Izstādi “Skārien-jūtīgs” velta stāstam par cilvēku un viņa izvēlētajām rotām 7
Autors: Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 8. februāra līdz 21. aprīlim apskatāma Rotu mākslas biedrības izstāde, kas jau kļuvusi par ikgadēju biedrības tradīciju. Šogad tā nosaukta – “Skārien-jūtīgs”. Izstādes kuratores ir Ginta Grūbe un Zane Vilka.
Izstāde “Skārien-jūtīgs” veltīta stāstam par cilvēku un viņa izvēlētajām rotām. Tā aptver 23 autoru darbus, vienlaikus līdzās mākslinieku veikumam lielformāta fotogrāfijās parādot arī pašus rotu nēsātājus. Izstādes koncepcijas pamatā ir ideja par rotu mākslinieka un rotu nēsātāja saskarsmi. Daļa no izstādes rotām ir radītas īpaši izvēlētiem cilvēkiem.
Provokācijas
Ekspozīcijā redzamas rotas, kuras praktiski nēsāt nav iespējams. Tās radītas no titāna ķēdes, sarūsējušas atslēgas samudžinātā auklā, dažādu materiālu un metāla caurulēm, liekumiem un dekoratīviem koka elementiem – rotas, kuras ikdienā vai svētkos tā arī neviens neuzliks, bet kuras pauž noteiktu ziņu par kādu notikumu, attieksmi, pozīciju.
Provokatīvo, ja tā var teikt – nepraktisko – rotu segments izstādē ir skaitliskā mazākumā, bet pamanāms un gana iespaidīgs. Tas šokē un izaicina, paver apvāršņus bezgalīgi daudzveidīgajai dizaina un rotu pielietojamības pasaulei, dažkārt pat pretendējot uz rotām kā interjeru papildinošiem elementiem.
Te spilgti ierakstās Gintas Grūbes, Mārītes Rudzātes un Rasmas Pušpures darbi. Rotās izmantoti nejauši, intuitīvi vai speciāli atrasti un izvēlēti priekšmeti un materiāli, kas piesaistījuši māksliniekus ar savu formu, īpašībām vai situāciju un transformējušies rotās. Šos mākslas darbus var pieņemt vai nepieņemt, bet tie iemieso spēcīgus un dziļus vēstījumus.
Provokatīvā māksla gandrīz vienmēr ietver filozofisku vai sociālu raksturu. Ginta Grūbe par savu kolekciju “Roturīki” saka: “Provokatīvā kolekcija liek apšaubīt rotu klasiskās vērtības, reaģējot uz sabiedrības mainīgajiem uzskatiem par vērtību kā tādu mūsdienu kontekstā.”
Multimediāla izstāde
Izstādes “Skārien-jūtīgs” mākslinieki darinājuši rotas kolēģiem – māksliniekiem, radiniekiem un sev tuviem cilvēkiem, augstskolu studentiem un pasniedzējem, ārstiem, diplomātiem, dažādu profesiju pārstāvjiem. Scenogrāfe Ilze Ķēniņa ekspozīcijas telpu ir apguvusi, izvietojot vitrīnas saspēlē ar cilvēku – rotu īpašnieku – portretiem, kuru autors ir fotogrāfs Mārtiņš Cīrulis.
Portretos galvenais uzsvars ir likts uz katras rotas nēsātāja personību, šoreiz fotogrāfijās nav iecere akcentēt rotu. Skaņu režisors Pēteris Pāss radījis skaņas instalāciju par rotu tapšanas procesu audio fragmentos, iekļaujot tajos elektroniskās mūzikas elementus un atklājot rotaslietas nozīmi nēsātāja ikdienā.
Notikums, no kura iet tālāk
Šī ir sestā Rotu mākslas biedrības izstāde. Kuratore Zane Vilka teic: “Izstāde “Skārien-jūtīgs” biedrībai ir īpaši nozīmīga un līdz šim vērienīgākā. Iespēju izstādīt darbus Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ieguvām, uzvarot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotajā konkursā. Tā ir iespēja sevi parādīt, uztrenēties. Izstāde mums katru gadu ir notikums, no kura iet tālāk. Mēs esam auguši. No 24 biedriem šogad piedalās 23 mākslinieki. Viņi paši izvēlējās savas rotas izstādes ekspozīcijai. Mēs visi biedrībā esam līdzvērtīgi.”
Biedrība apvieno jau atzītus, sabiedrībā un mākslā pazīstamus rotu meistarus ar lielu pieredzi un savu zīmolu, kā arī jaunus – studijas beigušus – māksliniekus, kas vēl tikai meklē savu ceļu.
Paaudžu atšķirība vērojama izstādes telpā, kur jauno mākslinieku eksperimentālie darbi apskatāmi kopā ar profesionāliem, noslīpētiem juveliera darbiem mākslinieciskā izpildījumā. Ekspozīcijā netrūkst arī ekstravagantu, ambiciozu un eksperimentālu rotu, kad izvēlētais materiāls var būt parasta šņore – te svarīgākais ir atrast savu līniju, kompozīciju, estētiku, funkcionalitāti.
Pirmatnīgais un senais šarms
“Fragmenta” ir Annas Faniginas piespraužu kolekcija, kas veidota no topāza, akvamarīna, kvarca, organiskā stikla un sudraba. Viņas rotaslietas atgādina senas, trauslas, caurspīdīgas gadu simteņiem un tūkstošiem senas atlūzas no kaut kā liela un varena. Māksliniece, veidojot savu kolekciju, iedvesmojusies no sengrieķu liriskās dzejas, ko rosinājusi klasiskās filoloģijas profesore Ilze Rūmniece.
Anna Fanigina uz caurspīdīgām akmens lauskām iegravējusi sengrieķu dzejoļu fragmentus. Kolekcija ir izcila, apvienojot sevī skaistumu un saturu. Viņas rotas ietver tūkstošgadu senu skaistuma noslēpumu, kas realizējies oriģinālā piespraudes veidolā un kuras saturu pārzina rotu nēsātāja – profesore Ilze Rūmniece. Annas Faniginas kolekcija apliecina senseno patiesību, ka rotaslietu izvēle liecina par personību.
Senatnīgs, noslēpumains un pirmatnīgs izstādē atklājas dzintars. Kolekcijas “Atdzimšana” autore Jelizaveta Suska izstādes katalogā raksta: “Dzintars ir materiāls, kuru es vienmēr asociēšu ar Latviju. Tā ir fascinējoša organiskas izcelsmes fosilija ar vēsturi un ar to saistītiem mītiem. Bet kāpēc man nepatīk dzintars juvelierizstrādājumos? Iespējams, tas ir tāpēc, ka es to tik bieži redzēju nopulētu un ieliktu metāla rāmjos. Tāda rotu pārticība bija arī manai vecvecmāmiņai. Šajā projektā man gribētos atklāt dzintarā jaunas šķautnes, bez aizspriedumiem, saglabājot tā dabiskās kvalitātes.”
Kolekcijā “Atdzimšana” Jelizaveta Suska, eksperimentējot un apstrādājot dzintaru, ir panākusi šīs vairāk nekā 40 miljonu gadu senās fosilijas atdzimšanu jaunā izskatā. Viņas rotaslietās var ieraudzīt, cik dzintars var būt dažāds, nezaudējot savu senatnīgumu un dabiskumu, bet kārtējo reizi laužot stereotipus par materiāla lomu un izskatu rotaslietās.
Dabas un klasiskie motīvi
Ziedu tēma rotaslietu dizainā ir viena no senākajām un tradicionālākajām. Izvēloties juvelierizstrādājumus ar dabas motīviem, tas šķiet droši, tās ir gadsimtiem pārbaudītas vērtības – skaistums bez komentāriem.
Vladislava Čistjakova kolekcija “Izvēle” apbur ar savu idejas precīzo vienkāršību un dārgajiem materiāliem – zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Zaķkāposts zeltā ar akmens aci ir asprātīgs, šarmants un rotaļīgs risinājums. Dārgi materiāli izmantoti arī Anitas Savickas kolekcijā “Vamos” – no spāņu valodas “ejam”. Māksliniece savas idejas paudusi klasiskā stilā, kur sarkanie akmeņi ar dzelteno un zilie akmeņi ar balto zeltu apliecina uzticību pārbaudītām vērtībām.
Dabas motīvs ieskanas daudzu izstādes mākslinieku darbos, un zīmīgi, ka tajos pamatā ir izmantots zelts, sudrabs, dārgakmeņi, it kā šai tēmai tie piestāvētu vislabāk, un mazāk izmantoti netradicionālie materiāli, eksperimentāli risinājumi.
Zane Vilka kolekcijas “Mans dārzs” rotaslietās attēlojusi dabā novērotas formas un krāsas. Viņa saka: “Ir divi radošie procesi, kas man sniedz lielu gandarījumu un ļauj sasniegt plūsmas stāvokli, esot tiešā saiknē ar materiālo pasauli, – rotu izgatavošana un darbs dārzā.”
Ģeometrija un kosmoss
Ģeometrijas tēma, lai arī ļoti sena, rotaslietās ir drosmīgāka nekā dabas motīvi. Trīsstūri, kvadrāti, ovāli un citas formas ir kas ārkārtīgi konkrēts un saturā ļoti tīrs, neniansēts.
Izstādē “Skārien-jūtīgs” aplis ieņem diezgan pārliecinošu vietu. Valda Brožes kolekcijā “Pārlaicīgā” izmantoti nokalpojušu pulksteņu stikliņi apvienojumā ar melna metāla un zelta struktūrām. Mākslinieks, atklājot kolekcijas filozofiju, saka: “Pulksteņu rādītāju nav, ir laiks un telpa, kas mums ir svarīga.”
Dabas motīvi rotās it kā sniedz sirdsmieru un labsajūtu, bet ģeometriskās rotaslietas mums vairāk liek domāt un noskaņoties filozofiski. Pētera Ripas kolekcija “Moon Dust” (“Mēness putekļi”) atklāj Mēness redzamo pusi, bet neredzamā tā arī paliek kosmosa noslēpums.
Uzziņa
Latvijas Rotu mākslas biedrība tika izveidota 2018. gada februārī.
Tās dibinātāji ir Zane Vilka, Jānis Vilks un Valdis Brože.
Rotu mākslinieki apvienojās, lai īstenotu sev un sabiedrībai svarīgas idejas.
Biedrības mājaslapā lasām, ka izstāde “Skārien-jūtīgs” atklāj “attiecības ar rotu īpašniekiem, parādot dažādu paaudžu un mākslinieku rokrakstu plašo amplitūdu, uzsverot nozares attīstību un pēctecību. Izstādes ideja balstās stāstos par cilvēkiem, viņu izvēlētajām rotām…”
Izstādē “Skārien-jūtīgs” piedalās Māris Auniņš, Jānis Brants, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs, Anna Fanigina, Ginta Grūbe, Aleksandra Federika Krastiņa, Andris Lauders, Guntis Lauders, Una Mikuda, Rasma Pušpure, Pēteris Ripa, Mārīte Rudzāte, Anita Savicka, Laura Selecka, Gints Strēlis, Jelizaveta Suska, Daria Svirel, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Zane Vilka, Jānis Vilks, Maija Vītola-Zitmane.
Paredzot plašo skatītāju interesi, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs uz izstādes periodu ieviesis papildu pagarināto darba laiku: ne tikai trešdienās, bet arī piektdienās būs iespēja apmeklēt muzeju no plkst. 11.00 līdz 19.00, pārējās nedēļas dienās no 11.00 līdz 17.00, un pirmdienās – slēgts.
