Henkuzenu par vainīgo, Vakcinācijas biroja nemainīgās algas un 100. reizi uz ierobežojumu grābekļa! Nedēļas nospiedumi 16
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Vainīgā meklējumi turpinās
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš izglītojies Saloniku Aristoteļa universitātē starptautiskajā jurisprudencē un ieguvis maģistra grādu veselības aprūpes politikā, inovācijās un vadībā Māstrihtas universitātē, bijis specializētais atašejs Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, uzskata, ka tiek vainots nepamatoti un ne jau viņa vainas dēļ Latvija nav saņēmusi pietiekamu daudzumu vakcīnu pret Covid-19, kā dēļ vakcinēšanas process norit ļoti gausi.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts pēc aizvadītajā nedēļā publiskotajiem dienesta pārbaudes rezultātiem par vakcīnu iepirkumu ir pieņēmis lēmumu sākt pret ZVA direktoru disciplinārlietu. Kā norādījis ministrs, Henkuzens esot maldinājis valdību, stāstot tai, ka Latvijai pienākas 100 000 “Pfizer/BioNTech” vakcīnu devu, nevis 420 000 devu, tādēļ pieņemts lēmums pasūtīt četrreiz mazāk. Lūk, citāts no dienesta pārbaudē iegūtā 2020. gada 22. decembra Ministru kabineta (MK) sēdes atšifrējuma.
“K. Kariņš: “Un cik papildu devas viņš [“Pfizer/BioNTech”] piedāvā? Jo viņam jau arī nav neierobežota tā kapacitāte, es pieņemu. Viņš kaut kā sadala pa dalībvalstīm vai kā?”
S. Henkuzens: “Es no galvas teikšu – 100 000 ir maksimums uz Latviju, bet tad man būtu jānoprecizē.”
MK samērā haotiskā sēžu norise beidzās ar tikpat haotisku lēmumu pieņemšanu – neviens šo informāciju pat necentās precizēt, bet tā vietā tapa lēmums par vairāk nekā 100 000 devu iegādi. Turklāt ZVA direktors uz sēdi bija aicināts ar pavisam citu mērķi – runāt nevis par “Pfizer/BioNTech” iepirkumu, bet gan Veselības ministrijas Covid-19 vakcinācijas stratēģiju. Arī darba grupai, kas bija izveidota ar toreizējās veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojumu un ko vadīja Henkuzens, nebija dots uzdevums pasūtīt vakcīnas pret Covid-19, secināts dienesta pārbaudē.
Henkuzens neļauj kāpt sev uz galvas, tāpēc ar ZVA preses dienesta starpniecību izplatījis paziņojumu, iekļaujot tajā konkrētus faktus, kas nenāk par labu Pavļutam. Bet veselības ministrs turas pie sava – Henkuzens ir “jāpapurina”.
Pārsteigums. Un kuģis peld…
“Rietumu banku” var apsveikt ar uzvaru Francijas apelācijas tiesā, kurā bankai izdevās Francijas tiesu praksē rekordlielo 80 miljonus eiro piespriesto naudas sodu samazināt līdz 20 miljoniem eiro, bet bankas agrākajam valdes priekšsēdētājam Aleksandram Pankovam piespriesto četru gadu ilgo nosacīto cietumsodu līdz diviem. Tomēr bankai, neskatoties uz skaļi pausto pārliecību par savu nevainīgumu, nav izdevies atbrīvoties no galvenā – atzinuma, ka tā ir piedalījusies naudas atmazgāšanā un nodokļu apiešanā.
“Rietumu bankas” lietā 2017. gadā pieņemtais Francijas tiesas spriedums kopā ar ASV apsūdzībām pret “ABLV” banku 2018. gadā ir viens no diviem pīlāriem, uz kuriem balstījās starptautiskā pārliecība par Latviju kā naudas atmazgāšanas paradīzi. Tobrīd vēl nebija zināms par līdzīgām izmeklēšanām pret “Danske Bank” un “Swedbank”, taču arī to rezultāti situāciju neuzlaboja.
Lai kā būtu – šie divi procesi aizsāka plašu kampaņu pret čaulas un ārzonas uzņēmumu iespējām izmantot banku sistēmu. Spriežot pēc preses ziņām, apsūdzības būtība pret “Rietumu banku” ir tā, ka banka sadarbībā ar šīs valsts “ofšoru karali”, “France Offshore” īpašnieku Nadavu Bensusānu Francijā bija “demokratizējusi” izvairīšanos no nodokļiem, padarot to pieejamu arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, savukārt bankas bijušais valdes priekšsēdētājs A. Pankovs kopā ar bankas Francijas pārstāvniecības vadītāju Sergeju Ščuku bija personiski snieguši palīdzīgu roku šajā procesā.
Neskatoties uz pamatīgajiem triecieniem bankas starptautiskajai reputācijai, uz bagāto indivīdu apkalpošanu orientētās “Rietumu bankas” nākotne nešķiet apdraudēta – pēdējos gados būtiski samazinājušies bankas aktīvi un apgrozījums, bet peļņa ne tik ļoti.
34 miljonus eiro lielie uzkrājumi iespējamo sodu nomaksai izveidoti jau pirms vairākiem gadiem. Acīmredzot tieši tādēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savos komentāros situāciju īpaši nedramatizē: “FKTK ir uzmanīgi sekojusi līdzi notikumu attīstībai un noteikusi par pienākumu veidot uzkrājumus potenciālajai soda naudai, lai spētu absorbēt Francijas apelācijas tiesas iespējamo rezultātu un tas neatstātu nozīmīgu ietekmi uz bankas ikdienas darbību un klientu apkalpošanu.
FKTK iepazīsies ar plašāku informāciju par Francijas apelācijas tiesas rezultātu, līdzko tā būs pieejama, kā arī bankas plānoto rīcību un ņems to vērā turpmākajos uzraudzības procesos.”
Neizpratne. Vakcinācijas birojā – bez pārmaiņām
Būs aizritējis gandrīz mēnesis, kopš veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja par Vakcinācijas biroja reorganizāciju. Ministrs pasteidzās, lai jautājums par biroja likvidāciju nenokļūtu Saeimas darba kārtībā, jo portālā “manabalss.lv” dažu dienu laikā bija savākti 18 tūkstoši parakstu par biroja likvidāciju.
Taču viss joprojām rit vecajās sliedēs – biroja darbinieki saņem valsts pārvaldei neadekvāti lielas algas. Nekas pagaidām neliecina, ka birojs kļūs par Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūrvienību un tā darbinieku algas tiks pielīdzinātas valsts pārvaldē strādājošo atalgojumam, kas ir divarpus reižu zemāks.
Lēmums biroja reorganizācijas jautājumā ir jāpieņem valdībai. Martā veselības ministrs valdības sēdē rosināja izskatīt lēmumprojektu, kas ļautu pārcelt Vakcinācijas biroja atalgojumam sākotnēji atvēlētos līdzekļus uz NVD, kā arī izveidot piecas jaunas štata vietas vakcinācijas procesa kapacitātes stiprināšanai, papildus pieprasot 95 436 eiro. Valdība šādam lēmumam nebija gatava.
Arī 1. aprīļa sēdē biroja reorganizācijas jautājumu atlika, jo radās jautājums, cik un kā līdz šim tērēti līdzekļi no birojam kopumā piešķirtajiem 643 tūkstoši eiro.
No Veselības ministrijas dokumentiem, ko tā iesniedza pieminētajā valdības sēdē, var uzzināt, ka Vakcinācijas biroja deviņu darbinieku kopējais atalgojums par gandrīz diviem mēnešiem valstij izmaksājis 74 697 eiro. Biroja vadītāja par 45 darba dienām ir saņēmusi 10 396 eiro.
Salīdzinājumā vērts pieminēt, ka pēdējā valdības sēdē gandrīz tikpat lielu naudas summu valdība piešķīra Baltkrievijas opozīcijas atbalstam. Dāsni atalgots arī Juhņēvičas vietnieks Edgars Labsvīrs, kura uzdevums ir koordinēt vakcinācijas rindu. Viņa naudas makā par 12 darba dienām iekrituši 3139 eiro.
Biroja darbiniekiem ir finansiāli izdevīgi netikt pārvietotiem uz NVD. Darbinieki noteikti būs gandarīti, ja arī nākamajā valdības sēdē ministri nedos zaļo gaismu biroja reorganizācijai.
Mācība. Kā uzkāpt uz 100. grābekļa?
Ja gada nogalē tiktu rīkots konkurss “100. grābeklis”, tad par galveno balvu ar vakcinēšanas organizētājiem noteikti varētu sacensties tirdzniecības ierobežojumu izgudrotāji. Kad šķiet, ka muļķīgāku ierobežojumu komplektu preču iegādes liegšanai vai brīvlaišanai vairs nav iespējams izgudrot, valdība tomēr pamanās nākt klajā atkal ar kaut ko jaunu.
Tā pagājušās nedēļas ilgi gaidītā trešdiena, kad beidzot darbu atļāva sākt mazajiem veikaliem, daudzus šokēja ar milzu rindām pie apģērbu veikaliem, kurās citi bija ar mieru stāvēt pat stundām un par distances ievērošanu sevišķi nesatraucās. Kārtējais lāča pakalpojums sabiedrības epidemioloģiskajai drošībai veiksmīgi ieviests! Bravo!
Te ar aplausiem varam atcerēties rudenī veiksmīgi realizēto pircēju “sastūķēšanu” mazās platības būvmateriālu veikalos, kamēr lielākiem tirgotājiem strādāt tika liegts. Tā arī šeit – nevienu mēnešiem nav interesējušas sabiedrības vajadzības, un arī par ierobežojumu mazināšanu to kontekstā ir domāts tikai virspusēji. Piemēram, fakts, ka četrus mēnešus bez jaunām biksēm dzīvojušie rīdzinieki apģērbu var iegādāties galvenokārt tieši “aizliegtajos” tirdzniecības centros, lēmumpieņēmējiem ir paslīdējis garām.
Līdz ar to viss jaunu drēbju gribētāju spiediens bija jāuzņem apģērbu veikaliem Rīgas ielās. Bet valdība tikmēr “ķer blusas”, aizliedzot tirdzniecības centros izsniegt attālināti pasūtītās preces, lai arī nav ziņu, ka tur šā iemesla dēļ būtu notikusi kāda drūzmēšanās.
Pie viena, atsakoties no preču sarakstiem, kaut kur tulkojumā pazudusi arī iespēja pilnvērtīgi strādāt atsevišķu sabiedrībai svarīgu preču tirgotājiem, kas līdz šim to mierīgi un organizēti darījuši tirdzniecības centros. Tā haoss ticis radīts mobilo sakaru operatoru tirdzniecības tīklā, jo pēdējās izmaiņas liedz tiem tirgot mobilos telefonus lielākajā daļā Rīgas tirdzniecības centru. Un, protams, jaunu pievilcību ir ieguvusi klientu skaitīšana, izmantojot pirkumu groziņus.
Iepriekš sabiedrība priecājās, ka ar groziņu jādodas uz bankomātu pēc naudas, bet kopš pagājušās nedēļas šī prasība iezīmē diametrāli pretējas galējības – ikvienam tagad ir iespēja ar pircēja groziņu doties uz salonu pēc jaunas automašīnas.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Ieva Ēvalde
