Brāļu Ģirģenu partija, “Stresa tests” robežsardzei un lielā spļaušanas diena. Nedēļas notikumu apskats 10
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. “Stresa tests” robežsardzei
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts amatā ir kopš 2019. gada janvāra, un līdz šim viņa vārds medijos visplašāk bija izskanējis pagājušā gada rudenī, kad pār ģenerāļa galvu savilkās tumši mākoņi, liekot domāt, ka viņa dienas amatā ir skaitītas.
Pērn 4. septembrī Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja Pujātu, tajā pašā dienā gan atbrīvojot, bet piemērojot aizliegumu ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu. Atšķirībā no dažiem citiem līdzīgiem gadījumiem, kad seko ilgstoša neziņa, te lieta ļoti ātri ieguva robežsargu priekšniekam labvēlīgu risinājumu.
Jau drīz prokuratūra atcēla IDB lēmumu, un viņa pusē diezgan nepārprotami nostājās tā brīža iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Galu galā šā gada martā kriminālprocess pret Pujātu izbeigts.
Tomēr ar šo lietu saistītie notikumi ir viens no iemesliem, kāpēc Lukašenko režīma izprovocētā krīze uz Latvijas–Baltkrievijas robežas mūs pārsteigusi nesagatavotus. Tagad Pujātam ar to būs jātiek galā un viņa vadītajai iestādei tas ir tāds kā “stresa tests”.
Par Latvijas austrumu robežas (kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža) nostiprināšanu runāts jau kopš 2014. gada, vērojot notikumus Ukrainā, bet vēlāk migrantu pieplūdumu Dienvideiropā. Tika pieņemti lēmumi un sākti darbi, saprotamu iemeslu dēļ lielāku uzmanību pievēršot Krievijas, nevis Baltkrievijas robežai, jo Lukašenko tolaik tika uztverts kā mazāks drauds.
Bija solīts, ka žogs būs gar visu austrumu robežu, tomēr to piebremzēja skandāli – aizdomas par nelikumībām, apsūdzības bijušajam Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram, kā arī Valsts kontroles atzinums, ka, ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski.
Pašreizējais robežsardzes vadītājs Guntis Pujāts šajos notikumos nav tieši iesaistīts, viņam IDB vairāk pārmesta bezdarbība un nesadarbošanās izmeklēšanas gaitā.
Tomēr zināms, ka viņš savu priekšgājēju uzskata par lielu autoritāti un ir gatavs pielikt lielas pūles viņa aizstāvībai. Jāpiebilst, ka sava loma šajos notikumos ir arī Pujāta raksturam, ko arī padotie mēdz raksturot kā ne to vieglāko. Labs piemērs tam ir ģenerāļa nesenie diezgan nepārprotamie mājieni medijiem – netraucēt robežsargu darbu pie Baltkrievijas robežas un neuzbāzties ar liekiem jautājumiem.
Neapmierinātība ar Valsts robežsardzes vadības darbu un attieksmi jūtama no Nacionālās apvienības, kuras Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks tviterī bija ierakstījis: “Baidos, ka problēma nav tikai iekšlietu ministrē, kas dalību praidā uzskatīja par svarīgāku nekā Latvijas robežas sargāšanu.
Vēl lielāka problēma ir nekompetenta Robežsardzes vadība, kas nespēj prognozēt acīmredzamus draudus un tagad runā par teltīm migrantiem, ne to atspiešanu.” Protams, ja situācija uz robežas stabilizēsies, tad arī kritikas būs mazāk.
Joks. Brāļu partija
“Kur divi latvieši, tur trīs partijas.” Šo tautas pašironiju acīmredzot ņēmuši vērā brāļi Ģirģeni un nolēmuši to labot. Viņi neplāno veidot trīs partijas, bet – uz abiem – tikai vienu. Tomēr dažādi paziņojumi un citas aktivitātes, piesakot arvien jaunus un jaunus politiskos spēkus, pašlaik liek uz to visu skatīties vairāk kā uz joku. Ģirģeni ir tikai pēdējie rindas galā, kur iepriekš jau iestājies Aldis Gobzems, Ainārs Šlesers, Vjačeslavs Dombrovskis…
Tam vispār, protams, ir kaut kāds skaidrojums. Savu eksistenci savā sākotnējā veidolā faktiski ir pārtraukusi “KPV LV”. Artusa Kaimiņa veidotā partija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēma 120 264 balsis jeb 14,25%, kas tai deva otro vietu aiz “Saskaņas”. Tas bija bravūrīgs, ārišķīgs, populistisks veidojums, kas spēja uzrunāt neapmierināto un pievilto sabiedrības daļu. Taču neapmierinātību un vilšanos 2018. gadā ne tuvu nevar salīdzināt ar to nomācošo ainu, kas jaušama tagad.
No “KPV LV” 13. Saeimā tika ievēlēts Kaspars Ģirģens, viņa brālis parlamentā neiekļuva, taču tika izvirzīts par iekšlietu ministru. Viņu uzvārds pa šo laiku ir kļuvis pietiekami slavens, lai to izmantotu kā politisko resursu, bet partijas organizēšanai ar to gan ir par maz.
Darījums. “Akropole” pirks “Alfu”
“Akropolis Group”, kam Rīgā pieder tirdzniecības centrs “Akropole”, noslēgusi līgumu par tirdzniecības centra “Alfa” iegādi. Atļauju darījuma veikšanai gan vēl jādod Konkurences padomei, kas jāizdara četru mēnešu laikā.
“Akropolis Group” parakstījis līgumu par 100% kapitāla daļu iegādi Latvijas uzņēmumā “Delta Property”, kam pieder 9,7 ha zemes un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs “Alfa” ar kopējo platību aptuveni 154 000 m2. Darījuma summa netiek atklāta.
Tomēr, kā stāsta Andrius Švolka, nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma “Newsec” darījumu vadītājs Baltijā, kurš kopā ar “BNP Paribas Real Estate” šajā darījumā pārstāvēja pārdevēju, šis ir lielākais nekustamā īpašuma darījums Baltijas valstīs kopš 2008. gada, kad vācu investors “Deka Immobilien” iegādājās Kauņas “Akropolis SC”. Saskaņā ar pieejamajiem vērtējumiem, “Deka” nopirka Kauņas “Akropoli” par 220 miljoniem eiro.
Šovasar “Akropolis Group” veiksmīgi piesaistījis līdzekļus, emitējot starptautiskās eiroobligācijas 300 miljonu eiro vērtībā. Obligāciju emisijas ieņēmumus plānots izmantot parādu refinansēšanai un korporatīviem mērķiem, tostarp – arī grupas paplašināšanai, tātad arī “Alfas” pirkšanai.
Tirdzniecības centru “Alfa” ik gadu apmeklē vairāk nekā septiņi miljoni pircēju. Pēc “Newsec” mārketinga menedžeres Vaidas Burvienes rīcībā esošajām ziņām vairāk nekā 96 procenti tirdzniecības centra komercplatību šobrīd ir iznomāti, un īrnieku sarakstā ir aptuveni 200 klientu. Tirdzniecības centrs tika uzcelts 2001. gadā un kopš tā laika ir trīs reizes paplašināts. Pēdējā paplašināšana notika 2019. gadā, un tajā tika ieguldīti 55 miljoni eiro. Savukārt “Akropolis Group” ir viens no Baltijas valstīs lielākajiem veikalu un izklaides centru attīstītājiem un pārvaldītājiem.
Šaubas. Gatavojas lielajai spļaušanas dienai
Nedēļu pirms jaunā mācību gada sākuma tiks iedarbināta skolēnu skrīninga testēšana pret Covid-19. Tā reizi nedēļā turpināsies visa mācību gada garumā, un tajā būs iesaistītas visas laboratorijas, lai “izķertu” tos audzēkņus, kas pa skolu staigā inficēti ar kovidu, pašiem to nemaz nezinot.
Skolās noteiktajā sarunātajā laikā ieradīšoties laboratoriju pārstāvji ar katrai klasei sagatavotiem Covid-19 diagnosticējošajiem testiem, kur uz katra parauga būs norādīts audzēkņa vārds un uzvārds. Tiem skolēniem, kuri nebūs vakcinējušies un kovidu pārslimojuši un no atveseļošanās brīža vēl nebūs pagājis pusgads, skolotāja klātbūtnē būs jāiespļauj savas siekalas norādītajā stobriņā.
Pēc tam šos testēšanas paraugus atdos skolas medicīnas māsai vai citai par šo procesu atbildīgajai personai, kura savukārt tos nodos uz skolu atbraukušajam laboratorijas speciālistam. Rezultāts būs zināms nākamajā dienā, un to paziņos katram personīgi vai arī skolēnu vecākiem. Ar negatīvu testu varēs apmeklēt ne tikai mācību stundas, bet arī pulciņus, mūzikas un mākslas skolas.
Bet, kamēr gaidīs testēšanas rezultātu, inficētais audzēknis, kurš pats par to nezina, jo nav nekādu slimības simptomu (ja ir slimības pazīmes, uz skolu nākt ir aizliegts), kovida lipīgo deltas mutāciju jau būs uzdāvinājis saviem klasesbiedriem. Tad kāda jēga šādai testēšanai? Diemžēl Latvija nav tik turīga un arī laboratoriju kapacitāte nav tik liela, lai šādu testēšanu veiktu katru dienu.
Tāpēc, kā skaidro veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš, skrīnings ir paredzēts reizi nedēļā. Skolēniem joprojām būšot jāvalkā sejas maska, jāievēro distance vienam no otra, jāvēdina regulāri telpas un jāveic vēl citi pasākumi epidemioloģiskās drošības saglabāšanai. Vakcinētajiem un kovidu pārslimojušajiem būs tā priekšrocība, ka viņiem nevajadzēs doties karantīnā, ja tiks atklāts, ka klasē ir kāds inficētais.
Visās skolās nebūs viena lielā spļaušanas diena, jo laboratorijas nespēj vienā dienā piegādāt ap 200 tūkstošiem testu, kas nepieciešami visām skolām. Bet skaidrs gan ir tas, ka 1. septembrī jauno mācību gadu varēs sākt tikai tie audzēkņi, kuriem uz rokas būs negatīvs tests vai arī Covid-19 sertifikāts. Ja kāds skolēns nevarēs ierasties skolā pirmajā lielajā spļaušanas dienā, tad viņam būs iespēja testēties bez maksas jebkurā laboratorijā.
Veselības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju aprēķinājusi, ka skolēnu testēšana līdz mācību gada beigām varētu izmaksāt ap 12,5 miljoniem eiro. Par to, vai ieguldījums attaisnosies, pagaidām grūti spriest.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ieva Ēvalde
