“Sveicināts klubiņā!” un foto zeltītā ielokā: LA nedēļas apskats 3
CILVĒKS. Vēsturnieks Jānis Taurēns iznācis no ēnas
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības organizētajā balsojumā “Gada vēsturnieks Latvijā 2016” uzvarējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Jānis Taurēns.
Viņš pats un vairākums kolēģu uzskata, ka tādu godu izpelnījies vispirms par ieguldījumu trīssējumu projektā “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā”, īpaši jau noslēdzošajā, 3. sējumā, kas iznāca aizvadītā gada rudenī. Tas vēsta par mūsu valsts diplomātijas jaunākajiem laikiem. Uzvarētāja darba vieta fakultātē ir Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, bet zinātniskās intereses saistās ar Latvijas politiku starpkaru laikā, starptautiskajām attiecībām un trešo atmodu. Mācībspēka statusā LU Vēstures un filozofijas fakultātē Jānis Taurēns ir jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus, tomēr līdz šim it kā palika ēnā, ko nevar vairs teikt par pēdējiem gadiem, kad vēsturnieks savā darbībā “uzņēmis apgriezienus”. Kolēģu un vēsturei pietuvināto cieņu raisījusi Taurēna 2016. gada uzņemšanās reanimēt gadiem nīkuļojošo “Latvijas Universitātes Žurnālu Vēsture” (agrāk “Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki”). Viņš ir tā galvenais redaktors. Trešais Taurēna atzīšanas pīlārs varētu būt viņa aktivitāte sociālajos tīklos – bez tās mūslaikos tapt ieredzētam studentu vidū nemaz nav tik viegli. Starp citu, savu jauno titulu viņš gan tur īpaši neatzīmēja, bet citu “Twitter” lietotāju čalošanai par šo tēmu vien kautrīgi piebildis: “Ceru, ka no rīta jau būšu aizmirsts…” Jāpiebilst, ka šogad apgādā “Lauku Avīze” iznāks vairāku vēsturnieku kopdarbs “15. maija Latvija”. Arī tam savu roku pielicis Jānis Taurēns.
PRIEKS. Eksportējam vairāk, nekā importējam
Pirmoreiz šajā tūkstošgadē Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniegusi importu! Šo statistikas entuziasta Jāņa Hermaņa tvītoto ziņu apstiprina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste Daina Pelēce: “2016. gadā preču un pakalpojumu bilancē pirmoreiz kopš 2000. gada izveidojies pārpalikums 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).”
Kokrūpnieki (it īpaši “Latvijas finieris” un “Kronospan Riga”) nopūlējušies visādi, un, kaut arī ar būvkonstrukcijām, rotaļlietām, finieri un kokskaidu plāksnēm pērn sasnieguši kārtējo eksporta rekordu (vēl plus 92 miljoni eiro), tomēr pērn preces kopumā ir izvestas mazāk nekā aizpērn. Arī vietējam elektronikas produktu līderim “Mikrotīklam” eksporta rekords. Lielbritānijā un Krievijā valūtas svārstības nosita cenu uz turieni aizvestajam, bet pieaudzēt cenu izdevās ar graudiem, rapsi un zivīm Vācijā un Dānijā, kā arī ar būvniecības materiāliem uz Zviedriju.
Bet vislielākais pieaugums pakalpojumu eksportā, kas padarījis bilanci pozitīvu. Arvien populārāki kļūst zvanu centri, kas sniedz pakalpojumus ārvalstu uzņēmumiem. Savukārt “Eksporta čempions” – testēšanas uzņēmums “TestDevLab” meklē kļūdas ārvalstu IT milžu programmatūrās, un par to saņem miljonus.
“Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2017. gadā. Kā arī sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka ES fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē turpmāk atspoguļosies pakāpeniskā importa vērtības pieaugumā,” Daina Pelēce arī šogad prognozē lielāku eksportu un importu.
