Valdībai pavasaris vēl nav galvā. Kad lems par gumijas zābakiem? Nedēļas notikumu apskats 6
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Skaistumcīnītāja
Latvijas skaistumkopšanas asociācijas prezidentei Sabīnei Ulbertei pagājušajā nedēļā izdevās panākt frizieru, manikīru un pedikīru darba atsākšanu no 1. marta. Viņa gan pati nav gandarīta par šo rezultātu, sakot, ka ar šādu lēmumu nozare tiek sadalīta bez racionāliem apsvērumiem.
“Netiek ņemti vērā ne epidemioloģiskie apsvērumi, ne vīrusa bīstamība, bet sabiedrības spiediens,” viņa sacīja “Latvijas Avīzei”.
Par neloģisku viņa sauc valdības lēmumu neļaut strādāt pakalpojumu sniedzējiem ar medicīnisku izglītību – kosmetologiem, podologiem un citiem speciālistiem.
“Netiek ņemts vērā, ka ārstniecības personas ir prioritāri vakcinējamā grupā, bet strādāt viņiem neļauj. Frizieri neiekļaujas nevienā no prioritāri vakcinējamām grupām, viņi atrodas vēl aiz cietumniekiem, bet strādāt viņiem ļauj,” tā Ulberte.
Turklāt ārstniecības personas atrodas tiešā Veselības ministrijas pakļautībā. Kopā ar Ulberti cīņu par nozari izvērsusi Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija.
Tās prezidente Renāte Reinsone atzīst, ka tiek darīts viss iespējamais, lai darbu varētu atsākt arī kosmētiķi un kosmetologi.
“Visskumjākais, ka veselības ministram, kura pakļautībā esam, nav ne jausmas, ar ko šie cilvēki nodarbojas,” piebilda Reinsone. Latvijas skaistumkopšanas asociācijas cīņu uzteic Latvijas Tirgotāju asociācijā, sakot, ka valdības sēdei, kurā bija jālemj par nozares atvēršanu, bija labi sagatavoti priekšlikumi, ko nevarot teikt par Veselības ministrijas nostāju.
Bažas. Budžets kā caurs spainis
Pieprasījumi pēc valsts naudas neparedzētiem gadījumiem sāk augt ģeometriskā progresijā, pagājušajā nedēļā satraucās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, pēc tam kad valdība pieņēma lēmumu par papildu 500 miljonu eiro ieskaitīšanu tajā, pieejami vairāk nekā 826,73 miljoni eiro, taču naudas daudzums strauji sarūk, jo pieprasījumi aug.
Šī nauda tiek novirzīta gan neparedzētiem gadījumiem, piemēram, Zemkopības ministrija aicina piešķirt tai līdzekļus putnu gripas apkarošanai, gan arī ar Covid-19 pandēmiju saistītiem izdevumiem.
Tāpat no “neparedzēto gadījumu” ailes maksās arī 500 eiro pabalstu par katru bērnu, kas kopumā būs 182 miljoni eiro.
Valdība pieprasījusi Finanšu ministrijai atrast caurumus, pa kuriem aizplūst neparedzēto līdzekļu nauda, un šonedēļ ziņot par tiem. Taču diez vai gaidāmi revolucionāri atklājumi un atmaskoti ļaundari.
Tas tādēļ, ka liela daļa šī gada valdības darba varētu tikt raksturota kā reakcija uz neparedzētiem gadījumiem.
Finansēt šo reakciju iespējams no diviem avotiem – vai nu pārvirzīt naudu no esošajām budžeta programmām, ko pašā gada sākumā darīt būtu drusku pāragri, vai arī ņemt līdzekļus no neparedzēto gadījumu fonda, jo galu galā tam šis fonds arī domāts.
Patiesā problēma ir tā, ka valdība 2021. gada budžetu bija sadiegusi ar sākotnēji tikai 326 miljoniem eiro neparedzētiem gadījumiem.
Ticamāk, ka jau pašā sākumā bija skaidrs, ka ar minēto summu nepietiks un to nāksies palielināt uz budžeta deficīta rēķina, bet savlaicīgi tas netika darīts tikai tāpēc, lai budžeta apstiprināšanas laikā parādītu smukāku.
Ņemot vērā šo aspektu, Kariņa publisko reakciju uz notiekošo vajadzētu vērtēt vairāk no teātra, nevis budžeta kritikas viedokļa.
Dīvainība. Kad lems par gumijas zābakiem?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs šodien sasaukšot sanāksmi par pavasara palu iespējamo apjomu un turpmāko rīcību. Sinoptiķi prognozējuši, ka Latvijā gaidāms pavasarīgi silts laiks, kusīs sniegs un sākies pali.
Tikmēr Rīgas domes amatpersonas vēl uztrauc sniegs – pagājušonedēļ pieņemtas vadlīnijas sāls lietošanas mazināšanai ielās, kas stājas spēkā no 22. februāra. Uz Jāņiem varbūt būs vadlīnijas gumijas zābaku un laivu lietošanai galvaspilsētas applūdušajās ielās…
Arī valdībai pavasaris vēl nav galvā – ministri joprojām uzmana, ka tikai ļaudis svaigajā gaisā pārāk nedrūzmējas.
Pagājušoceturtdien Ministru kabinets noteica, ka nedrīkst sniegt kameršļūkšanas pakalpojumus. Jo ārkārtējās situācijas laikā “ar izklaidi un labjūtu saistītu saimniecisko pakalpojumu sniegšana klātienē” ir aizliegta, bet kameršļūkšana esot izklaide.
“Lai gan kameršļūkšana norisinās ārtelpā, tā nav atzīstama par sporta veidu,” anotācijā raksta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Ja gribi šļūkt ar kameru pa kalnu – lūdzu, pats ej ar savu šļūcamo, taču cits naudu par to prasīt nedrīkst. Ministriem nepietika vien ar šīs ziemas izklaides regulēšanu. Tāpat valdība lēma, ka kalnu slēpošanas sporta bāzēm ārkārtējās situācijas laikā būs jāievēro vēl papildu nosacījumi.
“Kalnu slēpošanas sporta bāzē un tās teritorijā vienlaikus nedrīkst atrasties vairāk kā 300 personas, katrai nodrošinot vismaz 70 kvadrātmetru ārtelpas un visur ievērojot divu metru distanci,” ziņo IZM.
Paši nozares pārstāvji – Slēpošanas federācija, Slēpošanas trašu asociācija un Slēpošanas instruktoru asociācija – esot rosinājuši radīt striktākus nosacījumus, jo kalnu slēpošanas trasēs un ap tām būtiski audzis apmeklēju skaits.
Žēl, ka sniegs tūlīt nokusīs un slēpotāju un šļūcēju prieki šajā drūmajā pandēmijas laikā beigsies… Tomēr, no otras puses, varbūt arī labi, citādi ierēdņi atradīs vēl kādu trasi, kalnu, sniegotu pļavu, leduslaukumu, kur ļaudis bauda ziemas priekus, un atkal ķersies klāt pie kvadrātmetru uzmērīšanas.
Bet kur ir fakti par to, cik cilvēku ar Covid-19 inficējušies, braucot ar slēpēm, šļūcot ar kamerām, cik infekciozi bīstamas ir šīs nodarbes ārā, svaigā gaisā? Faktu nav…
Pārsteigums. Aizmuldējies
“Esmu pieņēmis lēmumu par Krievijas pilsoņa Vladimira Solovjova iekļaušanu Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā, nosakot liegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku. Latvijai nav pieņemama nacisma glorifikācija,” pavēstījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ja par pirmo teikumu varētu teikt “Nu tad beidzot!”, atceroties naida plūdus Solovjova vadītajos raidījumos, kas veltīti Ukrainai, Rietumiem un arī Baltijas valstīm, tad piezīme par nacisma glorifikāciju varētu būt pārsteigums tiem, kas cītīgi neseko šī kunga “daiļradei”.
Varētu teikt, ka E. Rinkēvičs ir izmantojis iespēju atbildēt Krievijai tās iemīļotajā valodā.
Parasti Maskava ir tā, kas vaino pārējos “nacisma atdzimšanā”, visas ģeopolitiskās norises pielāgojot pašu radītā 9. maija kulta tēliem.
Bet te nu vadošais valsts propagandists Solovjovs bija sapinies meistarībā – sācis salīdzināt prezidenta Vladimira Putina galveno oponentu Alekseju Navaļniju ar Hitleru un secinājis, ka Hitlers patiesībā esot labāks – bijis ļoti drosmīgs, varonīgi karojis Pirmajā pasaules karā un tamlīdzīgi. Šie izteikumi izraisījuši neizpratni un sašutumu arī Krievijā. Tur Solovjovu daudzi jau sen nicina.
Piemēram, mūziķis Boriss Grebenščikovs viņam savulaik veltījis dziesmu “Вечерний мудозвон” (aptuvens tulkojums – “Vakara muldoņa”), bet komiķis Ivans Urgants savā šovā atļāvies pajokot par “lakstīgalas izkārnījumiem” (krievu valodā “соловей” – lakstīgala).
Solovjovs parasti viegli apvainojas par šādām piezīmēm un cenšas nekavējoties atbildēt, tāpēc Krievijā tā kļuvusi par sava veida izklaidi – pateikt kaut ko par Solovjovu un gaidīt viņa reakciju.
Arī par Latvijas ārlietu ministra lēmumu viņš jau solījis vērsties tiesā, apgalvojot, ka teiktais “izrauts no konteksta” un kā vispār kāds varot iedomāties viņu – ebreju – turēt aizdomās par nacisma atbalstīšanu.
Sagatavojuši: Sandra Dieziņa, Linda Rasa, Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs
