ka Kazāks makšķerējis kopā ar Rimšēviču, Kreisleru un daudziem pazīstamiem, tagad skandaloziem uzņēmējiem, viņu ierindo Rimšēviča lokā, jāsaprot, ka Kazākam kā “Swedbank” galvenajam ekonomistam misija bija arī attiecību stiprināšana ar lielajiem korporatīvajiem klientiem, un to nevar paveikt ar lekcijām vien. Sr ko makšķerē tagad. “Kopš esmu sācis mušošanu (mušiņmakšķerēšanu. – Red. piez.), pēdējos četrus gadus makšķerēju reti un lielākoties viens. Mēģināju iesaistīt četrpadsmitgadīgo dēlu un vienpadsmitgadīgo meitu, bet viņus tas neinteresē.”
Lai saprastu, kā viņš nonācis amatā un kas viņu dzen, jāzina, kāpēc viņš pieklibo ar kreiso kāju.
Starp citu, apspriežot Kazāka kandidatūru, koalīcijas padomē šaubījās, vai pieklibošana neradīs sliktu iespaidu uz Latvijas tēlu… Līdz 13 gadu vecumam Mārtiņš bija aktīvs vieglatlēts, un reiz pēc treniņa guva traumu – kājā sākās iekaisums, nevarēja staigāt un gadu pavadīja uz kruķiem. Kā aizgājis no skolas 7. klasē, tā atgriezies vidusskolas pēdējā klasē. Ar īsāku un stīvāku kreiso kāju.
“Šis gadījums būtiski mainījis manu skatu uz dzīvi,” tagad atzīst Mārtiņš. “Jebkurā bezizejā var atrast izeju. Sapratu: grāvjus rakt nevarēšu, būs jāstrādā ar galvu. Sāku nopietnāk mācīties. Gan mājmācībā, gan pie privātiem skolotājiem. Un otra atziņa: 1991. gada beigās, kolīdz iestājos universitātē, mans vectētiņš uz nāves gultas teica: “Mārtiņ, tev ir jāmācās Kembridžā!” Kāda Kembridža, kad nebija ko ēst! Norakstīju novēlējumu uz viņa vecumu. Pēc četriem gadiem biju Kembridžā. Ja ir mērķis un tam strādā, tad iespējams jebkas. Tāpat arī Latvijai ir jāsaprot: fizisku resursu mums nepietiek. Vienīgais, kas mums ir – iedzīvotāju galvas.”
Prieks. NATO ir plāns
No NATO samitiem esam pieraduši dzirdēt labas ziņas: Latvijai piedāvā izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO (1999), Latviju uzaicina pievienoties NATO (2002), Latvija kļūst par pilnvērtīgu NATO dalībvalsti (2004), Latvija apliecina savu statusu, pati kļūst par saimnieci NATO samitam (2006), NATO pieņem lēmumu par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā (2016).
Varbūt nedaudz pārsteidzoši, ka tikai šogad (2019), mums tiek ziņots, ka NATO samitā apstiprināts Baltijas aizsardzības plāns. Tomēr arī tā ir laba ziņa, jo īpaši, ņemot vērā neilgi pirms tam izskanējušās šaubas, ka Turcija varētu bloķēt šo jautājumu, pirms alianses vārdā tai tiks sniegts atbalsts cīņai pret kurdiem (bet tas ir ļoti kutelīgs jautājums, zinot, ka daudzas valstis tieši vai netieši nosodījušas Turcijas rīcību). Arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona pēdējā laika skaļie izteicieni par NATO “smadzeņu nāvi” kolektīvajai drošībai par labu nav nākuši.
Šie pavērsieni droši vien lika priecīgi berzēt rokas cilvēkiem Kremlī.
Galu galā izrādījies, ka turki nav tik spītīgi un arī Francijas prezidenta replikai sniegta atbilde Marka Tvena slavenā izteiciena garā: “Baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas.”
“Mums ir plāni, lai aizstāvētu visus sabiedrotos, ieskaitot Baltijas valstis un Poliju. Vēl jo vairāk – mums tam ir paredzēti spēki, turklāt pirmo reizi NATO vēsturē mums ir kaujas spējīgas vienības šajās valstīs,” nupat aizvadītajā NATO samitā Londonā norādījis organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Šajā jautājumā dalībvalstu vidū valdīja vienprātība, un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs secinājis: “Daudzi gaidīja drāmu, bet notika taisni otrādi.”
Mācība. Suņus badina, bet “karavāna” nekustas
Aizvadītajā nedēļā jau kārtējo reizi saskārāmies ar nežēlību pret mājdzīvniekiem – kādās mājās Kandavas novada Cēres pagastā konstatēti 34 suņi, kas turēti netīrībā, dubļos, aukstumā. Inspektori konstatējuši, ka vairāki suņi ir čipēti un reģistrēti. Tas nozīmē, ka suņi, visticamāk, nozagti tālākai realizācijai vai arī pēcnācēju radīšanai.
Kandavas gadījums liecina ne tikai par nežēlību pret dzīvniekiem, bet arī par plaukstošo nelegālo šķirnes dzīvnieku tirgu, kurā iesaistījušies noziedznieki, kas kontrolē nelegālās audzētavas. Diemžēl šī problēma nav jauna. Jau kopš pavasara Saeimas komisijā spriež, kā uzlabot Dzīvnieku aizsardzības likumu.
Plānotās izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā ir tik fundamentālas, ka nepieciešams jauns likums, ar grozījumiem vecajā vairs nepietiek.
Kamēr dzīvnieku aizstāvji, audzētāji, veterinārārsti un deputāti karsti diskutē, tikmēr nelegālo audzētavu rūpals plaukst – suņi un kaķi tiek turēti un pavairoti cietsirdīgos apstākļos, lai iegūtu maksimālu peļņu no katra metiena. Šis bizness ir pietiekami pievilcīgs – viena dzīvnieka cena svārstās no 50 līdz 1000 eiro un arī vairāk.
Diemžēl līdzšinējās diskusijas Saeimā vairāk atgādina cīņu par pašvaldību finansējumu dzīvnieku patversmēm un politiskā reitinga spodrināšanu nekā patiesu ieinteresētību problēmu risināšanā.
Noslēpums. “Saskaņas” “pazudušā dēla” atgriešanās?
Rīgas domes atlaišana vēl nebija pasludināta, bet partijas jau aktīvi rosījās, plānojot taktiku, veidojot sarakstus, sacerot lozungus un tā tālāk. Iespējams, galvenais jautājums – kas būs vēlēšanu līderis jeb Rīgas mēra kandidāts.
Jau iepriekš izskanējusi versija, ka, piemēram, “Attīstībai/Par” varētu virzīt pašreizējo Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Danielu Pavļutu, Jaunā konservatīvā partija paklusām tausta sabiedrības viedokli par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu, “Vienotībai” jādomā, vai likt visas kārtis uz pašreizējo RD opozīcijas līderi Vilni Ķirsi vai tomēr iesaistīt vēl kādu spilgtāku personāžu. Tikmēr vislielāko uzmanību šajās dienās sev pievērsusi “Saskaņa”, kas devusi publisku vēstījumu, ka no Briseles atpakaļ uz Rīgu gatavs braukt bijušais domes priekšsēdētājs, pašlaik Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.
Tas ir interesanti, ņemot vērā, kādā tempā Ušakovs kopā ar Andri Ameriku pirms pusgada pazuda no Rīgas, kad sajuta interesi no KNAB puses.
Tāpēc arī šobrīd parādās minējumi, vai “Saskaņa” kārtējo reizi nespēlē pokeru – gan mēģinot pabaidīt konkurentus, gan pārbaudot savu vēlētāju reakciju.
Pārsteigums. Mīļākais ēdiens latvietim – otrs latvietis
Ar negaidītu un pārsteidzošu ziņu pagājušajā nedēļā Latvijas nelielo tehnoloģiju dīķīti pārsteidza “Draugiem Group” piederošais ASV reģistrētais apdrukas ārpakalpojumu uzņēmums “Printful Inc.”, kas ASV tiesā iesniedzis prasību pret savu konkurentu – citu Latvijas uzņēmumu, arī ASV reģistrēto “Printify Inc.”.
Prasība tiesā ir par vairāku ASV tiesību aktu pārkāpumiem, tajā skaitā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, negodīgu komercpraksi un iedzīvošanos uz citu darba rēķina. “Printful” norāda, ka “Printify” ir šķietami nelegāli nokopējis un pārveidojis “Printful” radīto programmatūras kodu, kas paredzēts ērtu pasta izmaksu uzstādīšanai un aprēķinam.
Būtībā “Printful” apsūdz konkurentus kontroldarba norakstīšanā.
“Printful” “WooCommerce” spraudnim ir GPL2 licence, kas ļauj to ikvienam kopēt un pat pārdot kā savu, taču ar nosacījumu, ja tiek izdarītas divas lietas: izņemtas atsauces uz “Printful” preču zīmi, bet saglabāta autora atsauce. Acīmredzot “Printify” nav norādījuši atsauci uz autoru jeb pierakstījuši savu vārdu klasesbiedra uzrakstītam kontroldarbam.
Jau iepriekš “Printful” vadītājs Dāvis Siksnāns medijiem norādījis, ka “Printify” ir kaitinošs pretinieks. “Printful” radās divus gadus pirms “Printify”. Kaut “Printify” vadība nosaukumu līdzību sauc par sakritību, kā, piemēram, “Shopify” un “Spotify”, līdzību nevar nepamanīt. Arī sākotnējais logo bijis ļoti līdzīgs “Printful” logo.
“Mobilly” izpilddirektors Ģirts Slaviņš tviterī min, ka droši vien “Printful” nav patikusi arī “Printify” agresīvā cīņa par klientiem, droši vien notikusi arī cenu dempingošana. Bet uzsver, ka to pašu darījusi arī igauņu kopbraukšanas kompānija “Bolt” attiecībā pret pazīstamo “Uber”. Tāds ir bizness. Lai labākais uzvar. Potenciālo klientu skaits ir tik milzīgs, ka jāpietiek abiem.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Gundega Skagale, Raivis Šveicars
