Jēkabpils lepojas ar mēru, notiek “Saskaņas” šķelšanās, izsludināts Rīgas koncertzāles metu konkurss. Nedēļas notikumu apskats 11
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. “Turies, Raivi!”
Reti kurš pašvaldības vadītājs ir bijis tā cildināts kā aizvadītajā nedēļā Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija). Vēl ne tik sen, proti, 2019. gadā, viņš tika gāzts no Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja amata, tāpēc ka esot bezdarbīgs pašvaldību reformas priekšvakarā, bet tagad kā novada domes vadītājs (no 2021. gada 1. jūlija) viņš ir kļuvis par pozitīvo tēlu ne tikai pilsētā, bet arī valstī un pat starptautiski – Ragaini un viņa komandas cīņu ar plūdiem bija pamanījusi pat britu raidsabiedrība BBC.
“Turies, Raivi! Jēkabpils lepojas ar tevi un tavu darbu!” Šādi vārdi izskan sociālajos tīklos pēc kārtējās Ragaiņa uzstāšanās televīzijā vai publicētā video, piemēram, viņa “Facebook” kontā. Tur novada vadītājs pēc kārtējās negulētās Daugavas krastos pavadītas nakts stāsta par situāciju un dod padomus iedzīvotājiem vai, tērpies gumijas zābakos un darba drēbēs, Sakas salā rāda, kādus briesmu darbus var izdarīt plūdi, izskalojot grunti vietā, kur iepriekš bijis ceļš. Mēs nevaram cīnīties ar dabu, mums jābūt gataviem tam, ko daba piedāvā, Ragainis to atgādinājis ne reizi vien.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš arī slavējis Ragaini, kurš kā pašvaldības vadītājs izcili pildot savu lomu: “Visiem jēkabpiliešiem jābūt lepniem, ka domei ir šāds vadītājs, kurš spēj ļoti adekvāti reaģēt.” Cildinājumus par ieguldījumu cilvēku evakuācijas sagatavošanā un plūdu novēršanā Ragainis saņēmis arī no Valsts prezidenta un ministriem.
Tagad uz domes priekšsēdētāja un viņa komandas pleciem gulsies plūdu seku novēršana un pavasarī gaidāmie pali, un atkal būs jāmodelē notikumu attīstība un nepieciešamā rīcība nākamajām nedēļām.
Darījums. Rīgas filharmonijas iecere uzņem apgriezienus
Izsludināts Rīgas koncertzāles jeb Rīgas filharmonijas starptautiskais metu konkurss, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5. Pirmajā kārtā atlasīs sešas metu idejas, vērtējot pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu, un to autori piedalīsies konkursa otrajā kārtā.
“Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi,” savā “Facebook” kontā raksta kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Ir gandarījums, ka vairāk nekā 30 gadus ilgušais Rīgas koncertzāles maratons beidzot sasniedzis zināmu, kaut cik pārskatāmu reāla risinājuma posmu. Protams, ir labi, ka beidzot ir izdevies izveidot sadarbību ar Rīgas domi, jo bez tās projekta īstenojums nebūtu iespējams. Bažas gan rada tam nepieciešamais lielais finansējums, kas daudzos raisa pārdomas par tā īstenošanas nepieciešamību tieši šobrīd. No otras puses, dažādu veidu krīzes Latviju piemeklē tik regulāri, ka šo diez vai var uzskatīt par nopietnu pretargumentu. Jāvēl, lai Rīgas filharmonijas projekta metu konkursu finālā nepiemeklētu līdzīga situācija, kā 2014. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ieceri, kuras metu konkursa fināla konkursam bija izvēlēts īpašs, Latvijā vēl neredzēts modelis – slēgtajā sacensībā piedalījās septiņi starptautiski atzīti biroji, kas paši izvēlējās sadarbībai vietējos arhitektus, raisot neizpratni un sašutuma vētru Latvijas arhitektu kopienas daļā.
Lai Rīgas filharmonijai šķēršļus neradītu Rīgas pašvaldības vēlēšanas 2025. gadā, konkursu pabeigt un noslēgt līgumu par koncertzāles projektēšanu plānots šī gada laikā. Laiks rādīs, cik tas reāli. Ja viss notiks gludi, tad divu gadu laikā varētu būt gatavs Rīgas filharmonijas projekts, 2026. gadā pašvaldībai un valstij būtu jāvienojas par būvniecības finansēšanu, bet 2027. gadā tiktu sākta būvniecība.
Neziņa. “Saskaņas” lēnā šķelšanās
Varētu teikt, ka šķelšanās process “Saskaņā” notiek jau kopš Saeimas vēlēšanām oktobrī, kad partija, kas daudzus gadus dominēja kā Latvijas krievu vēlētāju galvenā izvēle un veidoja lielāko parlamenta frakciju, pēkšņi pat nevarēja pārvarēt piecu procentu barjeru. Ir sens teiciens, ka uzvarai ir tūkstošiem tēvu, bet sakāve vienmēr ir bārene, tāpēc arī zaudējušas partijas politiķu interese veidot kaut ko citu nebūtu nekāds pārsteigums. Tomēr varbūt pareizāk būtu sacīt, ka šķelšanās sākās nevis pēc Saeimas vēlēšanām, bet gan pērn, 24. februāra rītā, kad partijas līderis Jānis Urbanovičs publiski nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā. To, ka “Saskaņā” ir ne tikai šī, bet arī cita pozīcija, iepriekš visspilgtāk demonstrēja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kuram Urbanovičs jau bija piedāvājis meklēt citu politisko spēku. Tomēr, tuvojoties “Saskaņas” kongresam, uzpeld arī citi stāsti, kas nu jau iegūst atklātas pretstāves aprises.
Nupat “Saskaņas” Rīgas nodaļa nosodījusi Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, kurš partijas domes sēdē rosinājis Krievijas karu pret Ukrainu saukt par “konfliktu”, mudinājis rēķināties ar iespējamo Krievijas uzvaru un ieteicis vienoties par drošības garantijām no Krievijas puses. Tas viss esot bijis ietverts Bartaševiča prezentācijā, kuru viņš biedriem licis priekšā kā viens no partijas priekšsēdētāja kandidātiem. Tā viņa ieskatā esot “neitrāla pozīcija”. Savukārt “Saskaņas” Rīgas nodaļa, kuras vadībā pašlaik ir divi līdzšinējie partijas līderi – Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs –, pauž, ka Rēzeknes mēra pozīcija ir nepieņemama no morāles viedokļa un pilnīgā pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju – arī krievvalodīgo un Latgales iedzīvotāju – interesēm. Turklāt Bartaševiča prātojumi par vienošanos ar Krieviju esot zīmīgi sakrituši ar laiku, kad Krievijas palaistā raķete Dnipro iznīcinājusi tieši tādu pašu sērijveida augstceltni, kādas ir Bolderājā, Pļavniekos, Rēzeknē vai Daugavpilī.
Jāatzīmē, ka Bartaševičs atbildi parādā nepalika un arī no savas puses izteica dažādus pārmetumus pretējai nometnei – Ušakovs esot nodevējs, jo aizbēdzis no Rīgas uz Briseli, Urbanovičs varaskārs, jo arī pēc zaudējuma vēlēšanās grib saglabāt kontroli partijā, un visi kopā esot meļi, jo nepareizi interpretējot viņa nostāju. Katrā ziņā nedēļas nogalē gaidāms interesants “Saskaņas” kongress.
Šaubas. Līgumu pagaidām nelauž
Saeima pagājušajā nedēļā atlika līguma laušanu ar Norvēģijas Karalisti, aizbildinoties ar Latvijas uzņēmēju interesēm. Kā jau vairākkārt ziņots, šajā lietā iesaistīta SIA kompānija “North Star Ltd”, kas aicināja Saeimu neatbalstīt šo likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības izbeigšanu. “North Star Ltd” īpašnieks Pēteris Pildegovičs iepriekš aicināja visas Saeimā pārstāvētās frakcijas prioritārā kārtā likt augstāk nacionālās intereses un vietējo uzņēmumu aizstāvību, ļaujot uzņēmumam taisnību izcīnīt sāktajā starptautiskās šķīrējtiesas procesā. Viņš arī pauda aizdomas, ka aiz šīm visām pēkšņajām izmaiņām abu valstu partnerattiecībās patiesībā slēpjoties Latvijas amatpersonu vēlme “pārlieku” izdabāt Norvēģijas valdībai un tas tiekot darīts ar nolūku, lai labvēlīga starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma gadījumā Norvēģijai nebūtu Latvijas uzņēmumam jāizmaksā kompensācija.
Jāatgādina, ka “North Star Ltd” piederošo kuģi “Senator” norvēģi arestēja 2017. gada janvārī, jo tas zvejoja sniega krabjus Svalbāras jeb Špicbergenas ūdeņos. Toreiz Norvēģijas puse uzskatīja, ka “Senator” pārkāpis zvejas noteikumus, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzina un vērsās tiesā, no Norvēģijas valdības prasot gandrīz 400 miljonu eiro kompensāciju. Interesanti, ka “North Star” pārstāvji apgalvo – pēc pirmajām noklausīšanās reizēm starptautiskajā šķīrējtiesā esot diezgan skaidrs, ka Norvēģijas valsts rīkojusies arī Krievijas interesēs. Šādus apgalvojumus par tendencioziem un nepatiesiem sauc Norvēģijas Karalistes vēstniecība, kas nule kā norādījusi – Norvēģijas un Latvijas divpusējā investīciju līguma darbības izbeigšana nav saistīta ar konkrēto strīdu jeb sniega krabju lietu.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa, Anita Bormane
