DARĪJUMS. Īstos lidotājus vēl gaida 3
Valdība pagājšnedēļ deva atļauju Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam iegādāties 20% nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” akciju no bēdīgi slavenā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa. Bēdīgi tāpēc, ka ienāca viņš ar prasību “Air Baltic” iepirkt šaubīgās krievu “Sukhoi” lidmašīnas, ko gan izdevās atvairīt, un arī tāpēc, ka investors ilgi nevarēja atrast banku, kas būtu gatava viņam aizdot 52 miljonus.
Teju 62 gadus vecais Lars Tūsens ir “lidotājs” daudz vairāk – viņa karjera nopietni saistīta ar aviobiznesu. No 1989. gada darbojies SAS vadības grupā, pēc 1994. gada vadījis britu “Airtours”, tagad – dāņu “Jet Time”.
2001. gadā izveidojis savu investīciju kompāniju “Nosca” un kļuva par līdzīpašnieku vairākos uzņēmumos, arī “Nerrebro” alus darītavai un restorānam. Lars Tūsens ir lielākais akcionārs dāņu pirmajai internetbankai “BasisBank”, kas strādā līdzīgi kā ātro kredītu firmas pie mums – pa mobilo tālruni vai datorā pieprasītu kredītu ieskaita dažās sekundēs. Viņš ir lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs dāņu aviokompānijā “Jet Time”. Šai kompānijai ir gandrīz tikpat lidmašīnu (21), cik “Air Baltic” (25), taču tā izpilda tikai čarterreisus. Sakarā ar pieprasījuma mazināšanos uz atpūtu Ēģiptē nokļuva zaudējumos.
Lars Tūsens pats atzīst, ka šeit ir tikai finanšu investors: nav zināms, par cik viņš pērk 52 miljonu vērtās “Air Baltic” akcijas un droši vien arī neuzzināsim, par cik viņš tās pārdos. Finanšu investora mērķis ir ar ieguldījumu nopelnīt vairāk nekā bankā. Stratēģiskajam investoram jāsagādā ne tikai nauda. Pirmais variants: tam jāatved jauni lidmašīnu maršruti un pasažieru plūsma no Āzijas. Otrais variants: jāatved jaunas lidmašīnas, un tad investors būtu kanādiešu “Bombardier”. Starptautiskais finanšu konsultants “Lazard Freres” stratēģisko investoru sola piedāvāt novembrī.
NOSLĒPUMS. Vai šķīdonis Brunavā ir lielāks?
Ja protestē, tad vēl dzīvi un nav aizbraukuši, šķiet, šādi secināja Māris Kučinskis, parakstīdams rezolūciju, trim ministriem uzdodams meklēt risinājumus neizbraucamajiem grants ceļiem Bauskas novada astoņos pagastos. Ja Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome nebūtu noskaitusies un solījusi bloķēt ceļu uz Eiropu, vai premjers rīkojumu būtu parakstījis?
“Bauskas novada grants ceļu tehniskais stāvoklis ir tāds pats kā citos reģionos,” norāda “Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru. Atzīts, ka sliktā stāvoklī ir 42% jeb 4650 kilometri. No tiem Brunavā neizbraucami – 20 km. Kāpēc tieši par Bausku ir tāda rūpe?
Tieši pirms četriem gadiem vecpiebaldzēni bija atbraukuši protesta akcijā pie valdības ēkas un saņēma solījumu ceļa P130 kapitālajam remontam. Kaut arī tas nebija vissliktākais ceļš Latvijā. Solījumu “Latvijas valsts ceļi” divus gadus vēlāk arī izpildīja. Nu skaidrs, kā jāizdara pasūtījums valstij. Vai līdzīgu reakciju kā no baušķeniekiem premjers gaida no visiem novadiem?
