Sipeniece tiek pie elektroauto, Līdaka pamet zoodārzu, pieminekļu demontāža – nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Sper pirmo soli
Laikā, kad Ukrainā, Polijā un Lietuvā aktīvi tiek demontētas dažādas padomju laika atstātās “dzeguzes olas” sarkanarmiju slavinošu pieminekļu veidolā, Latvijas politiķi un amatpersonas tam joprojām īsti nevar iekustēties.
Apziņa, ka pasaule ir mainījusies un tagad šie objekti vairs nav uztverami tikai kā neērtas vēstures liecības, kas atgādina par Latvijas okupāciju, bet nu arī kā agresorvalsts Krievijas simboli, pie mums nāk lēnām. Bet tomēr nāk, un aizvadītājā nedēļā viens šāds “okupeklis” Ogres novada Madlienā tika demontēts. Tas bija paliels laukakmens ar uzrakstu, kas atradās skvērā starp Kultūras namu un baznīcu, bet nu ir aizvākts, un, kā sacījis Ogres novada mērs Egils Helmanis, tikšot izmantots kā būvmateriāls ceļa stiprināšanas darbos.
Tam, ka pirmais objekts novākts tieši Ogres novadā, varētu būt vairāki iemesli. Pirmkārt, pašvaldības vadītāja personiskā nostāja. Egilam Helmanim, kurš pārstāv Nacionālo apvienību, vienmēr ir bijis svarīgi ne tikai paust savu patriotisko un konservatīvo stāju, bet arī darīt to uzkrītošā un pat izaicinošā formā. Iespējams, tas saistīts arī ar viņa agrāko dzīvesstilu – pirms iesaistīšanās politikā Helmanis bija zināms kā tuvcīņas instruktors, bet medijos bieži parādījās ar saviem stāstiem par ceļojumiem uz pasaules “karstajiem punktiem” (Afganistāna, Somālija u. c.).
Politiskās pārliecības demonstrēšana dažreiz gan var izvērsties citādi, nekā sākotnēji iecerēts. Piemēram, nesenais lēmums izgaismot tiltu pār Ogres upi Ungārijas karoga krāsās, lai paustu atbalstu šīs valsts ģimeņu politikai, tagad vairs nemaz nešķiet laba ideja. Ungārija pašlaik izskatās nožēlojumi, jo palikusi gandrīz vai vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas, neskatoties uz to, kas pēdējos divos mēnešos noticis Ukrainā, joprojām cer saglabāt labas attiecības ar Putina Krieviju. Nacionāļiem šī tēma ir sāpīga, taču nostājā par to, ka “krievu pasaules” simboliem Latvijā nav vietas, viņi gan vienmēr bijuši konsekventi, tagad tikai jāķeras no vārdiem pie darbiem.
Otrkārt, Madlienas akmeni tomēr ir vienkāršāk novākt, jo pie tā nav apbedīts neviens padomju armijas karavīrs. Tātad nav nekādu juridisku diskusiju, vai uz to attiecināms 1994. gada Latvijas un Krievijas līgums, uz ko visbiežāk atsaucas tie, kas nevēlas, lai tiktu nojaukts bēdīgi slavenais okupācijas piemineklis Rīgā (lai gan arī tā tuvumā nekādu apbedījumu nav).
Taču jāatzīmē arī fakts, ka nekādi ždanokieši vai tamlīdzīgi aktīvisti Madlienā protestēt neieradās. Iespējams, runas par viņu spēju sarīkot te milzu nekārtības, kādas savulaik, pārvietojot “bronzas kareivja” statuju, tika pieredzētas Tallinā, patiesībā ir pārspīlētas. Ogres novada dome nolēmusi demontēt kopā piecus tās teritorijā esošos padomju okupācijas režīma objektus.
Darījums. Atbalsts tiek sabiedrības dāmai
Uzzinot, ka pie Vides un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (“Attīstībai/Par”) sarūpētā dāsnā atbalsta jauna elektroauto iegādei pirmā tikusi sabiedrības dāma Baiba Sipeniece-Gavare, neviļus nāk prātā citāts no Džordža Orvela “Dzīvnieku fermas” par to, ka visi ir vienlīdzīgi, bet daži tomēr vienlīdzīgāki par citiem.
Soctīklos virmo sašutums, ka šādi turīgiem cilvēkiem piemaksā par viņu izpriecām, jo 4500 eiro ir gana liels līdzmaksājums, kas daudziem šā brīža inflācijas apstākļos būtu neatsverams atbalsts, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, nevis dārgas automašīnas, lai arī cik “zaļas” tās būtu.
“Pirmais elektroauto, kas iegādāts ar VARAM atbalstu, izbraucis ielās! Apsveicu Baibu Sipenieci-Gavari ar jaunu un zaļu auto! Dokumenti kārtībā un atslēgas rokā. Aicinu arī citus, kam ir iespēja, izmantot šo atbalsta programmu, lai pārvietotos zaļāk!” – tviterī paudis ministrs. Ministrijā skaidro, ka tieši Sipeniece-Gavare bijusi pirmā, kura šim atbalstam ir pieteikusies. Taču izskan arī aizdomas, vai nu tā ir tikai nejauša sakritība – ja šis iecerēts kā publicitātes pasākums, tad kāds mazzināms pilsonis tam īsti nederētu. Bet galvenais paliek jautājums – vai tiešām šī sabiedrības daļa “pārvietoties zaļāk” pilnībā nevarētu atļauties arī pati par saviem līdzekļiem?
Viena jauna elektromobiļa iegādei noteikts grants 4500 eiro apjomā, savukārt lietota elektromobiļa un jauna spraudņa hibrīdauto iegādei 2250 eiro. Atbalsta programmas kopējais budžets ir teju desmit miljoni eiro, kas tiek finansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII). Šobrīd elektromobiļu iegādes atbalstam ir pieteikušies jau 60 cilvēki, kopējais pieprasītā finansējuma apjoms sasniedz 248,5 tūkstošus eiro.
Pārsteigums. Dombrovskis – radikālis
Ar Latvijas eirokomisāru, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku un tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pēdējā laikā notikušas dīvainas metamorfozes. Viņš, kuram Latvijas politiskā perioda laikā bija pielipusi mīlīgā iesauka Lāčuks un kurš, sešu gadu laikā būdams par EK locekli, nekad nav izcēlies ar asiem un noteiktiem paziņojumiem, pēkšņi kļuvis par cilvēku, ar kura muti tiek publiskotas krasas, varētu pat teikt – radikālas ES saimnieciskā kursa izmaiņas.
Vispirms Dombrovskis publiskoja faktu, ka Eiropas Savienība uz kādu laiku gatava pievērt acis uz atsevišķām atkāpēm no Zaļā kursa. Šīs izmaiņas saistītas ar pasaulei draudošo pārtikas krīzi un ar to saistīto nepieciešamību palielināt pārtikas ražošanu ES. Tādēļ pieļautas atkāpes no atsevišķām vides prasībām, konkrēti – prasības attiecībā uz to, cik liels zemes apjoms ir jāatstāj atmatā, kā arī prasības par noteiktu dabas teritoriju aizsardzību.
It kā ar to vēl nepietiktu, viņš tūlīt pat piemetina, ka ES rosina dalībvalstīm vērtēt jautājumu par obligāto biodegvielas piejaukumu. “Kā mēs zinām, tad no vides viedokļa pirmās paaudzes biodegvielas nekādu pozitīvo efektu īsti nedod, un šajā brīdī būtu vairāk jādomā, kā lauksaimniecības platības izmantot pārtikas, nevis degvielas ražošanai,” Dombrovskis izteicās. Vai bija iedomājams, ka kāds no eirokomisāriem pirms 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, paziņotu ko tādu? Un nav akmenī iecirsts, ka, krīzei beidzoties, ES atgriezīsies pie iepriekšējām prasībām, kaut gan kopumā Zaļais kurss atcelts netiek.
Nepagāja ne nedēļa, kad sekoja otrais radikālisma vilnis. Pagājušajā piektdienā Dombrovskis paziņoja, ka tuvākā mēneša laikā notiks diskusijas par ES dalībvalstu budžeta deficīta griestiem, kuru ievērošana tika atcelta pandēmijas dēļ, bet kurus bija plānots atjaunot nākamgad.
Arī šī iespēja ir radikāla politikas izmaiņa, jo jau vairākus gadus zināms, ka 2022. gadā dalībvalstīm bija jāsāk atgriezties pie viena no ES pamatlīgumiem – Māstrihtas līguma kritērijiem, proti, budžeta deficīta, kas nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un valsts parāda, kas nepārsniedz 60% no IKP. Jaunās pārmaiņas ES politikā izraisījis Ukrainā notiekošais karš un sankciju sekas, kas veicinājušas inflāciju un energoresursu cenu pieaugumu.
Noslēpums. Ģimenes lēmums
“Un piedodiet, ka es neizturēju,” ar šādiem vārdiem savu lēmumu par darba attiecību pārtraukšanu ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu publiski paziņoja ilggadējā zoodārza “seja” Ingmārs Līdaka. Viņš ar zoodārzu saistīts 32 gadus, un šāds lēmums cilvēkos raisījis daudz neatbildētu jautājumu.
Lielāka skaidrība nekļuva arī pēc “Latvijas Avīzes” sarunas ar Līdaku piektdien, kad viņš bija devies atvadīties no dzīvniekiem. “Vecums… Redzu, ka nevaru būt noderīgs tik, cik varētu, nav gandarījuma par darbu,” šādi Līdaka atbildēja uz jautājumu par aiziešanas iemesliem. Zoodārza vadība viņu neesot “aizgājinājusi”, bet neesot arī mēģinājusi pierunāt palikt, viņš diplomātiski pauda. Turklāt tas esot ģimenes lēmums, jo dzīvesbiedrei Laurai Līdakai pēdējā darba diena zoodārzā bija nedēļu iepriekš. Pavisam darbu zoodārzā pametuši četri darbinieki.
Lēmums pieņemts un negrozāms, uzsvēra Līdaka, piebilstot, ka neviens nav neaizstājams, taču skumji gan būšot. Uz jautājumu, ko Līdaka darīs tālāk, viņš sacīja, ka mēnesi divus atvilks elpu un papētīs vietējos Latvijas dzīvniekus, pēc kuriem esot noilgojies, jo zoodārzā vairāk iznāca pievērsties eksotiskajiem dzīvniekiem. Viņš arī neizslēdz iespēju atgriezties politikā, taču tikai tādā gadījumā, ja piepildīsies vairāki nosacījumi. Kuri tie būs, viņš neatklāja. Taču uz zoo ir “godīgi nopirkts gada abonements un nākšu ciemos” – viņš piebilda.
Zoodārza personāldaļā norādīja, ka skaidrojumus var sniegt tikai pats darbinieks, bet komentāru no personāldaļas nebūs. Jāatgādina, ka Līdaka strādājis kā deputāts vairāku sasaukumu Saeimas sastāvā, bet 2018. gadā nolicis deputāta mandātu, lai kļūtu par zoodārza valdes priekšsēdētāju. 2020. gada februārī viņš tika atstādināts no amata, bet pēc pusgada atgriezās zoodārzā un sāka strādāt Informācijas daļā.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa, Kristīne Stepiņa, Olafs Zvejnieks
