Darījums. Par mūsu finanšu sektoru lems ārzemnieki 6
Aprīļa beigās Ministru prezidents Māris Kučinskis parakstīja rīkojumu par sadarbības grupas izveidi, lai veicinātu sadarbību finanšu sektora pārveides procesā, atjaunotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju, kā arī novērtētu pārmaiņu procesa ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Tajā iekļauti pārstāvji no četrām lielākajām bankām – “Swedbank”, “SEB Banka”, “Citadele Banka” un “Luminor Bank”. To vada pats premjers, un vēl tajā ietilpst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Finanšu ministrijas pārstāvji un Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Nav jau tā, ka tikai premjers finanšu sektora virzību apspriež ar četrām “izredzētajām” bankām, kā vēstījis “Dienas Bizness”. Pirmais bija ASV finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs, kad martā Latvijas Komercbanku asociācijā vērtēja šo četru banku priekšlikumus finanšu nozares sakārtošanai. Kopš “ABLV Bank” izstājās no asociācijas, faktiski nozares priekšlikumi nāk tikai no šīm četrām ietekmīgākajām bankām, kuras apkalpo 90% Latvijas rezidentu. Bezierunu uzbrukums čaulām nāca to rosināts un ASV apsveikts, kas vairāk bija to biznesa interesēs vērsties pret konkurentiem un sakrita ar politisko konjunktūru.
Tā kā Latvijā strādā 15 bankas, visgodīgāk būtu bijis, ka tās pārstāvētu Latvijas Komercbanku asociācija. Vai nu valdes priekšsēdētāja, vai padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir “Banka Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis. Un tad tas būtu asociācijas spēks vai vājums – spēt pārstāvēt ātro kredītu firmas im fintech uzņēmumus.
