Izklaidēties ar negatīvu Covid-19 testu, Šmita “titāniskā” cīņa un kaitējums vakcīnas reputācijai. Nedēļas notikumu apskats 3
“Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Šmita “titāniskā” cīņa
“Tikt izslēgtam no šīs Saeimas – tas būtu pat pagodinājums,” intervijā interneta medijam “nra.lv” saka Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Viņa rīcību – demonstratīvi nepiedalīties Saeimas sēdēs, protestējot pret to, ka kopš aizvadītā gada pavasara Covid-19 dēļ tās notiek attālināti, īpaši šim mērķim veidotā elektroniskajā platformā, – nupat sākusi vērtēt Saeimas Mandātu komisija, un viens no priekšlikumiem ir sodīt ar deputāta mandāta atņemšanu.
Iespējams, Šmits tik bravīrīgi uzstājas tāpēc, ka apzinās – visticamāk, līdz šādam lēmumam nenonāks, bet uz visas šīs jezgas fona viņam vēl paveras iespējas vairot savu atpazīstamību un politisko kapitālu pirms nākamajām vēlēšanām.
Nevarētu teikt, ka sabiedrībā Šmitu nepazītu – viņš ir pietiekami aktīvs opozicionārs, regulāri uzstājas medijos, veltot asus vārdus valdošajai koalīcijai un premjeram. Tomēr tā ir tikai viena no daudzajām balsīm skaļajā opozīcijas vaimanu korī.
Un, ja citi opozicionāri var sist ar dūri pa krūtīm, apgalvojot – laidiet mūs pie stūres, mēs parādīsim, kā tās lietas darāmas, tad Šmitam šāda iespēja ir bijusi, bet viņš no tās atteicies. Pēc 12. Saeimas vēlēšanām, partijām veidojot koalīciju un atvēlot “KPV LV” ekonomikas ministra amatu, reti kuram bija šaubas, ka šajā krēslā sēdīsies tieši Didzis Šmits.
Uz savas partijas nepieredzējušo politikas jaunpienācēju fona viņš bija gandrīz vai rūdīts vecmeistars – vadījis ārlietu ministru (tolaik Tautas partijas pārstāvju) Riharda Pīka un Arta Pabrika birojus, pēc tam aktīvi iesaistījies “Jaunajā laikā”, vēlāk mēģinājis kopā ar Vjačeslavu Dombrovski un citiem domubiedriem dibināt paši savu partiju “Jaunlatvija”, izrādījis interesi par Šķēles un Šlesera veidojumu “Par labu Latviju”, vienlaikus bijis redzams arī kā zivrūpniecības nozares lobijs, vadot Zivrūpnieku asociāciju un Eiropas Krabju zvejas asociāciju…
Taču Šmits atrada aizbildinājumus, lai no ekonomikas ministra amata atteiktos. Viņa vietā pēdējā brīdī tika izvirzīts Ralfs Nemiro, bet Šmits ieslīdēja ēnā, no kuras atkal iznira, lai kandidētu uz Valsts prezidenta amatu, labi apzinoties, ka šajā amatā nenokļūs, toties varēs sniegt intervijas un pozēt kamerām.
Acīmredzot politika viņu interesē nevis kā rezultāts, bet process, un tajā iederas arī pašreizējā “titāniskā” cīņa par to, ka Saeimai, spītējot koronavīrusam, būtu jāstrādā klātienē, pretējā gadījumā demokrātijai un tiesiskumam gals.
Šiem dramatiskajiem vērtējumiem gan nesteidz piekrist ne konstitucionālo tiesību eksperti, ne Satversmes tiesa, bet viņi, protams, nenodarbojas ar politiku.
Bažas. Kaitējums vakcīnas reputācijai
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu drošuma komitejai ziņoto gadījumu skaits pēc vakcinācijas ar “AstraZeneca” par trombozes un trombocitopēnijas gadījumiem, tajā skaitā arī deviņiem nāves gadījumiem, pārsniedz gaidīto, tāpēc cēloņsakarību nevarot izslēgt, bet to nevarot arī apstiprināt. Lielākā daļa ziņojumu bijuši par sievietēm, kas jaunākas par 55 gadiem. Tagad šīs blakusparādības būs ierakstītas arī vakcīnai pievienotajā dokumentā.
Kad izlasa šo visnotaļ godīgo EZA vēsti, cilvēkam rodas zināmas bažas – “ja nu es esmu tas viens no daudzajiem?”.
Taču tajā pašā laikā netrūkst tādu, kas par to nedomā – to apliecina cilvēku paustie viedokļi sociālajos tīklos, kad Latvija pievienojās Eiropas valstīm, kas piesardzības nolūkā apturēja vakcināciju ar “AstraZeneca”.
Kāpēc nevakcinē tos, kas nebaidās, kur ir mana vakcīna? Lietuvā tiek apsvērts dot iespēju ar “AstraZeneca” vakcinēties visiem, kas to vēlas, ne tikai prioritārajām grupām, aizvadītajā nedēļā paziņoja Lietuvas veselības ministrs Arūns Duļķis.
Viņš uzskata, ka ir nodarīts liels kaitējums “AstraZeneca” vakcīnas reputācijai, tāpēc būšot daudzi, kas nevēlēšoties ar to potēties. Latvijā vēlme saņemt “AstraZeneca” lielā mērā būs atkarīga no ģimenes ārstu spējas pārliecināt savus pacientus, īpaši tos, kuri pēc jau pirmās šaubu ēnas parādīšanās aktīvi “lēca nost” no pieraksta. Jā, vēl jau arī tas, ka bezbailīgajiem liedz panākt pretī šaurais vakcīnu portfelis.
EZA uzskata, ka ieguvums no “AstraZeneca” joprojām atsver riskus un kopumā nav saistāms ar trombemboliskiem traucējumiem, tāpēc 10 tūkstoši “AstraZeneca” vakcīnu, kam trīs dienas bija jāglabājas ledusskapjos, gaidot EZA atzinumu, un vēl vairāk nekā divi tūkstoši vakcīnu devu, kas nupat tika piegādātas Latvijai, tiek atkal potētas.
Neizpratne. Ja viņi var, tad kāpēc mēs ne?
“Ilgi neredzētu radu tikšanās ar atbilstošu specifiku” – tā varētu nodēvēt pandēmijas apstākļos rīkotas mājas ballītes, ja par piemēru ņemtu 16. martā notikušo “Zelta mikrofona” pasniegšanas ceremoniju ar skatītāju dalību, ko rādīja arī televīzijā.
Uztaisām testu, saņemam negatīvu rezultātu vai antivielu esamības laboratorisko apliecinājumu, parakstām apliecinājumu, ka nav slimības simptomu, ka neesam Covid-19 inficētas kontaktpersonas, ka nav noteikta pašizolācija vai karantīna, un uz priekšu! Lai nu par ko, bet par izdomas trūkumu radošie ļaudis kovida izplatības laikā nevar sūdzēties.
“Zelta mikrofona” balvas producente Elita Mīlgrāve stāsta, ka sarīkojums esot veidots pēc vienota atsevišķu “ierakstu bloku” principa, ierakstu bloku dalībnieki norises vietā pārvietojušies pa atsevišķām ejām, balvas esot pasniegtas bez savstarpēja kontakta…
Arī Latvijas Radio “Muzikālās bankas” organizatori iepriekš bija izdomājuši sava “burbuļa” noteikumus ar pielāgotu zonējumu un algoritmu starpniecību, 30. janvārī rīkojot pasākumu Rīgā VEF Kultūras pilī ar tiešraidi Latvijas Televīzijā.
Policija paziņojusi, ka tā vērtēšot, vai “Zelta mikrofona” pasniegšanas ceremonijā ievēroti valstī noteiktie Covid-19 ierobežojumi. Ko tur vērtēt, ka skaidrāk par skaidru redzams, ka daļa sabiedrības radījusi savus noteikumus, kam nav nekāda sakara ar valstī noteiktajiem.
Atliek vien iekasēt soda naudu, kas var sasniegt pat vairākus tūkstošus, jo pretējā gadījumā nebūs saprotams – ja viņi ar negatīvu testa rezultātu var kopā izklaidēties, tad kāpēc mēs nevaram?
Darījums. “Helikoptera” nauda arī reģionālajiem ceļiem
Pagājušajā ceturtdienā valdības sēdē nolemts, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pieņemšanas laikā apsolītajai reģionālo ceļu būvniecības programmai piešķirti 55 miljoni eiro. Kopumā finansējums šogad būšot paredzēts 31 posma atjaunošanai apmēram 270 km garumā uz vietējiem un reģionāliem valsts autoceļiem visā valstī.
Atjaunojamo un pārbūvējamo autoceļu saraksta veidošanu ATR apspriešanas un pieņemšanas laikā koordinēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Sarakstu gatavoja plānošanas reģionu biroji sadarbībā ar “Latvijas valsts ceļiem” un pašvaldībām, apejot to tieši pārstāvošo organizāciju – Latvijas Pašvaldību savienību.
Politiskās greizsirdības un strīdu ēnā tapušo remontējamo jauno novadu ceļu sarakstu VARAM publiskoja pērn jūlijā, nākamajos trīs gados to atjaunošanā solot ieguldīt līdz 300 miljoniem eiro valsts naudas.
Valdība nekādu konkrētu solījumu gan devusi nebija – Ministru kabinetā iesniegtais ATR ceļu programmas saraksts pērnvasar bija izskatīts un “pieņemts zināšanai”.
Pašvaldību lietu eksperti, kas seko līdzi arī ATR ceļu programmai, “Latvijas Avīzei” zināja teikt, ka līdz 18. marta valdības sēdei reģionu ceļiem šogad bijuši rezervēti 37 miljoni eiro no it kā VARAM pieejamās naudas.
Ar tagad pieliktajiem 55 miljoniem no valsts budžeta “pandēmijas naudas” kopējais pienesums reģionālo ceļu remontiem būšot mazliet virs 90 miljoniem eiro, kas ir ļoti labi.
Vienīgi joprojām neskaidrs paliekot par atlikušajiem 210 no kopumā solītajiem 300 miljoniem eiro, kas tā arī nav nostiprināti nevienā programmā un valsts ilgtermiņa budžeta plānā. Jāšaubās, vai valdība dabūs iecerēto naudu ATR ceļiem no Latvijai pieejamā divu miljardu eiro ES Atveseļošanas un noturības fonda.
Tomēr novados dzīvojošie var būt priecīgi, ka iepriekš solītā reģionu ceļu labošana šogad notiks. Pērn pandēmijas dēļ pie vēsturiski lielākā ceļu remonta budžeta tika Satiksmes ministrija, ceļu atjaunošanā ieguldot 307 miljonus eiro.
Šogad valsts piešķirtais finansējums ceļu būvniecības darbiem gan būs liesāks – kopā ar pandēmijas “helikoptera” naudu 227,04 miljoni eiro.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ilmārs Randers
