Sieviete ar raksturu. Apkaros žūpību. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Sieviete ar raksturu
Izvēle, kas daudzu Latvijas cilvēku prātiem “lika uzsprāgt”. Tā var raksturot Rebekas Kohas (attēlā) pirms nedēļas izplatīto paziņojumu, ka viņa pieņēmusi islāmu un kļūst par kārtīgu musulmanieti ar visām no tā izrietošajām sekām.
Rebeka aicināja cienīt viņas izvēli, taču tas īsti netika uzklausīts, cilvēkiem sociālajos tīklos pārsvarā paužot negatīvu nostāju.
Mūspusē grūti saprast, kāpēc veiksmīga, populāra 22 gadus veca sieviete pēkšņi nolēmusi tik krasi mainīt savu dzīvi.
Mīlestība ir sarežģīta, tās dēļ sākti kari vai slēgti miera izlīgumi, tās dēļ daudzu dzīves ir metušas kūleņus, un svarcēlāja Koha nav izņēmums. Līdz šim sabiedrības acīs viņa bija ņiprs, spēcīgs un apņēmības pilns meitēns, kurš ar izciliem panākumiem dara savu darbu – ceļ lielākus vai mazākus smagumus.
Bija neskaitāmi Eiropas un pasaules čempiones tituli dažādās jauniešu vecuma grupās, ceturtā vieta 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, kur tikai divi kilogrami pietrūka medaļai, bet sekojoša Latvijas labākās jaunās sportistes gada balva. Pēc tam jau pieaugušo konkurencē divas pasaules čempionāta bronzas medaļas, divi Eiropas čempiones tituli, arī sudrabs un bronza.
Kādu laiku Rebeka bija arī pasaules junioru rekordiste savā svara kategorijā. Vēl martā viņa sasniedza Latvijas rekordu grūšanā un summā, bet, kā būs uz priekšu, nezina pat viņas treneris Eduards Andruškevičs. Viņš neslēpj, ka Rebeka ir cilvēks ar stipru raksturu. Svarcēlāja strikti pateikusi, ka viņas privātā dzīve pieder tikai viņai. Andruškevičs to respektēja.
Ar svarcelšanu Koha sāka nodarboties 12 gadu vecumā, lēnām izaugot par Latvijas sporta zvaigznīti, kura priecēja ne tikai ar sasniegumiem, bet arī ārpus sporta.
Te pievilcīga fotosesija glancētā žurnālā, te ziņa par jaunu tetovējumu, te dzirkstoša un humora pilna intervija Skuteļa vakara šovā. Pirms diviem gadiem kādā intervijā Rebeka sacīja, ka viņa kā jau jebkura meitene tajā vecumā vēlas izskatīties labi, justies novērtēta.
Te jāatceras, ka Koha visu laiku bijusi vīriešu sabiedrībā, iespējams, ne tajā saudzīgākajā, jo svarcelšanai ir savas nodevas. Viņa ar savu raksturu tur nepazuda un, domājams, ka nepazudīs arī šajā situācijā.
Bažas. Turpina lidot uz “sarkanajām” valstīm
Eiropā atkal pieaugot Covid-19 saslimušo skaitam, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izveidotais saraksts ar valstīm, uz kurām netiek rekomendēts doties, lēnām pagarinās. Šādu valstu skaits jau sasniedzis 12, bet, dodoties vēl uz trim valstīm, SPKC katram ceļotājam liek izvērtēt iespējamos riskus.
No to valstu saraksta, uz kurām SPKC nerekomendē doties, lidsabiedrība “Air Baltic” turpina gan tiešos lidojumus, gan lidojumus ar pārsēšanos uz sešām – Spāniju, Beļģiju, Zviedriju, Portugāli, Čehiju un Horvātiju. Tāpat lidojumi notiek uz tām trim valstīm, kuras ir dzeltenajā sarakstā – Šveici, Austriju un Franciju.
Pēc minēto valstu apmeklēšanas jāievēro 14 dienu obligāta pašizolācija. Šā brīža lidojumu grafiks rāda, ka augusta vidū lidojumi no Rīgas atsāksies arī uz Krieviju un Baltkrieviju.
“Air Baltic” pārstāve Alise Briede sacīja, ka uzņēmums nedēļu no nedēļas, balstoties uz aktuālo iknedēļas ziņojumu no SPKC par koronavīrusa izplatību, pārskata un pielāgo lidojumu grafiku. Tomēr pagaidām nav nekādu ziņu par to, ka lidsabiedrība varētu atcelt plānotos lidojumus uz “sarkanajām” valstīm.
Lidojumu atcelšanas gadījumā pasažieri saņemšot e-pastus no “Air Baltic” vai tūrisma aģentūras.
Taisnības labad gan jāteic, ka liela daļa pasaules lidsabiedrību rīkojas vienādi – arī “British Airways” un “EasyJet” neplāno pārtraukt lidojumus no Lielbritānijas uz Spāniju pēc tam, kad britu salu valdība ieteica nedoties uz šo Dienvideiropas valsti, nosakot arī obligātu pašizolāciju, atgriežoties no Spānijas.
Savukārt tūroperators “TUI” gan paziņojis par visu plānoto ceļojumu atcelšanu. Arī Vācijas Ārlietu ministrija ieteikusi nedoties uz Spāniju, bet vācu lidsabiedrība “Lufthansa” ar lidojumu atcelšanu nav nākusi klajā.
Tāpēc pastāv bažas, ka ārzemnieku ielidošana vai mūsējo atgriešanās no “sarkanajām” valstīm var turpināt audzēt inficēto skaitu.
Darījums. Plāns šodien, nauda rīt
Veselības ministrija pagājšnedēļ sabiedrībai lika priekšā jauno modeli, kā nākotnē varētu aprēķināt mediķu algas un cik lielas tās varētu būt. Iesaistītās personas to slavē.
“Demokrātiska, progresīva, saprotama pašiem lietotājiem un sabiedrībai” (Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina), “ļaus nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un mērķtiecīgu darba samaksu” (veselības ministre Ilze Viņķele), “vairs nevajadzēs skraidīt pa vairākām darbavietām, jo būs stabila prognozējama slodze un garantēti atbilstoši ienākumi pamatdarbavietā” (Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis).
Vienlaikus plāns esot arī ambiciozs, jo, piemēram, būšot ļoti grūti precīzi nodefinēt, kas jādara vienam ārstam vienas slodzes ietvaros, teica K. Rācenis.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība modeļa izstrādē nepiedalījās, un tās priekšsēdētājs Valdis Keris jau plānu kritizē, piemēram, tas draudot ar jaunu birokrātijas vilni, jo katram veselības aprūpes darbiniekam “būs katru mēnesi jāaizpilda dienasgrāmata par to, kā viņš ir izpildījis pilnas slodzes ekvivalenta noteikumus”.
Un viņa ieskatā jaunais modelis pilnīgi noteikti nerisināšot cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpē.
Kā vēsta Veselības ministrija, algas pieaugtu lēzeni – ik gadu to palielinot par 11,5–12%, līdz 2027. gadā ārstiem vidējā alga sasniegtu 3833 eiro (pirms nodokļu nomaksas), māsām, ārstu palīgiem līdz 2259 eiro. Ik gadu tam būtu nepieciešami papildu 70–75 miljoni eiro.
Taču vienlaikus izbrīnu raisa jaunā algu modeļa ieviešanas termiņš – septiņi gadi. Mediķi cer uz algu paaugstinājumu jau nākamgad. Arī tiesībsargs Juris Jansons jau aizrādījis, ka septiņi gadi ir krietni par ilgu: “Tas ir nepieņemami, ka pirmās izmaksas faktiski sāksies 2023. gadā un visa reforma noslēgsies 2027. gadā.”
Arī sociālajos tīklos izskan vērtējums, ka šis plāns ir atbildības uzkraušana uz nākamo Saeimas vēlēšanu uzvarētājiem un valdību – tā teikt, plāns ir, jums tikai atliek naudu iedot…
Neskaidrība. Šaha galdiņu aritmētika teātros
Valdība nolēma no 1. augusta atvieglot nosacījumus kultūrvietu apmeklējumiem, kas nozīmē, ka, piemēram, teātru zālēs varēs uzņemt nedaudz vairāk skatītāju. Piemēram, Latvijas Nacionālā teātra lielajā zālē pie iepriekšējiem ierobežojumiem varēja izsēdināt apmēram 300 apmeklētāju, bet tagad šis skaits palielināsies par 10–15%.
Dailes teātra, liekot skatītāju grupu starpā organiskā stikla vairogus, sēdvietu skaitu tagad var palielināt no 200 līdz 480.
Izmaiņas no septembra ļaus atvērt savas nelielās zāles arī Jaunajam Rīgas teātrim – tiek plānots, ka Lielajā zālē varētu aizpildīt 100 vietas, bet Mazajā zālē – 86.
Kopumā pēc jaunā valdības lēmuma tomēr joprojām paliek neskaidrība, kā kultūras iestādes, kurām joprojām tā vietā, lai strādātu ar pilnu jaudu, jānodarbojas ar savu zāļu kā šaha galdiņu plānošanu, jau tuvākajā nākotnē spēs izbalansēt savus budžetus un biļešu politiku apstākļos, kad ieilgušajā kovidkrīzē katra diena tām nes vienīgi zaudējumus.
Plāns. Apkaros žūpību
Lai samazinātu žūpību, valsts ķērusies pie rīcības plāna, ko aizvadītajā nedēļā valdība pieņēma zināšanai. Līdz 2022. gadam paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas ļautu samazināt alkohola patēriņu. To vidū – gan akciju atlaižu atcelšana, gan reklāmas aizliegumi un pieļaujamo promiļu samazināšana.
Spriežot pēc absolūtā alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju, neesam tie lielākie alkohola patērētāji Eiropā – līderos ir Igaunija
ar vidēji 15,8 litriem (jādomā, ka viņiem palīdz somi) uz iedzīvotāju un Lietuva ar 13,8 litriem, bet Latvija ar 11,1 litru ierindojas 10. vietā. Tomēr kopš 2017. gada novērojams straujāks kāpums, ieskaitot tirdzniecību Igaunijas pierobežā, un vidēji viens 15 gadus vecs un vecāks Latvijas iedzīvotājs jau patērēja 13,2 litrus alkohola.
Skaidrs, ka patēriņš ir ciešā kolerācijā ar alkohola tūrismu un cenu politiku. Mazāka akcīze veicinājusi intensīvāku kaimiņvalstu pircēju pieplūdumu Latvijā. Taču jāapzinās, ka nozares lobijs ir gana spēcīgs, kas ļauj apšaubīt labos nodomus.
Vai izdosies samazināt žūpību laikā, kad arī Covid-19 uzspiestā pašizolācija veicināja apreibināšanos un kad tās aizsegā tika atļauta alkohola tirdzniecība internetā, ir gana aktuāls jautājums. Pieredze rāda, ka izolēšanās no sabiedrības nenozīmē izolēšanos no alkohola.
Sagatavojuši: Gints Narogs, Raivis Šveicars, Anita Bormane, Sandra Dieziņa
