Septiņi treknie gāzes gadi beigušies, Bēgļi uz klāja, Ždanoka turpina kalpot Kremlim. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Septiņi treknie gāzes gadi beigušies
Asa vārdu apmaiņa pagājušajā nedēļā Krievijas dabasgāzes aizstāšanas problemātikai veltītā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā izvērsās starp Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Krišjāni Feldmanu un “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti. Feldmans viņam pārmeta Kremļa biznesa interešu īstenošanu, tikmēr Kalvītis aicināja Saeimas deputātu nemētāties ar politiskiem lozungiem un paskatīties pašam uz sevi. Sarunu par gāzes izcelsmi Kalvītis veikli novirzīja uz uzņēmuma īpašnieku struktūru, kas lielākoties esot Eiropā. Tomēr sajūtu, ka valsts uzsēdināta uz “gāzes adatas” viņam neizdevās izgaisināt.
A. Kalvītis energomonopolu vada jau septiņus gadus. Tieši tikpat daudz, cik 2005. gadā, būdams Ministru prezidents, Vecgada vakarā no televīzijas ekrāna pravietoja treknos gadus latviešu tautai. “Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kārtējās mulķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jēzepu,” tolaik solīja premjers A. Kalvītis.
Septiņi bagāti gadi “Latvijas gāzes” vadībā viņam, šķiet, ir beigušies. Uzņēmuma peļņa jau būtiski saruka pagājušajā gadā. Lai arī gāzes pārdošanas apjomi 2021. gadā pieauga par 25%, peļņa pērn samazinājās līdz 3,2 miljoniem eiro.
Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai “Nasdaq Riga” norādīja A. Kalvītis. Lai glābtu biznesu, “Latvijas gāzes” vadītājs norēķiniem par Krievijas gāzi bija gatavs meklēt arī Krievijas rubļus. Latvijas valstij beidzot jāveic skaidra izvēle starp lētāku energoresursu cenu un valsts drošību.
Bažas. Dīvainības kara bēgļu sadalē
Aizvadītajā nedēļā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka, pašvaldībai sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām. Bēgļi būšot jāuzņem vairāk vai mazāk proporcionāli pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam, skaidrojusi iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”).
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir informējusi Iekšlietu ministriju, ka pašvaldībās pietiek telpu, lai uzņemtu nedaudz virs sešiem tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju. Bet iekšlietu ministre vēlas patvēruma meklētājus sadalīt proporcionāli pašvaldības iedzīvotāju skaitam, nevis iespējām cilvēkus izvietot LPS norādītajās telpās.
Tas nozīmē, ka ministre likusi cerības uz iedzīvotājiem, kuri atvērs savu māju durvis cilvēkiem, kas bēg no kara plosītās Ukrainas. Daudzi tās jau ir atvēruši, negaidot ministrijas noteiktās proporcijas, un savu iespēju robežās turpinās to darīt, nevadoties no noteiktā birokrātiskā ietvara, bet gan labas gribas un dziļas līdzjūtības vadīti.
Kaut gan iekšlietu ministre solīja, ka Latvija esot sagatavojusies uzņemt līdz desmit tūkstošiem kara bēgļu, tomēr ministrija nespēja izpildīt pašas izstrādāto un valdības pieņemto Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas plānu, kuru valdība apstiprināja pirmajā kara dienā.
Tajā bija paredzēti līdz pieciem centralizētiem uzņemšanas centriem, kuros reģistrētu patvēruma meklētājus, sakārtotu dokumentus un novirzītu uz konkrētajām pašvaldību izmitināšanas vietām. Kaut gan Latvijā līdz aizvadītās nedēļas beigām vīzas ar iespēju strādāt jau bija saņēmuši 11 320 Ukrainas iedzīvotāju, valdības plāns joprojām ir uz papīra.
Nespēdama izpildīt veco plānu, ministrija gatavo jau nākamo – par 30 000 līdz 40 000 kara bēgļu uzņemšanu. Ministrijas sagatavotajā bēgļu pārdales noteikumu projektā ir norādīts konkrēts procents patvēruma meklētāju, cik kurai vietējai varai būs jāuzņem. Kāpēc primāri nav ņemtas vērā izmitināšanas iespējas, tā arī nav saprotams.
Darījums. Labāk bēgļi rokā nekā latvieši uz klāja
“Tallink” uz Stokholmu nebrauks, jo izmitina bēgļus. Igaunijas prāmju operators “Tallink Grupp” gada sākumā paziņoja, ka rēderejas kuģis “Isabelle” februārī dodas remonta dokos, lai pēc apkopes darbu pabeigšanas brauktu uz Rīgas ostu, kur gaidīs maršruta Rīga–Stokholma atsākšanos 6. aprīlī. Izpārdotas bija jau vairāk nekā 2000 biļetes uz šo reisu, taču pagājušajā nedēļā “Tallink Grupp” vadība pēkšņi paziņoja, ka šo reisu slēdz, jo kuģniecības uzņēmums parakstījis līgumu ar Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvaldi par kuģa “Isabelle” fraktēšanu, lai nodrošinātu pagaidu izmitināšanu ukraiņu bēgļiem, kuri ierodas Igaunijā.
Uzņēmums atvainojies potenciālajiem klientiem un apsolījis sazināties ar katru, kurš jau bija nopircis biļeti uz kādu no maršruta Rīga–Stokholma reisiem, lai vienotos par braucienu citā maršrutā vai biļetes naudas atmaksāšanu. Maršruts starp Rīgu un Stokholmu pastāvēja 16 gadus. Tas pārdzīvojis dažādus laikus un izmaiņas, smagāko triecienu piedzīvojot pirms diviem gadiem, kad Covid-19 izraisītās krīzes dēļ maršrutu 2020. gada martā slēdza pirmo reizi.
Jau pieņemtā lēmuma par maršruta atsākšanos atcelšanu tagad ietekmējis degvielas cenu straujais kāpums un ceļošanas drošības apsvērumi, ko lielā mērā izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā. “Tallink” pēdējo divu gadu krīzes laikā piedzīvojis izvērstu izdzīvošanas kursu uzņēmuma ilgtspējas nodrošināšanai, tāpēc arī šis lēmums – labāk bēgļi rokā nekā latvieši uz klāja – ir saprotams. Iespējams, ka pēc šī bēgļu izmitināšanas frakta beigām “Isabelle” kādreiz atgriezīsies Rīgas–Stokholmas maršrutā, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka šogad tas nenotiks.
Bez regulāras prāmju satiksmes ar Zviedriju Latvija tomēr nepaliek. Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc jūras kravu un arī pasažieru pārvadājumiem, skandināvu rēdereja “Stena Line” Baltijas jūrā savu klātbūtni ievērojami paplašina. Maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija) un Liepāja–Trāveminde (Vācija) “Stena Line” novirzījusi lielākus “RoPax” tipa prāmjus, kravnesību palielinot par 40%.
“Tallink Grupp” īpašumā pavisam ir 15 kuģi, kas kursē ar “Tallink” un “Silja Line” zīmoliem dažādos maršrutos. Savukārt “Stena Line” ir viens no lielākajiem Eiropas prāmju satiksmes uzņēmumiem ar 37 kuģiem un 18 maršrutiem Ziemeļeiropā.
Mācība. Turpina kalpot Kremlim
No Latvijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) daudzus gadus kalpojusi Kremlim, aktīvi izplatot tā vēstījumus un arī piedaloties dažādās aktivitātes. Piemēram, 2014. gada martā viņa kopā ar savu uzticamo domubiedru Miroslavu Mitrofanovu devās uz Krimu, lai spēlētu lomu Krievijas rīkotajā izrādē, kas tika dēvēta par “referendumu” – tas bija priekšdarbs, lai sagrābto Ukrainas teritoriju steidzīgi iekļautu Krievijas sastāvā. Ždanoka vēlāk apgalvoja, ka viss bijis likumīgi un demokrātiski, turklāt vēl palielījās, ka braucienam izmantojusi Eiropas naudu.
Dīvaini, bet šīs skandalozās aktivitātes nebija iemesls, lai EP frakcija, kurā darbojas Ždanoka – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, – kaut kā reaģētu. Iespējams, tāpēc, ka tolaik tas vēl skaitījās ja ne gluži labais tonis, tad kaut kas viedokļu daudzveidībai atbilstošs. Turklāt Ždanoka arī nebija vienīgā EP deputāte, kas iesaistījās Krievijas impērisko mērķu apmierināšanā, to pašu darīja arī vairāki citu valstu pārstāvji.
Nekas nemainījās arī pēc tam. Vēl pavisam nesen Ždanoka EP debatēs stāstīja, cik ļoti Ukraina darot pāri Donbasam, pat nekaunoties no tribīnes rādīt Kremļa propagandas bildes, līdz sēdes vadītāja viņu pārtrauca. Drīz pēc tam Krievija iebruka Ukrainā, par ieganstu izmantojot tieši tādus pašus iemeslus. Arī pēc tam, kad krievu okupanti jau slepkavoja ukraiņus, Ždanoka kā vienīgā no savas frakcijas nobalsoja pret EP rezolūciju “Krievijas agresija Ukrainā”. Tagad viņai tur beidzot parādītas durvis, tiesa, ar pieklājīgu piebildi, ka tas noticis “pēc vienošanās”.
Eiropā Ždanoka ir margināle, taču to nevar teikt par Latviju, kur viņas partijai joprojām ir daudz atbalstītāju, turklāt ir aizdomas, ka pašreizējie notikumi tos tikai vairos. Nav nekāds noslēpums, ka daudzi Latvijas krievi atbalsta Putina agresiju, bet “Saskaņa”, kas ierasti bijusi šīs vēlētāju daļas izvēle, Krievijas rīcību ir nosodījusi. Tas nozīmē, ka šie vēlētāji varētu meklēt saviem uzskatiem piemērotāku spēku, un Ždanokas partija pašlaik tam ir vistuvāk.
Sagatavojuši: Kristīne Stepiņa, Māra Libeka, Māris Antonevičs, Ilmārs Randers
