Azartspēļu apkarotāji iekrīt azartā. Ko “sagrēkojies” Baltkrievijas vēstnieks? Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Titulētā Ilze Ortveina
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa Ilze Ortveina, kura vairāku gadu garumā neatlaidīgi cīnās par to, lai mediķi saņemtu savam darbam atbilstošu atalgojumu, aizvadītajā nedēļā saņēma godpilno titulu “Gada cilvēks medicīnā”.
Nozīmīgākajam gada notikumam medicīnas nozarē – dažādu titulu piešķiršanai mediķiem 14 nominācijās, ko nu jau desmito gadu rīko Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), – vajadzēja notikt pavasarī, bet Covid-19 pārvilka svītru daudziem plāniem, arī šim.
Cilvēki bija atdevuši savas balsis LĀB izsludinātajā balsošanā gan par labāko aizvadītā gada medicīnas māsu, gan ģimenes dakteri, zobārstu, ārstu speciālistu un citās nominācijās, tāpēc rezultāti aizvadītajā nedēļā tomēr tika paziņoti un tas notika uz kinoteātra “Splendid Palace” skatuves, Valsts prezidenta Egila Levita un viņa dzīvesbiedres ārstes Andras klātbūtnē.
Ilze vienmēr runā skaidru valodu, neglaimojot veselības ministrei un Saeimas deputātiem.
Kad veselības ministre Ilze Viņķele centās pakalpot medicīnas māsām, vēlēdamās dot lielāku algas pielikumu nekā citiem nozarē strādājošajiem, Ortveina nekavējoties nostājās pret ministres plānu, sak, nekā nebūs, mēs nepieņemam šādu savdabīgu kukuļošanu ar mērķi, lai mēs pēc tam, kad savu būsim dabūjušas, klusētu.
Ortveina publiski norādīja, ka tas ir netaisnīgi – visiem mediķiem ir jābūt vienādam procentuālajam algas pielikumam.
Viņa uzstājas gan piketos, gan tiek aicināta uz Saeimas komisiju sēdēm, kur nepārtraukti cenšas turēt roku uz pulsa un mudina deputātus rīkoties, lai veselības aprūpē ienāktu jaunā māsu paaudze.
No pieciem tūkstošiem māsiņu, kas strādā valsts finansētajā veselības aprūpē, 90 procenti ir vecumā virs 50 gadiem. Viņa uzskata, ka deputāti tikai bīda šaha kauliņus, jo viņiem neesot pietiekamas kompetences, lai orientētos svarīgos stratēģiskos veselības aprūpes jautājumos.
Tomēr Ortveina plinti krūmos nemet un turpina nākt ar priekšlikumiem uz ministriju un parlamentu, kas būtu īstenojami, lai nesabruktu valsts finansētā veselības aprūpes sistēma.
Noslēpums. Ko “sagrēkojis” Baltkrievijas vēstnieks?
Baltkrievijas autoritārais valdnieks Aleksandrs Lukašenko aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka “ir spiests” slēgt robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu.
Jau nākamajā dienā radās aizdomas, vai Lukašenko atkal nav blefojis, jo, kā ziņoja Lietuvas robežsardzes amatpersonas, nekādas izmaiņas uz robežas piektdien nebija vērojamas.
Var jau būt, ka ir vajadzīgs laiks, lai spontānos vadoņa lēmumus ieviestu dzīvē, taču, ja tas tiešām tiktu īstenots, tad Baltkrievijai paliktu tikai divas kaimiņvalstis, kuru robežas būtu “atvērtas”.
Ja par Krieviju viss skaidrs, tad Latvijas nepieminēšana ir interesantāks gājiens. Pēdējā laikā arī mūsu amatpersonas vairs nevairās no Lukašenko kritikas, kā tas bija pirmajās dienās pēc prezidenta vēlēšanu izziņošanas.
Iespējams, Lukašenko vēl atceras labvēlību, ko iepriekš baudīja mūsu savstarpējās attiecībās, un cer, ka varētu vēl kaut ko vērst par labu.
Diezgan noslēpumains ir arī viņa lēmums atsaukt Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Vasīliju Markoviču “neapmierinoši pildīto dienesta pienākumu” dēļ. Cits vadoņa nelabvēlībā nonākušais diplomāts – Baltkrievijas vēstnieks Slovākijā Igors Lešcenjs – bija atklāti paudis atbalstu protestiem, bet Markoviča viedoklis par politisko situāciju publiski nebija izskanējis.
Iespējams, viņa vaina tiek saskatīta tajā, ka nav izdevies “nosargāt” agrāko draudzību – iepriekš Latvijas premjers Krišjānis Kariņš pats devās uz Minsku, veda dāvanas Lukašenko un aicināja viņu atbildes vizītē, bet tagad Lukašenko no Latvijas valdības saņem nosodījumu un ir iekļauts sankciju sarakstā.
Arī nākamgad iecerētais kopīgais hokeja čempionāts ir zem treknas jautājuma zīmes. Protams, ne jau vēstnieks pie tā vainīgs, bet ej nu saproti diktatoru loģiku.
Savulaik līdzīgs liktenis piemeklēja citu Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Mihailu Mariniču, kurš tika atsaukts 2001. gadā, kad paziņoja, ka gatavojas iet politikā un kandidēt prezidenta vēlēšanās.
Drīz pēc atgriešanās Minskā Mariničs nokļuva cietumā, kas kaimiņvalstī ir ierasta prakse Lukašenko politisko pretinieku apklusināšanai.
Darījums. Atveseļoties grib par 7,5 miljardiem
Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pagājušajā nedēļā pieteica vēlmes 7,5 miljardu eiro apmērā, kas ir piecreiz lielākā apjomā nekā iespējamais piešķīrums.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro plus mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā, bet uz papildu aizņemšanos ministrija pagaidām netēmē.
Ministrs Jānis Reirs ar priekšlikumiem vēl nav iepazinies, jo darba grupa iesniegto projektu analīzi un izvērtējumu sāks šīs nedēļas vidū, bet jau tagad esot skaidrs, ka ministrijas iesniegušas visu, ko var iesniegt, arī ES fondu projektus kārtējam budžeta periodam.
“Pieprasījumi noteikti dublējas. Man ļoti negribētos, lai būtu kā stājoties augstskolā – studenti iesniedz pieteikumus trīs augstskolās, bet, kad formē grupas, parādās iztrūkums…” – ministrs pauž bažas “Latvijas Avīzei”.
Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas FM sagatavos izrevidētu piedāvājumu tālākām diskusijām. “Rāmis ir skarbs. 35% no summas Zaļajam kursam, 20% ekonomikas digitalizācijai.
Tad vēl Eiropas Komisija uzskata, ka Atveseļošanās fonds ir labs instruments, kā ietekmēt ES kopējo ekonomikas attīstību. EK noteikusi, ka tad, kad projekts finansēts no valsts puses un īstenots, sasniedzot EK nospraustos mērķus, tikai tad varēs saņemt ES finansējumu,” norāda ministrs.
Oficiāli plāns Eiropas Komisijā tiks iesniegts tikai 2021. gada sākumā, kad būs stājusies spēkā regula, bet nākammēnes plāna projektu paredzēts iesniegt valdībā. Ministru kabinetā.
Izgāšanās. Azartspēļu apkarotāji krīt azartā
SIA “Olympic Casino Latvia” pirms gada vērsās Rīgas pilsētas pašvaldībā ar lūgumu atļaut atvērt spēļu zāli četrzvaigžņu viesnīcā “Radisson Blu Daugava” Kuģu ielā 24. Toreiz Rīgas domes Juridiskā pārvalde norādīja, ka pašvaldībai nav likumīgu tiesību to neļaut. Taču Rīgas domes deputāti 18. decembrī noraidīja šo lūgumu.
“Olympic Casino Latvia” tiesā apstrīdēja šo lēmumu un panāca, ka atļauja tiek izsniegta. Turklāt pašvaldībai jāsamaksā “Olympic Casino Latvia” 12 tūkstoši eiro.
Tagad Rīgas domes pagaidu administrācija vēlas panākt 12 000 eiro atlīdzināšanu uzņēmumam “Olympic Casino Latvia” no 35 bijušo domnieku personīgajiem līdzekļiem.
Vai šī prasība ir tikpat nelikumīga kā azartspēļu liegšana viesnīcās?
Likumīga. 2005. gadā likumā “Par pašvaldībām” ierakstīja: “Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt.”
Šis nav pirmais gadījums, kad iestājas deputātu atbildība. Pirms diviem gadiem ģenerālprokuratūra Daugavpils tiesā prasīja piedzīt zaudējumus 11 729 eiro vērtībā no Dagdas novada pašvaldības deputātiem, kuri lēma bez samaksas atsavināt smilts atradni.
Pērn Dundagas novada deputāti balsoja par Kolkas pārvaldes vadītāja atlaišanu, bet, kad tiesa lēma viņu atjaunot amatā, arī pacēlās jautājums, vai zaudētie 9000 eiro nav jāpiedzen no balsojušajiem.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu pārmetumi pašvaldības administrācijai un “Attīstībai/Par” par azartspēļu lobēšanu ir tikai politiskā retorika. Kā tiesiskuma aizstāvji var pārmest, ka neuzvarēja tiesā!
Ja šī partija patiesi vēlas ierobežot azartspēļu zāļu darbību, tad Tieslietu ministrijai būtu jāizstrādā attiecīgs likums.
Prieks. Katra dramaturga sapnis
Diezgan droši var teikt, ka šī gada “Spēlmaņu nakts” balvas nomināciju paziņošana vispatīkamākā izvērtās Latvijas Nacionālajam teātrim, bet tā iekšienē – izrādes “Puika, kurš redzēja tumsā” veidotājiem. Izrāde saņēmusi visvairāk – veselas deviņas – nominācijas, starp kurām kategorijā “Gada dramaturgs” nosaukta arī tieši grāmatas autore Rasa Bugavičute-Pēce.
“Intensitātē neatslābstošs, pamatīgs stāsts par pieaugšanu, pienākumu un toleranci it kā bez lielām drāmām, asarām un asinīm,” par izrādi rakstīja kritiķis Toms Čevers.
Jāsaka, darbs “Puika, kurš redzēja tumsā” saņēmis ļoti daudz atzinību. Tas tika nominēts grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele” un Latvijas Literatūras gada balvai, atnesa savai autorei Liepājas kultūras Gada balvu un Baltvilka balvu, tāpat grāmata iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas jaunajā kolekcijā.
Rasai Bugavičutei-Pēcei, tēlojot ģimeni, kurā Jēkabs ir vienīgais redzīgais savu neredzīgo tuvinieku vidū, izdevies aizskart daudz dziļākas un vispārcilvēciskākas tēmas par šo vienu specifisko aspektu – vecāku, īpaši mātes, mīlestību un šīs mīlestības egoismu, pieaugšanu, sava ceļa un neatkarības meklējumus.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Linda Kusiņa-Šulce, Ivars Bušmanis
