Alnis Rīgas centrā. Vai slimnīcas pietiks gultas? Cinītis birokrātu vezumam. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Tēlnieks – cinītis birokrātu vezumam
Tēlnieks Kristaps Gulbis šoruden kļuvis par vienu no “mazajiem cinīšiem”, kurš patrāpījās ceļā Finanšu ministrijas birokrātijas labirintos būvētajam autoratlīdzību nodokļu reformu smagajam “vezumam”.
Rudens ieskaņā negaidīti tika publiskots Finanšu ministrijas gaiteņos klusībā tapušais un Ministru kabineta apstiprinātais likumprojekts, kas paredz ievērojami paaugstināt radošo cilvēku nodokļus, atteikties no autordarba attaisnojamo izdevumu neaplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Paralēli tapa arī likumprojekts, kas paredz visiem bez izņēmuma regulāras minimālās sociālās iemaksas – absurdā kārtā arī tiem, kuriem nav regulāru ieņēmumu.
Lai gan ministriju publiskajā retorikā projekts tika slavēts kā panākums, jo beidzot atrisināšot kultūras ļaužu gadiem sasāpējušo sociālās (ne)aizsardzības jautājumu, K. Gulbis kopā ar citiem radošajiem zvanīja trauksmes zvanus, dažādās platformās aktīvi paužot, ka tiek piedāvāts modelis, kas radošo cilvēku darba un dzīves apstākļus ne tikai neuzlabos, bet uzskatāms par pazemojošu, apgrūtinošu un netaisnīgu.
Aizbildināšanos ar mākslinieku un citu radošo darbu veicēju sociālu aizsardzību tēlnieks nodēvēja par “smalku reklāmas gājienu”.
Bez atbildes paliekot vairāk nekā 100 mākslinieku atklātai vēstulei, kurā, aicināts neatteikties no autoratlīdzības definīcijas un modeļa, K. Gulbis un viņa pulcētie kultūras jomas domubiedri 14. oktobrī no līdzņemtiem ķieģeļiem Doma laukumā cēla “Nesaprašanas sienu”, tā plašu rezonansi guvušā zibakcijā simbolizējot plaisu starp cilvēkiem un likumdevējiem.
Tomēr izšķirošs pavērsiens “radošo nodokļu” sāgā izrādījās kultūras nozares pārstāvju vizīte pie Valsts prezidenta Egila Levita 20. oktobrī, pēc kuras prezidents pauda: “Ar šādu reformu diez vai būtu jēdzīgi iet tālāk uz priekšu, pirms tā nav izstrādāta līdz galam un ir skaidras atbildes uz visiem jautājumiem.”
Dienu vēlāk, pēc tikšanās ar E. Levitu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pavēstīja, ka kultūras ļaudis esot sadzirdēti un autoratlīdzību regulējums tikšot uzlabots.
Vezums nav gāzts, taču iešūpots gan. Paliek jautājums, vai pietiekami, lai panāktu vēlamās izmaiņas, un vai skaļie valdības vīru saukļi nebūs kārtējais ķieģelis nesaprašanas sienā.
Bažas. Vai gultu pietiks visiem?
Strauji pieaugot kovida pacientu skaitam, arvien vairāk no viņiem nokļūst slimnīcās. Nacionālais veselības dienests ziņoja, ka, piemēram, aizvadītajā trešdienā slimnīcās ievietots 31 pacients, kas līdz šim ir lielākais vienā dienā hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaits stacionāros.
Nacionālā veselības dienesta dati līdz vakardienai liecināja, ka pašlaik Latvijas slimnīcās ārstējas jau 146 Covid-19 pacienti.
Veselības ministre Ilze Viņķele ir izteikusies, ka 250 kovida pacientu gultasvietas Latvijā ir robeža, pie kuras nav būtiski jāpārkārto visu veselības aprūpes pakalpojumu robeža. Bet vai slimnīcas ir gatavas uzņemt lielāku slimnieku skaitu?
Galvenajā kovida pacientu ārstēšanas vietā Latvijas Infektoloģijas centrā ir 134 šiem pacientiem paredzētās gultas, bet kā ir citur, ja diennaktī tiek atklāti vairāk nekā 250 saslimušo un slimnīcās vienā dienā ievietoto skaits tuvojas diviem desmitiem?
Tas, ka no 1. oktobra slimnīcām ir jāziņo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) par savu gultu noslodzi, vēl nenozīmē, ka valstī ir skaidrs rīcības plāns situācijai, ja slimnieku skaits turpinās augt tikpat strauji kā pagājušās nedēļas nogalē.
Par to, ka šajā jautājumā nav skaidrības, liecina arī fakts, ka valdības vadītājs Krišjānis Kariņš aizvadītajā nedēļā ir atdevis atpakaļ veselības ministrei viņas iesniegto informatīvo ziņojumu par veselības aprūpes kapacitāti ar lūgumu uzrakstīt precīzi, kā notiks kovida slimnieku ārstēšana, strauji pieaugot saslimstībai.
Bažas par to, vai slimnīcām būs pietiekama kapacitāte, intervijā LTV paudis arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Slimnīcu pārstāvis sacīja, ka patlaban esot aizņemta aptuveni puse no Covid-19 pacientu gultām slimnīcās, bet dažviet, piemēram, Daugavpilī, slimnīcas resurss jau esot faktiski izsmelts.
Turklāt mediķi neesot saņēmuši pietiekamu samaksu par savu darbu, pieaugot noslodzei, tāpēc esot vērojams mediķu motivācijas trūkums strādāt slimnīcās.
Aizvadītajā nedēļā ar tiem pacientiem, kuriem nav kovids, bija pārblīvēta Ogres slimnīca, jo ministrija NMP dienestam ir devusi norādi visus, kam nav Covid-19, vest uz reģionālajām slimnīcām.
Savukārt ogrēnieši vietu trūkuma dēļ tika vesti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Bet Jēkabpilī ir sācies pamatīgs kovida uzliesmojums, kura laikā saslimuši vairāk nekā 70 cilvēki, arī daļa no medicīnas personāla.
Kur vedīs tos jēkabpiliešus, kuriem būs jāatrodas slimnīcā?
Noslēpums. Rīgā ieplūdina svaigas asinis
Jaunais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks veicis dažas augstākā līmeņa amatpersonu rotācijas. Redzamākā: Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs uz trīs gadiem tiek pārcelts uz Jelgavu Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieka, Kriminālpolicijas biroja priekšnieka amatā.
Savukārt šajā amatā esošais Juris Staļģevics no 1. novembra tiks Sozinova vietā.
Kaut arī Ruks labus vārdus saka par abiem un policija rotāciju pamato ar skaistām frāzēm, tomēr skaidrs, ka Sozinovam rotācija jāuztver kā pazeminājums darbā, Staļģevicam – paaugstinājums.
Patiesie rotācijas iemesli visdrīzāk sabiedrībai paliks noslēpumā. Tikpat skaidrs, ka Sozinovam nevarēja būt salda dzīve, zinot, ka Rīgā un tās apkaimē koncentrējas ne tikai kriminālās pasaules intereses, bet arī policijas grēka darbi un neizdarības, neatklāti noziegumi, par kuriem Sozinovs no sabiedrības ik pa laikam “dabūjis pa mizu”.
Arī Zemgales reģions nav nekāda miera osta, taču par Staļģevicu mēs zinām daudz mazāk. Kas ir šis pulkvežleitnants no Jelgavas?
J. Staļģevics ir policijā kopš 1995. gada. Karjeru sācis kā kriminālpolicijas inspektors, pašreizējā amatā kopš 2009. gada. Par viņu runā kā par disciplinētu un stingru vadītāju. “Es godīgu pildu savus pienākumus un daudz strādāju – pretējo man neviens nevar pārmest. Pārzinu kriminālpolicijas lietas no viena gala līdz otram. Daudzas labas lietas izdarītas, atklāti smagi un sērijveida noziegumi. Piedāvājums strādāt Rīgā man ir liels izaicinājums. Kā cilvēks ar uzplečiem Ruka piedāvājumu uztvēru kā pavēli. Un pavēles, kā zināms, neapspriež. Karogs rokās un uz priekšu!” īsā sarunā man saka J. Staļģevics.
Par to, ko mainīs darbā Rīgā, J. Staļģevics mani lūdz neko nejautāt – neatbildēšot. Vispirms jāiepazīstoties ar situāciju, bet skaidrs esot viens: kriminālpolicijas uzdevums esot atklāt smagus, sevišķi smagus un sērijveida noziegumus.
Jāpiebilst, ka lielā mērā tieši J. Staļģevica vadībā 2017. gadā apturēta Lietuvas organizētās bandas (šobrīd kaimiņzemē tiek tiesāta) dārgo traktoru zādzības Latvijas pierobežā, par ko “Latvijas Avīzē” vairākkārt esmu rakstījis.
Pārsteigums. Alnis Rīgas centrā
Otrdienas rītā internetu pāršalca aculiecinieka video, kurā pār Rīgas dzelzceļa tiltu lepni slāj alnis, bet tam nopakaļ lēni ripina pasažieru elektrovilciena sastāvs. Uzņēmumā “Pasažieru vilciens” zina stāstīt, ka elektrovilciena “Rīga–Jelgava” ar atiešanas laiku plkst. 9.40 mašīnists un mašīnista palīgs alni Rīgā redzējuši pirmo reizi.
Aļņa izvēlētā maršruta dēļ vilciens jau no pašas stacijas startējis palēninātā gaitā un rezultātā kavējies par astoņām minūtēm. Visbiežāk “Pasažieru vilciena” mašīnistiem aļņus, briežus un mežacūkas uz sliedēm iznāk redzēt posmā “Ķemeri–Smārde”, taču tepat Rīgas Vagonparka depo kā savās mājās saimnieko zaķi un lapsas.
Dienas gaitā kļuva skaidrs, ka Rīgas alnis savu ceļojumu cauri pilsētai sācis rīta agrumā no Juglas puses, pa ceļam dzīvnieks iegriezies arī būvmateriālu veikalā, bet pēc pastaigas pa dzelzceļu patvēries Zaķusalā un vēlāk redzēts peldam Daugavā.
Aļņu mammas parasti jau pavasarī padzen savus pērnā gada jaunuļus, tomēr spītīgākie vēl vairākus mēnešus cenšas turēties mātes tuvumā. Tātad izaicinājumiem pilnais šī jaunā aļņa ceļš bija jaunuļa pieaugšanas rituāls. “Rīgas mežos” zina stāstīt, ka aļņu migrācijas mēdz būt desmitiem kilometru tālas. Šis jaunulis tomēr vismaz uz pāris dienām bija nolēmis uzkavēties Zaķusalā, kur sestdien tika sagūstīts un vēlāk nogādāts Liepājas puses mežos.
Sagatavojuši: Aija Kaukule, Māra Libeka, Artis Drēziņš, Ieva Ēvalde
