Staķis pret “koviddisidentiem”,Viņķele nesaprot, ko grib Kariņš. Nedēļas notikumu apskats 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Staķis pret “koviddisidentiem”
Varētu teikt, ka pēc stāšanās Rīgas domes priekšsēdētāja amatā Mārtiņš Staķis (attēlā) bija dzīvojis tādā kā politiskajā paēnā. Valstī galvenais jautājums jau kopš oktobra ir epidemioloģiskā situācija un cīņa pret Covid-19 izplatību, kur uzmanības centrā, protams, ir valdība ar saviem iknedēļas lēmumiem.
Tie bieži tiek kritizēti, un arī citiem politiķiem, kas šādos apstākļos uzņemas iniciatīvu, ir visas iespējas kļūt par “peramajiem zēniem”.
Tomēr aizvadītajā nedēļā arī Rīgas mēram nācās iznākt prožektoru gaismā, lai paustu viedokli, kas, visticamāk, izraisīs tā saukto koviddisidentu dusmas un tiks papildināts ar sazvērestības teorijām par varu, kas izmanto koronavīrusu demokrātijas ierobežošanai. M. Staķis nolēmis vērsties pie valdības ar aicinājumu noteikt pilnīgu aizliegumu dažādām protesta akcijām.
Tāda nepieciešamība Rīgas mēram radusies pēc 12. decembra protesta pasākumiem Rīgā, kuros tika pārkāpti valdības noteiktie ierobežojumi. Sabiedrībā izskanēja arī neizpratne, kāpēc ne Rīgas Pašvaldības policija, ne Valsts policija pat īsti necentās panākt to ievērošanu.
Tomēr M. Staķis uzskata, ka policija ir strādājusi profesionāli un izpildījusi galveno uzdevumu – nepieļaut agresiju un provokācijas. Turklāt organizatori “apzināti gāja uz pārkāpumiem”. Lai policistus atkal nenostādītu līdzīgas dilemmas priekšā, Rīgas mērs nolēmis rīkoties apsteidzoši.
Vēl nesagaidot valdības nostāju šajā jautājumā Rīgas dome jau aizliegusi nodibinājuma “Tautas varas fronte” 20. decembrī pieteikto pasākumu pie Brīvības pieminekļa pret “Covid diktatūru”. Šie aktīvisti bija diezgan redzami arī jau pieminētajā 12. decembra mītiņā, lai gan nebija tā oficiālie rīkotāji.
Kauns. “Progresīvie”: Fui, kāda militarizācija!
Līdz šim bija ierasts domāt, ka vismaz jautājumā par Latvijas drošību un valsts aizsardzību partijas nedalās pēc ideoloģiskās pārliecības (te, protams, nav runa par promaskaviskajiem spēkiem, bet par visiem pārējiem).
Tomēr aizvadītajā nedēļā atklājās, ka ir arī nepatīkams izņēmums – partija “Progresīvie”, kas pamazām vairojusi savu ietekmi Latvijas politikā un nesen guvusi vērā ņemamus panākumus Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot diezgan kuplu pārstāvniecību Rīgas domē.
“Progresīvo” ideoloģija atbilst tam, ko mūsdienās bieži apzīmē kā “kreiso liberālismu”, kur līdzās klasiskajām kreisajām idejām nozīmīga loma ir arī citām aktivitātēm, kā zaļā kustība, feminisms, cīņa par seksuālo un citu minoritāšu tiesībām un tamlīdzīgi.
Nav grūti iztēloties, ka militārās lietas šādas ievirzes politiķiem varētu būt svešas un varbūt pat nepatīkamas, tomēr virspusē šī attieksme izpeldējusi vien tagad, kad partija vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita ar aicinājumu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu “Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi”, kas paredz skolās kā obligātu ieviest aizsardzības mācību. “Progresīvie” apgalvo, ka izmaiņas novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.
Izvērstajā skaidrojumā tiek norādīts gan uz ANO Bērnu tiesību konvenciju, gan Satversmi (iespējams, ar mājienu, ka varētu sekot lieta Satversmes tiesā, ko attiecīgās ievirzes politiķi šobrīd saskata kā savu sabiedroto), citstarp uzsverot, ka “bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos jāmazina, tostarp īstenojot pasākumus, kas novērš propagandas vai aktīvas rekrutēšanas iespēju skolās vai to tuvumā un aizsargā bērnus skolas vidē”.
Tiem, kas pauduši sašutumu par šādu partijas nostāju, “Progresīvie” gan nenogurstoši stāsta, ka vispār jau viņi neesot pret Valsts aizsardzības mācību, tikai ne šādā veidā.
Kā var nojaust, partija vēlētos iesaistīt šajā procesā saviem uzskatiem tuvas jauniešu organizācijas, kas, protams, dotu iespēju arī pretendēt uz finansējumu.
Neziņa. Viņķele nesaprot, ko grib Kariņš
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš jau ilgāku laiku pieprasa veselības ministrei Ilzei Viņķele iesniegt smalki izstrādātu pretkovida vakcinācijas plānu, bet ministre nesaprot, ko Kariņš vēlas. Viņķele aiznesusi valdības vadītājam Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izstrādāto prezentāciju, kurā pa mēnešiem redzams, kuras iedzīvotāju grupas tiks vakcinētas 2021. gada sākumā, bet kuras – vēlāk.
Taču Ministru prezidents tik un tā nav bijis apmierināts, ka veselības ministre neatšķirot prezentāciju no rīcības plāna jeb dokumenta, kuru apstiprina valdība.
Tā kā vakcinācijas pieejamības plāna joprojām nav, tā apstiprināšana Ministru kabinetā ir aizkavējusies. Ko tad Kariņš īsti vēlas? Vispirms saprast, kāda būs ministrijas loģistika, lai visiem valsts iedzīvotājiem dotu iespēju saņemt ilgi gaidīto vakcīnu.
Kā, piemēram, lauku iedzīvotāji tiks līdz vakcinēšanās punktiem un kur tie atradīsies? Pagaidām ir vien zināms, ka būšot desmit vakcinācijas kabineti, kuros potēs to slimnīcu mediķus, kuriem ir daudz kovida pacientu.
Poti varēšot saņemt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.
Eiropas Zāļu aģentūra, visticamāk, decembra beigās reģistrēs ASV un Vācijā izstrādāto “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnu un Latvijai paredzēts piegādāt 9000 devu. Kuru specialitāšu mediķi prioritāri saņems solīto vakcīnu?
Kariņš Veselības ministrijai uzdod arī šādu jautājumu. Tas rodas tādēļ, ka kovida slimniekus ārstē daudzi, un var gadīties, ka ar sākotnējo devu nepietiks, lai vakcinētu visus. Tiesa, šis process ir brīvprātīgs, tāpēc, iespējams, ka ne jau visi, kuriem pienākas vakcīna, vēlēsies potēties. Ministrija uzskata, ka prioritārās mediķu grupas esot jāizraugās ārstniecības iestāžu vadītājiem.
Pagaidām nav zināms, cik vakcinācijas kabinetu valstī būs kopumā un cik daudz ģimenes ārstu iesaistīsies šajā procesā. ZVA direktors Henkuzens preses konferencē sacīja, ka patlaban tiekot izstrādāta karte, kur būšot redzami visi kabineti. Tik lēns temps Kariņu neapmierina.
Joks. Sēdēsim cietē!
Sēdēsim cietē vai cietenē! – to darīt no pirmdienas aicina gudri ļaudis domu apmaiņas vietnē “Twitter”, mēģinot latviskot globālo anglicismu “lockdown”.
Jānis Hermanis to aizstāv: “”Ciete” ir ļoti labs variants, jo ir pietiekami īss vārds, kas asociējas ar iestāžu aizvēršanu (ciet), nocietināšanos (nošķirt no ārpasaules), ciešanos, pacietību. Visbeidzot, apcietināšanu smagāku pārkāpumu gadījumā.”
Diemžēl vārdnīcas skaidrojums, ka “ciete ir polisaharīds, kas rodas augu zaļajās daļās graudiņu veidā”, neļauj to izmantot. Tā kā “ciete” ir jau aizņemts vārds, Jana Egle iesaka “pacietnis” vai “pacietne”. Ivars Līdaka grib izvairīties no līdzībām ar apkārt esošām lietām: “Ciete ir stērķele, cietene ir beka. Aizvars!”
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija vēl nav spējusi atrast vienu vārdu lokdauna apzīmēšanai. Tās krātuvē ir tikai darbības vārda “lock down” skaidrojums: “Ierobežot sistēmas funkcionēšanu, liedzot piekļuvi noteiktām sistēmas funkcijām vai visai sistēmai kopumā.”
Savukārt Valsts valodas centra skaidrojums, ka “lockdown” pēc būtības ir izolācija un tāpēc tas latviski Covid-19 kontekstā būtu jāatveido kā “stingra izolācija mājoklī”, nevienu neapmierina. Par garu!
Un tvitera valodnieki izvēršas: “Cieteklis” – no ciet, ciešanas un cietums, paskaidro Zane Spāre. Tas ir “aizslēgums” – precizē Ilva Pudule. Nē, “aizvēriens” vai “cietbūšana” – oponē Magone Boleiko. Jānis Hermanis pats piedāvā vārdu “visapturis”, Ēriks Daliba – “cietstāve”, Uģis Rotbergs jau velk uz fizioloģiju – “aizciete”.
Visi šie varianti ir labāki par “stingra izolācija mājoklī”. Cerams, ka LZA terminoloģijas komisijai nav aizciete un tā spēs radīt precīzu latviskojumu.
Darījums. Beidzas autoceļu tīrīšanas monopols
Saeima pagājušajā nedēļā steidzamības kārtā pieņēmusi grozījumus likumā, lai ar 2022. gada 1. maiju atvērtu autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu. Deputāti atbalstījuši visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita virzītos priekšlikumus likumprojektā – arī to, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus jāatver no 2022. gada 1. maija, pusgadu vēlāk, kā tas bijis paredzēts iepriekš.
Satiksmes ministrija prognozē, ka tirgus dalībnieki konkurences apstākļos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu varētu nodrošināt efektīvāk un tas radīs izmaksu samazinājumu no 0,43375 miljoniem eiro pirmajā gadā līdz 2,035 miljoniem eiro otrajā un trešajā gadā. Ietaupītos līdzekļus plānots novirzīt papildu autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai vai autoceļu remontdarbiem.
Pašreizējais valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) – arī varēs piedalīties valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju publiskajos iepirkumos.
Ikdienas uzturēšanas darbu tirgus atvēršana plānota visā Latvijas teritorijā vienlaikus, sadalot iepirkumu 19 iepirkuma daļās (lotēs). Iepirkuma daļas sadalītas pēc teritoriālā principa un ņemot vērā: lotē esošo ceļu kopgarumu, paredzamo līgumcenu katrā iepirkuma daļā (ne mazāk kā 1,7 milj. eiro gadā) un pasūtītāja pārstāvja – AS “Latvijas valsts ceļi” – kontroles un uzraudzības struktūru.
Tādējādi tiek izbeigts vēl viens Satiksmes ministrijas pārziņā esošs monopols. Nākamgad tiks arī Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) – izsludinās automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu iepirkumu, nevis pati CSDD veiks mašīnu apskati.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ilmārs Randers, Ivars Bušmanis
