Vāc līdzekļus “Bayraktar”, nav skaidrības par skolēnu brīvlaikiem, tiek atcelts OIK. Nedēļas notikumu apskats 33
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Vāc līdzekļus Latvijas “bairaktaram”
Ralfs Eilands pazīstams kā mūziķis, aktieris un TV pasākumu vadītājs, tomēr bieži viņa vārds lasāms arī līdzās dažādām sabiedriskām iniciatīvām. Viena no tām – 25. februāra septiņu stundu ilgā koncerta “Ukrainas brīvībai” organizēšana. Tas likās neticami – dažu dienu laikā uzrunāt, iesaistīt, sapulcināt Latvijas dziedātājus, komponistus, aktierus un pat vairākus korus. Maija beigās dziedātājs ar domubiedriem organizēja gājienu un koncertu pret “okupekli” – okupācijas pieminekli Pārdaugavā. Pagājušajā nedēļā, mūziķa aicināta, Latvija sākusi vākt ziedojumus “bairaktaram”, Turcijā ražotajam kaujas dronam, lai dāvātu to Ukrainas armijai. Ierosme gan nav pavisam jauna, bet jau pārbaudīta citās valstīs. Pirmie to pavasarī izdarīja lietuvieši, kuru ziedotais drons ar vārdu “Vanags” jau palīdz ukraiņiem cīņā pret okupantiem.
“Facebook” kontā R. Eilands raksta: “Šīs akcijas mērķis ir ne tikai savākt vajadzīgo summu, bet arī atgādināt, ka karš vēl diemžēl nav beidzies, tādēļ ir svarīgi, ka mūsu atbalsts neizsīkst.”
“Latvijas Avīzes” uzrunāts, dziedātājs neslēpj, ka vai ik dienu ir enerģijas pārpilns, taču negatīvo enerģiju cenšas izlikt radošos un labos darbos:
“Mani izved no pacietības dažādas netaisnības, nolaidība un muļķība. Pamanu, ka arī pats palieku nīgrs, ja neko nedaru lietas labā. Tās ir muļķības, sakot, ka cilvēks nespēj daudz izdarīt. Viss izdarāms – ja grib, tad var. Tagad, kara situācijā, mēģinu atrast veidu, kā mēs visi kopā varam atbalstīt Ukrainu. Pirms kāda laika jautājām Ukrainas vēstniecībai, kā vēl mēs varētu palīdzēt, ko konkrēti varētu izdarīt, kā varētu atbalstīt Ukrainu arī militārajā jomā. Bija vairākas idejas, bet tad tieši no vēstniecības nāca padoms – ja kaut kam ziedo, tad šobrīd visvairāk nepieciešams tieši “Byraktar”. Šī nav sacensība, cilvēku atsaucība ir laba, ik dienu pieslēdzas arvien vairāk organizāciju. Ja paši to uzskatīsim par mūsu misiju, tad mērķi izdosies sasniegt ātri. Domāju – tas ir reāli izdarāms.”
Kā liecina vietnē “ziedot.lv” piektdien, 19. augustā, atrodamā informācija, pagaidām no mērķim nepieciešamajiem pieciem miljoniem eiro saziedoti 479 100 eiro.
Ziedot var: https://www.ziedot.lv/latvijas-bairaktars-4320
Šaubas. Ķīselis ar brīvlaiku
Vasaras vidū pieklusušās diskusijas par izmaiņām mācību gada sadalījumā un iespējamu vasaras brīvlaika saīsināšanu nu uzjundījušas ar jaunu sparu: izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece paziņojusi, ka virzīs likumprojektu, kas mācību gadu pagarinās līdz pat Jāņiem. Par nedēļu garāks varētu būt arī ziemas un pavasara brīvlaiks. Daļa skolotāju rosinājuši atteikties no oktobra brīvlaika, un to arī ministre atzinusi par vērā ņemamu ideju.
Nenoliedzot, ka vasaras brīvlaiks varbūt tiešām varētu būt īsāks, par šo visu tomēr rodas gana daudz jautājumu. Pirmkārt, jau tagad maijs vairs netiek izmantots pilnvērtīgām mācībām. Ir skolas, kur atzīmes tiek izliktas mēneša vidū, tad arī jānodod grāmatas. Mēneša otrajā pusē ir ekskursijas, sporta dienas, zaļumballe, dienas, kurā notiek puse no paredzētajām stundām… Varbūt vispirms pamēģināt pilnvērtīgi izmantot esošo mācību gadu un tad tikai domāt par pagarinājumu?
Otrkārt, kāpēc būtu nepieciešami tik gari brīvlaiki ziemā un pavasarī? Tas ir laiks, kad āra aktivitātēm ir daudz mazāk iespēju nekā vasarā. Līdz ar to skaidrs, ka šajos brīvlaikos bērni vairāk nosēdēs pie visāda veida ekrāniem, nekā tas ir vasaras brīvdienās.
Treškārt, ministres paziņojums, ka šāds mācību gada izkārtojums ļautu par vienu vai divām stundām samazināt katru mācību dienu. Tā liecinot aprēķini. Interesanti, kurš ir rēķinājis un cik karsta galva rēķinātājam bijusi. Jo mācīties līdz Jāņiem faktiski nozīmē mācīties trīs nedēļas ilgāk. Ja pagarina ziemas un pavasara brīvlaikus, iegūstam tikai vienu papildu nedēļu. Piemēram, 4. klasē nedēļā drīkst būt 26 stundas. Mācību gadā šobrīd ir ap 160 mācību dienām. Pieņemsim, ka mācību diena samazinātos tikai par vienu stundu. Tās būtu 160 stundas mazāk! Kādā veidā to kompensētu 26 no vasaras paņemtās mācību stundas? Iespējams, ir plāns samazināt skolēnu slodzi kopumā. Taču par to A. Muižniece neko nav teikusi, runa bijusi tikai par izlīdzināšanu.
Ceturtkārt, diez vai tik nopietnas reformas vajadzētu virzīt īsi pirms vēlēšanām! Jo pēc tām politiskā vara var mainīties un tad viss šis savārītais ķīselis tiks vienkārši izgāzts mēslainē. Izglītības un zinātnes ministrijas ne sevišķi lielā kapacitāte atkal būs tērēta velti.
Neskaidrība. OIK ir miris! Lai dzīvo OIK!
Ļoti vēloties iepriecināt vēlētājus pirms Saeimas vēlēšanām, valdošā koalīcija pagājšnedēļ paziņoja, ka tiek atcelts viens no pēdējās desmitgades lielākajiem politiskajiem bubuļiem – OIK jeb obligātā iepirkuma komponente. Ja kāds piemirsis – OIK saistīts ar atjaunojamo resursu enerģētikas atbalstu, iepērkot šādi saražotu elektroenerģiju par paaugstinātu cenu.
Taču gluži tik laba, kā iecerēta, šī dāvana vēlētājiem neizdevās, jo acīgākie politikas vērotāji uzreiz pamanīja, ka OIK atcelts nemaz netiek, bet tikai pārcelts – ar to saistītos maksājumus turpmāk maksās no citas kabatas (“Latvenergo” peļņas, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā), bet paši maksājumi vēl notiks līdz pat 2040. gadam.
Neapšaubāms ieguvums mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir tas, ka viņi vairs nemaksās OIK. Nevarētu gan teikt, ka mājsaimniecības sajutīs īpašu starpību – caurmēra vairāku cilvēku mājsaimniecība samaksā OIK maksājumā apmēram vienu eiro vai nedaudz vairāk mēnesī, un ar pašreizējām elektrības cenām, kas pusgada laikā apmēram trīskāršojušās, viena eiro starpību īpaši nejūt.
Citādi ir ar uzņēmumiem – atkarībā no nozares elektroenerģijas izmaksas uzņēmumiem veido 3,6–5% no kopējām izmaksām, un tas bija vēl pirms pašreizējā enerģijas cenu kosmiskā pieauguma.
Tiek uzskatīts, ka pirms 2017. gada reformas obligātā iepirkuma atbalsta mehānisma rezultātā apstrādes rūpniecībā izmaksas pieauga par 0,9%, bet peļņa saruka par gandrīz 4% – tie bija zaudēti līdzekļi jaunu ražošanas iekārtu iegādei un ražošanas modernizācijai, jaunu produktu izstrādei un ieguldījumiem darbinieku kvalifikācijas celšanā.
Pirmsreformas periodā OIK maksājumi veidoja apmēram vienu procentu no iekšzemes kopprodukta (2017. gadā – 266,3 milj. eiro), kaut gan optimāls atbalsta apmērs, ekspertu vērtējumā, būtu bijis apmēram 0,3% no IKP – tātad vairāk nekā trīs reizes zemāks.
Adekvātāki OIK maksājumi gan bijuši pēdējā periodā – piemēram, 2022. gada pirmajā pusgadā OIK samaksāti 12,698 milj. eiro, tātad gadā tie būs ap 25 miljoniem.
Vai varam svinēt uzvaru un aizmirst abreviatūru OIK? Abreviatūru aizmirst varbūt arī varam, taču Latvijai jāsasniedz ambiciozi klimata mērķi jau 2030. gadā un jākļūst oglekļa neitrālai 2050. gadā.
Enerģētikas reforma ir viena no svarīgākajām šī plāna sastāvdaļām, bet vienīgais atjaunojamās enerģētikas veids, kas šobrīd spēj iztikt bez atbalsta, ir vēja enerģētika.
Visi pārējie – saules enerģētika, biogāze un biometāns – prasa valsts atbalstu, un tikai naivais var ticēt, ka tāds netiks sniegts – citādi ne 2030. gada, ne 2050. gada mērķus mums neredzēt kā savas ausis.
Tādēļ – ar citu vārdu un, iespējams, arī taisnīgāk, bet atbalsta maksājumi atjaunojamai enerģētikai turpināsies.
Noslēpums. Elektrības tirgus dižķibele
Aizvadītajā trešdienā no plkst. 18.00–19.00 pirmo reizi “Nord Pool” elektroenerģijas biržas vēsturē pieredzējām biržas cenas griestus – 4000 eiro par megavatstundu (MWh) jeb četri eiro par vienu kilovatstundu (kWh).
Tas nozīmēja, ka ražotāji elektrību tobrīd, iespējams, būtu bijuši gatavi ražot arī ar vēl augstāku cenu, taču to neļāva “Nord Pool” cenu griesti.
Ceturtdien gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola Latvijas Radio pavēstīja, ka augstā cena varētu būt bijusi arī “Nord Pool” kļūda. Tā gan esot vien neoficiāla informācija, bet “Nord Pool” varētu būt bijušas tehniskas problēmas, kuru dēļ netika pieņemts viens piedāvājums no Lietuvas elektrības ražotāja.
Visu trīs Baltijas valstu regulatori attiecīgi vērsās biržā, lai tā skaidrotu situāciju par augsto cenu vienā stundā.
Piektdien “Nord Pool” nāca klajā jau ar savu paziņojumu, sakot, ka kļūdu viņu darbā nebija. Problēma esot Baltijas reģiona ražotājos. “Nord Pool” paziņojumā raksta, ka augsto cenu izraisīja samazinātās pārvades jaudas posmos Somija–Igaunija, Zviedrija 4-Lietuva un Polija–Lietuva, kas, ņemot vērā Baltijas valstu mazo patēriņu apvienojumā ar nelielo elektroenerģijas ražošanu, padara reģionu ļoti jūtīgu pret dažādām izmaiņām.
Turklāt pēdējo nedēļu laikā Baltijā daži lieli elektroenerģijas bloki ar ierobežotu elastību tikuši “paradoksāli” noraidīti. Tas gan neesot nekas neprasts, tomēr saspringtos tirgus apstākļos “Nord Pool” aicina ražotājus, iesniedzot blokus izsolē, pievērst situācijai papildu uzmanību, jo esot vairāki scenāriji, kuros tos var izslēgt no izsoles “paradoksālu atteikumu dēļ”.
“Nord Pool” uzsver, ka katrā valstī ir jānodrošina noteikts vienas stundas piedāvājumu skaits, ar ko acīmredzot Baltijas valstīm ir problēmas, un to varētu novērst tikai aktīvāka elektrības ražošana.
Jau ilgstoši zināms, ka “Latvenergo”, taupot dabasgāzi, maz darbina TEC-2, taču tieši piektdien uzņēmums paziņoja, ka todien TEC sagatavots drošai un ilgākai darbībai. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste sacīja, ka “TEC darba režīms ir ārkārtīgi neefektīvs, ja tam jāstrādā tikai vienu stundu, tādēļ šodien TEC-2 ir sagatavots drošai un ilgākai darbībai un jau strādā tirgū”.
Interesanti – vai TEC tiktu iedarbināts, ja nebūtu trešdienas notikumu “Nord Pool” biržā?
Sagatavojuši: Raivis Šveicars, Diāna Jance, Olafs Zvejnieks, Ilze Kuzmina
