Krievijas gāze, Latvijas Krievu savienības stāsts, saules paneļu uzstādītāji neievēro noteikumus – nedēļas notikumu apskats 4
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Vēlas iedrošināt
“Vēlos iedrošināt Latvijas likumdevēju radīt precedentu un iedibināt sistēmu acīmredzami pretvalstisku politisko un citu darbību apturēšanai Latvijā. Tas ir jāsāk ar Latvijas Krievu savienības (LKS) kā politiskās partijas darbības pārtraukšanu. Ar šo iniciatīvu savāktie paraksti būs pamats un atbalsts Latvijai patiesi lojālajiem politiķiem, mūsu valsts patriotiem, veikt nepieciešamās darbības, lai rosinātu un panāktu LKS darbības pārtraukšanu.
Vienlaikus ar lietu nosaukšanu īstajos vārdos – ka LKS nav demokrātijas daļa, bet gan demokrātijas ienaidnieku ierocis, šīs iniciatīvas īstenošana būs piemērs arī turpmākajām rīcībām, kā nosargāt Latvijas un Rietumu vērtības un vērsties pret to ienaidniekiem. [..] LKS darbības aizliegšana apturēs latviešiem kaunpilno Tatjanas Ždanokas atrašanos Eiropas Parlamentā, Miroslava Mitrofanova darbības Rīgas domē un Andreja Pagora darbības Jelgavas domē.”
Tā savā pieteikumā sabiedrisko iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” maijā rakstīja uzņēmējs no Jelgavas Gatis Auziņš (attēlā). Viņa sāktā iniciatīva savāca nepieciešamos vismaz 10 tūkstošus parakstu, lai rosinājums nonāktu Saeimā. Parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pagājušonedēļ lēma, ka kolektīvais iesniegums nododams Saeimas Nacionālās drošības komisijai.
Iniciatīvas autors Gatis Auziņš bija klāt arī iniciatīvas izskatīšanas attālinātajā sēdē, kur pamatoja savu pozīciju. Uzņēmējs nepārstāvot nevienu politisko spēku. Viņaprāt, Tatjanas Ždanokas partija jau gadiem rīkojas pretvalstiski. “Tā pati Krievijas bruņoto spēku un sarkanās armijas slavināšana.
Tie ķekatu gājieni pie pieminekļa 9. maijā. Patiesībā šī savienība un tajā esošie cilvēki ir jau veikuši uzbrukumu Latvijai pirms desmit gadiem – ja atceramies, bija referendums par divvalodību. Tas bija nopietns agresijas akts,” intervijā TV3 iepriekš teica G. Auziņš. Parakstu iniciatīvas autoram kategoriski nepieņemama arī Latvijas Krievu savienības nostāja pret Krievijas sākto karu Ukrainā.
Tomēr ar sabiedrības parakstiem vien nepietiek, lai likvidētu kādu partiju. Saeimas komisijas sēdē Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus teicis, ka VDD “turpina sekot līdzi Latvijas Krievu savienības aktivitātēm”, bet pārkāpumus vēl nav fiksējis.
“Mēs, protams, nedalām simpātijas ar Latvijas Krievu savienības ideoloģiju un to, ko esam redzējuši publiskajā telpā, bet mēs esam valsts iestāde un darbojamies likuma ietvaros. [..] Šobrīd mums informācijas par tādiem faktiem, ko varētu iesniegt Ģenerālprokuratūrā, nav. Ja šāda informācija ir kādas fiziskas vai juridiskas personas rīcībā, būtu ļoti patīkami to saņemt dienestā, lai mēs to varētu pārbaudīt un konstatēt tās atbilstību patiesībai un izvērtēt Latvijas Krievu savienības darbības atbilstoši likumiem.”
Tikmēr Latvijas Krievu savienība, kura 2019. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma 29 546 (6,24%) Latvijas pilsoņu balsis (T. Ždanoku aizsūtot uz Briseli), 13. Saeimas vēlēšanās – 27 014 balsis (3,2% un nevienu vietu Saeimā), Rīgas domes vēlēšanās 2020. gadā – 11 170 (6,52% un četras vietas domē), cer uz nākamo Saeimu.
Un partijas pārstāvji šovasar mierīgi saņem tribīni festivālā “Lampa”, sabiedriskajos un citos medijos. Un deputātu kandidāti stāsta, ka cīnīšoties par izglītību krievu valodā Latvijā utt.
Šaubas. Saules blēži
Ar interesantu atklāsmi pagājušajā nedēļā nāca klajā AS “Sadales tīkls”, kas konstatējis, ka no virknes saules paneļu sistēmu kopējā elektroenerģijas sistēmā tiek ielaists ievērojami vairāk elektrības, nekā mājsaimniecība norādījusi pieteikumā.
Šobrīd mājsaimniecībām atļauts uzstādīt 11,1 kW saules paneļu sistēmu. Tas nozīmē, ka uz zemes vai mājas jumta var uzstādīt arī par 11,1 kW jaudīgāku saules paneļu sistēmu, taču īpašumā esošajam invertoram, kas saules paneļu saražoto līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, jābūt iestatītam tā, lai tas no paneļiem “paņemtu” ne vairāk par 11,1 kW.
Ja mājsaimniecība izvēlas uzstādīt ievērojami lielāku paneļu sistēmu par invertora maksimālo jaudu, tas nozīmē, ka ideāli saulainās dienās invertors tīklā nespēs nodot visu paneļu saražoto, jo tā kapacitāte to neatļaus. Šāda lēmuma pluss gan ir tāds, ka ilgāks būs maksimālais jaudas pīķis un saražots tiks vairāk nekā tad, ja paneļu jauda būtu tuvāka invertora jaudai.
“Sadales tīkla” paziņojums būtībā nozīmē, ka saules paneļu uzstādītāji (vai pats mājas saimnieks, ja paneļu uzstādīšanu u. c. darbus veicis pats) nav ievērojuši noteikumus, uzstādot lielāku invertoru vai arī neiestatot invertorā jaudas ierobežojumus.
“Sadales tīkls” uzskata, ka uzstādītāji, izmantojot cilvēku lētticību, piedāvājot uzstādīt lielākas sistēmas, nekā norādīts pieteikumā “Sadales tīklam”. Attiecīgi uzstādītāji šādā veidā vairāk nopelnot. Jā, lētticība varētu būt viens iemesls, bet būtu muļķīgi uzskatīt, ka visi mājražotāji tiešām nav zinājuši par “ST” noteikumiem vai domājuši, ka uzstādītāji visu saregulē pareizi. Vai nu šī būtu pirmā reize, kad iedzīvotāji meklē veidu, kā apšmaukt sistēmu?
Lai situāciju labotu, “ST” plāno doties izbraukumos uz objektiem, kuros nesakritības atklātas. Tas izsauca neizpratni virknē cilvēku, tostarp VARAM ministrā Artūrā Tomā Plešā, kurš uzskata, ka reidu veikšana nebūtu labākais risinājums problēmas novēršanai.
Daļēji varētu piekrist, jo jebkurai tīklā nodotajai kilovatstundai pie šī brīža augstajām elektrības cenām būtu jābūt zelta vērtē. No otras puses – nesodāmības sajūta tikai pieaugtu, jo tas kārtējo reizi blēžiem dotu signālu savas darbības turpināt.
Šajā brīdī īpaši svarīgi būtu pēc iespējas ātrāk ļaut mājsaimniecībām uzstādīt jaudīgākas sistēmas par 11,1 kW, kas nav gana, lai lielākas mājsaimniecības spētu nosegt savu gada elektrības patēriņu. Labā ziņa, ka normatīvajos aktos šobrīd plāno fiziskajām personām iestrādāt augstāku paneļu sistēmas jaudas slieksni – 50 kW.
Šādām spēkstacijām gan vajadzētu būt pietiekamām, lai nosegtu gan pašu patēriņu, gan, iespējams, uzkrātos līdzekļus novirzītu lauku mājas vai cita īpašuma patēriņa segšanai.
Satraukums. “Krievu pasaules” izpausmes formas
“Es tevi tūlīt nositīšu. Krievu valodu esi aizmirsusi? Fašiste, naciste…” Video, kurā redzams, kā kāda krieviski runājoša sieviete, izkliedzot šos vārdus, Rīgā uz ielas agresīvi uzbrūk kaimiņienei, kas atbild latviešu valodā, aizvadītajā nedēļā piesaistīja interneta soctīklu lietotāju uzmanību.
Tas ātri izplatījās arī ārpus Latvijas, un daudzi, kas to noskatījušies, secina, ka šī situācija šobrīd labi raksturo tā saukto krievu pasauli – tas nav tikai Putins un viņa armija, kas karo Ukrainā, bet daudz izplatītāka parādība, kas var izpausties dažādās formās, arī sadzīviskos konfliktos.
“Rietumeiropas iedzīvotāji nespēj iedomāties, cik vardarbīga un visuresoša ir Krievijas vēršanās pret latviešiem, igauņiem, ukraiņiem vai citiem viņu pašu valstīs,” tviterī raksta Berlīnē dzīvojošais Austrumeiropas politikas eksperts Sergejs Sumļennijs. Daudzi piebalso, ka līdzīga attieksme reizēm parādoties arī no krievvalodīgajiem Vācijā un Polijā, un īpaši tas jūtas pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā.
Par konkrēto video, kuru tviterī ievietojusi konfliktā cietusī Kristīne, zināms, ka tas noticis Imantā, daudzdzīvokļu māju rajonā, un domstarpības sākušās tieši valodas dēļ. Pēc notikušā Kristīne vērsusies Valsts policijā un pašlaik tā sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 231. panta – par huligānismu.
Tomēr šis nav vienīgais šāda veida video, kas aizvadītajā nedēļā piesaistīja sabiedrības uzmanību un kur problēma rodas no tā, ka kāds Latvijā uzstājīgi pieprasa, lai ar viņu runā krievu valodā. Kāds soctīkla “Tik Tok” lietotājs, kurš sevi dēvē par Dimku sacēlis traci par to, ka “Makdonalda” darbinieks Rīgā viņam neatbild krieviski un “šajos kadros labi redzams nacionālisms”.
Aizskartais ne vien sūdzējies internetā, bet vērsies arī uzņēmumā, kur it kā esot saņēmis atvainošanos, solījumus pāraudzināt “vainīgo” darbinieku un pat bezmaksas ēdienu kuponus. Dimkam gan esot aizdomas, ka darbinieks neesot saņēmis sodu, par ko viņš esot vīlies.
Noslēpums. Ideāli un realitāte
“Latvijas gāzes” rīcība, jūlijā atsākot iepirkt no Krievijas gāzi un Latvijas sabiedrības attieksme pret šo notikumu, ciktāl var spriest pēc pagājušonedēļ sociālajos tīklos publicētā, atspoguļo nepatīkamo sadursmi starp to, ko mēs vēlamies, un to, kas eksistē realitātē.
Vispirms par realitāti – “Latvijas gāze”, uzņēmums, kuram ir aptuveni 700 tūkstoši klientu Latvijā, galvenokārt mājsaimniecības, jūlijā atsāka pirkt Krievijas gāzi, tikai darīja to nevis tieši no sava lielākā akcionāra “Gazprom” (34% akciju), bet gan izmantojot vārdā neminētu starpnieku, kuram var maksāt eiro. Paspēts nopirkt apmēram vienu teravatu gāzes, kas veido apmēram vienu divpadsmito daļu no Latvijas ikgadējā patēriņa. Tātad “LG” klienti (arī šo rindu autors) šobrīd atkal saņem Krievijas gāzi un netieši piedalās Krievijas agresīvās ārpolitikas finansēšanā.
Tagad par ideāliem. Sabiedrības reakcija uz šo ziņu, vismaz tviterī, ir bijusi krasi negatīva. “Pretīgi!” un “Kāpēc mēs nevaram saņemt sašķidrināto gāzi (proti – gāzi ne no Krievijas)?” ir divas samērā tipiskas reakcijas.
Par “Pretīgi!” varētu piekrist, tiesa, būtu jauki, ja šīs emocijas pārvērstos kādā praktiskā darbībā, kas palīdzētu mazināt konkrētās mājsaimniecības atkarību no Krievijas gāzes – ēkas siltināšanā, alternatīvu apsildes iekārtu uzstādīšanā u. c., citādi tam visam ir tāda izteikta šībrīža politiskās konjunktūras piegarša.
Savukārt tie, kas jautā, kāpēc mēs nevaram saņemt sašķidrināto gāzi, acīmredzot nesaprot, ka “Latvijas gāzei” tādas nav. Tā divi teravati sašķidrinātās gāzes, kas tika nopirkti un iesūknēti Inčukalna krātuvē maijā, un tie divi, kurus paredzēts iesūknēt rudenī, nepieder “Latvijas gāzei”.
Tās ir Latvijas valsts stratēģiskās rezerves, un vēl nav zvanīts, ka valsts piekritīs tās pārdot privātajam uzņēmumam “Latvijas gāze”, kurā būtiska, ja ne izšķiroša ietekme ir Krievijai un ar Krieviju saistītiem akcionāriem.
Grūti pateikt, kā tieši jūtas “LG” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un pārējā “LG” vadība, taču šajos apstākļos viņi veic savus profesionālos pienākumus – pilda līgumsaistība ar 700 tūkstošiem Latvijas klientu. Sešos mēnešos nav iespējams izmainīt sešdesmit gadus būvēto gāzes apgādes sistēmu.
Tikmēr Krievijas gāzes gigants “Gazprom” sestdienas, 30. jūlija, rītā sociālajos tīklos paziņoja, ka pārtrauc dabasgāzes piegādes uz Latviju. Uzņēmums šādu soli pamatojis ar “iepirkuma nosacījumu pārkāpumiem”. Šis “Gazprom” paziņojums situāciju, visticamāk, tieši neietekmē, ja reiz “Latvijas gāze” gāzi tieši no “Gazprom” vairs nepērk, bet ir atradusi kādu starpnieku Eiropas Savienībā, kuram var samaksāt eiro, nevis rubļos.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Olafs Zvejnieks
