Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 13
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Sods Valsts kontrolei
2021. gads, bet augstākā līmeņa vadītāju meklēšanā pārmaiņas nenotiek – Valsts kontrolē (VK) vadītāja izvēlē nav bijis atlases konkursa, bet vienkārša rotācija. Vienas iestādes vadītājam beidzas termiņš, otram arī, “nu tad pārcelsim!” – tā faktiski notikusi jaunā valsts kontroliera iecelšana amatā.
Opozīcijas “atmaskojumi” par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Rolanda Irkļa pagātnes piederību “Vienotībai” nav tas satraucošākais. Vairāk vērts ir noskaidrot profesionālās īpašības, kuras kā galveno kritēriju pēcnācējam izvirza aizejošā valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Vai kāds ir dzirdējis par Irkļa līdz šim vadīto iestādi tikpat daudz kā par Valsts kontroli? Atbrauc Igaunijas Konkurences iestādes (tā veic arī regulatora funkciju) vadītājs uz Latviju un brīnās: arvien mazāk monopolu, tirgus liberalizējas, bet SPRK tik daudz darbinieku. Ko viņi dara?
VK nebija viduvēja iestāde, kurā “produktīvāk sasniegt jaunas virsotnes varētu no malas, ne no pašas iestādes nācis vadītājs” (Daniels Pavļuts).
Tās revīzijas pamatīgums jau līdzinās prokuratūras izmeklēšanai, un augstos standartus Krūmiņai palīdzējuši celt arī tie divi padomes locekļi, kas bija amata kandidāti no pašu iestādes, mūsuprāt, profesionālāki un pieredzējušāki revidenti par apstiprināto – Ilze Grīnhofa un Edgars Korčagins.
Tāpēc kandidāta iecelšana no malas jāvērtē kā valdības un Saeimas deputātu uzliktais sodu Valsts kontrolei par neatkarīgu darbību, uzdrošināšanos un daudzu valsts pārvaldes trūkumu vilkšanu gaismā.
Rolandu Irkli kolēģi raksturo kā komunikablu, atsaucīgu vadītāju, kurš gan precīzi ierakstās ierēdņa tēlā. Desmit gadus nostrādājis regulatora iestādē, pēdējos piecus – par priekšsēdētāju. Tomēr revidēt nav tas pats, kas regulēt.
Bažas. Neparasts gadījums – dakteris Jakovins
Valmieras un Rencēnu ģimenes ārsts Juris Jakovins, būdams ar Covid-19 saslimšanas simptomiem, esot pieņēmis un ārstējis savus pacientus. “Neparasts gadījums,” tā Jakovina rīcību novērtēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Rita Korotinska.
Daudzi viņa pacienti un arī kolēģi ģimenes ārsti ir nepatīkami pārsteigti, ka ārsts, raugoties no ārsta ētikas un epidemioloģiskās drošības viedokļa, rīkojies absolūti nepieņemami. Tagad atbildes meklēs Veselības inspekcija un arī Valsts policija.
Jakovins, kura praksē reģistrējušies 6295 pacienti, ir viņu iemīļots dakterītis. Slimnieki līdz šim nav daudz ņēmuši vērā viņa īpatnējos gājienus.
Kaut vai atceramies seno krimināllietu par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kas pēc vairāku gadu tiesāšanās tomēr beidzās ar attaisnojošu spriedumu.
Lietas izskatīšanas laikā viņš pat saņēma Latvijas Ārstu biedrības gada balvu medicīnā kā labākais ārsts, ko piešķir, ņemot vērā cilvēku balsojumu.
Tagad dakteris sagādājis nepatikšanas ne tikai sev, bet arī citiem cilvēkiem. SPKC 12. janvārī, analizējot no laboratorijām saņemto testu rezultātus, ieraudzīja, ka ģimenes ārstam ir pozitīvs tests, un publiski nosauca viņa uzvārdu, jo tas esot sabiedrības interesēs.
Visi, kuri bijuši vizītē pie ārsta no pagājušā gada 27. decembra līdz šā gada 11. janvārim, ir nosakāmi par tuvām kontaktpersonām, un viņiem jādodas mājas karantīnā.
Tikmēr ārsta draugs un līdzgaitnieks, Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāts no ZZS Vugars Ecmanis portālam “Valmieras Ziņas” paudis: “Manā rīcībā ir dokumentāls apliecinājums, ka 29. decembrī Jakovinam ir veikts Covid-19 tests, kas ir bijis negatīvs. [..] Juris Jakovins tika nogādāts uz slimnīcu 11. janvārī. [..] Esmu pārliecināts, ja viņš patiešām zinātu, ka ir saslimis ar Covid-19, nekad neietu uz darbu un neapdraudētu savus pacientus.”
Kauns. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā?
Zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs par 30 700 eiro pārdevis izsolē rīdziniecei Eleonorai Ļaksai piederošo dzīvokli Lugažu ielā, lai par labu “Rīgas namu pārvaldniekam” piedzītu no viņas ap 1000 eiro parādu, kas bija iekrājies par komunālajiem pakalpojumiem. Kaut īpašnieces bankas kontā bijuši iekrāti 8000 eiro, R. Veinbergs uzreiz ķēries klāt dzīvoklim.
Vēl dīvainas lietas notikušas ar kādu 28 000 eiro vērtu parādzīmi. Par šo lietu detalizētak ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Policija sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā.
Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) paziņojis, ka R. Veinbergam uz laiku nenodos jaunas parādu piedziņas lietas. No darba pienākumiem atstādināts par parādu piedziņu atbildīgais “RNP” Juridiskās pārvaldes darbinieks, savukārt divi citi pēkšņi saslimuši…
Tieslietu ministrijā (TM) sākta pārbaude. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā TV3 teica, ka par Veinberga profesionālo rīcību iepriekš, iespējams, tikušas rosinātas pārbaudes, kuras neskaidros apstākļos noklusušas.
Tiesu izpildītāja rīcībā, iespējams, ilgstoši notikusi “kaut kāda saspēle” ar “Rīgas namu pārvaldnieku”. “Mums būs ļoti labs materiāls, lai ietu tālāk, kas vispār notiek šajā nozarē,” teica Bordāns.
Pats R. Veinbergs 15. janvārī portālos publicējis savu versiju, apgalvojot, ka esot rīkojies likumīgi, “tāpat kā visus līdzšinējos astoņpadsmit gadus”, un “šāda situācija ir izveidojusies dēļ tā, ka persona [dzīvokļa īpašniece] nav nākusi uz komunikāciju ar tiesu izpildītāju”.
Kriminālprocesā viņam nekāds statuss neesot piemērots. Tiesu izpildītājs arī raksta, ka esot “vērsies ar iesniegumu Valsts policijā lūdzot uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanas faktu”.
Mācība. Trako klipu nobremzē
Nu jau daudzus gadus viens no redzamākajiem ieročiem cīņā par drošu satiksmi ir bijuši dažādu kampaņu dažādi videoklipi. Galvenokārt diezgan baigiem tēliem bagāti.
Telefonzombiji, piemēram, bija izcili pretīgi. Nogurušā šoferīša kritiens no tilta arī. Un tā tālāk un tā joprojām. Par spīti kritikai dažādos sociālos medijos, arī satiksmes drošības padomes domnīcā, apšaubāmas efektivitātes kinouzbrukumi turpinājās.
Apturēt tos nespējām. Varējām pasmīnēt. Varējām kaut ko no redzētā (un sen jau zināmā) maķenīt praksē izmantot. Vai ignorēt. TV kanālus un portālus pārslēgt taču ir tik vienkārši…
Kārtējais dīvainais sacerējums ekrānos pavīdēja pagājušajā nedēļā. Ar saukli “Neskrien kā traks!” to ēterā palaida Valsts policija. Palaida divus zeļļus, garpiedurkņu kreklos sašņorētus, aulēkšiem pa ielas vidu. Jocīgi? Smieklīgi? Pamācoši? Drīzāk jau atkal, piedodiet, stulbi.
Bet šoreiz – paldies jaunajam veselības ministram Pavļuta kungam – tika apturēti. Protests, ka šī neesot vis par normāliem atzītu autovadītāju uzvedības noviržu ārstēšana, bet publiska ņirgāšanās par tiešām psihiski slimiem (trakiem) cilvēkiem, tika uzklausīts. Klips vairs nav redzams.
Bet kampaņu (ar šo pašu nosaukumu) policija turpināšot. Jo visai prāvas (ap 30%) stūrētāju daļas ieradumi kļūstot aizvien “trakāki”. Un tos labot ir jāmēģina.
Taisnība. CSN pārkāpumu un negadījumu skaits nemazinās (par to mazliet sīkāk lasiet rītdienas “Latvijas Avīzē”). Sevišķi jauniešu vidū. Bet vai diezgan dārgas (konkrētās budžets gandrīz 50 000 eiro) “kampaņas” palīdzēs?
Ja klipa vairs nav (būšot gan cits, uzlabots), vai palīdzēs “informatīvo materiālu dalīšana” par atkārtotiem pārkāpumiem apturētajiem? Domājiet, šie lasīs? Un apturam taču tikai niecīgu daļu no viņiem (15. janvārī, piemēram, visā valstī fiksēti pieci “agresori”).
Vai nebūtu vienkāršāk un labāk, ja mūsu naudiņu (kampaņas tiek finansētas no OCTA maksājumiem) ieguldītu netrafaretā kontroles veida (vienīgais, kas huligānismu plūsmā spēj atklāt) papildu finansēšanā? Un nevis “audzinoši” pļāpātu, bet agresiju bargi sodītu.
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Māra Libeka, Zigfrīds Dzedulis, Atis Jansons
