Šefs aiziet. Ušakovs zina ko vairāk. Politkaujas tirgus placī. “LA” nedēļas apskats 1
Cilvēks. Šefs aiziet
Maz esot tādu cilvēku policijā, kas neieredz Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, policijas aprindās sauktu par Šefu, Šefiņu. Viņš pagājšnedēļ paziņoja, ka februārī atstās amatu. Nācis no pašām apakšām vēl padomju milicijas laikā, Ķuzis ar šīm apakšām vienmēr pratis sarunāties arī no saviem augstiem amatiem. Vienlaikus viņam nekad nav bijis problēmu runāt ar politiķiem, sabiedrību un žurnālistiem.
Jā, diplomātisks un uzmanīgs izteicienos, bet varējis arī būt izlēmīgs un prasīgs. Nav turēts aizdomās, ka dzīvotu pāri saviem līdzekļiem vai lobētu radiniekus, kādus uzņēmējus vai būtu citādi negodīgs. Komandas cilvēks, kas pratis uzņemties atbildību un atvainoties policijas vārdā. Ķuzis nekad neesot redzēts kliedzam, bet paskatīties vajadzības gadījumā gan mācējis briesmīgi…
Kaut darbs policijā liek saskarties ar dzīves ēnas pusēm, saglabājis sevī viedokli, ka pasaule un cilvēki kopumā ir labi.
Tas bija ekonomiskās pēckrīzes laiks – 2011. gads, kad I. Ķuzis kļuva par policijas priekšnieku, sistēma bija pajukusi, daudz policistu aizgājuši no darba zemās samaksas dēļ. “Tobrīd svarīgākais bija nostabilizēt situāciju, ielikt pamatus attīstībai, izveidot spēcīgu komandu, likt policijai noticēt sev, un sabiedrībai – noticēt policijai. Izdevās panākt, ka policija savas problēmas un “netīro” veļu nenes uz āru sabiedrībai.
Paskatieties, kas pa šiem gadiem noticis citās tiesībsargājošās iestādēs…” pērn intervijā “LA” teica I. Ķuzis, pieminot arī sarežģītās lietas, kas policijai bija jāizmeklē: “Zolitūdes traģēdija, spaisa epopeja un Imantas pedofila lieta. Mums nebija mācību grāmatu, pēc kurām rīkoties, bet vajadzēja uzņemties atbildību, rīkoties, un policija tika galā.”
Politiķis, vienu gadu par iekšlietu ministru pastrādājušais Sandis Ģirģens tagad teic, ka Ķuzis varētu būt pārvērtējis savas iespējas ieviest policijā nepieciešamās izmaiņas, bijis pasīvs attiecībā pret neatbilstošām amatpersonām, nespējis stratēģiski komunicēt ar darbiniekiem, nebijis pietiekami aktīvs policijas funkcionalitātes uzlabošanā un nepietiekami runājis ar sabiedrību. Iespējams, ka I. Ķuzis varēja darboties skaļāk, cīnoties par finansējuma palielināšanu policijai. Tagad “jauns lēciens, jauna attīstība” policijai būs jāveic jauna priekšnieka vadībā.
Aizdomas. Ušakovs zina ko vairāk
Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova (“Saskaņa”) “soctīklu” vēstījumu, kurā viņš nikni apvaino bijušo sabiedroto Oļegu Burovu (“Gods kalpot Rīgai”), varētu uzskatīt par kārtējo bijušā žurnālista treniņu daiļrunībā. Arī iepriekš, būdams Rīgas mēra amatā, Ušakovs izcēlies ar dažādām spilgtām replikām. Tās gan bieži vairāk raksturoja pašu teicēju, nevis tos, kam viņš vārdu uzbrukumus velta. Piemēram, šoreiz “Saskaņas” politiķa rakstītais ir viņam iepriekš netipiski erotiski uzlādēts – pieminētas gan pornoaktrises, gan slavenā kurtizāne spiedze Mata Hari. Kāpēc tā – par to lai spriež Ušakovam tuvāki cilvēki.
Tomēr, izlasot bijušā Rīgas mēra ierakstu, nepamet sajūta, ka tajā ietverts arī kāds slēpts un nopietns vēstījums un daļēji pat atzīšanās, ko KNAB varētu pievienot kādu jau iesāktai vai vēl izstrādē esošai lietai.
Runa ir par šo vietu – “Pilsētu, īpaši krīzes apstākļos, nevar vadīt cilvēks, kurš ir kļuvis par mēru vienīgi tāpēc, ka iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājis čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem. Aiz tiem, kam vajag. Pilsētu nevar vadīt cilvēks, kura vārds jau ir kļuvis par etalonu divkosībai un meliem.
Īpaši skaļi un jautri gribas smieties par pašreizējā mēra paziņojumiem par viņa dziļo naidu pret korupciju, shēmām un aizkulišu vienošanos.
Pornoaktrises, kad runā par morāli, izklausās daudz patiesāk un ticamāk.”
Kā tas nolasās? 1) Burovam nav tiesību moralizēt, jo viņš pats ir dziļi iesaistīts korupcijas shēmās. 2) Burovs nav nekāds lēmējs un rīkotājs, jo viņš līdz šim tikai “nēsājis čemodānus”.
Saliekam kopā un iegūstam diezgan interesantu ainu. Tā kā Burovs ir Andra Amerika partijas biedrs, tad attiecīgi čemodānus drīzāk nēsājis aiz viņa, nevis paša Ušakova, šis varētu būt arī diezgan konkrēts mājiens Briseles cīņubiedra virzienā. Interesanti, ka pats Ameriks par krīzi Rīgas domes valdošajā koalīcijā tāds nerunīgs.
Pārsteigums. Nedēļu bez alkohola, bet tālāk?
Divpadsmit ārsti un medicīnas augstskolu pasniedzēji ir nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam un pašvaldības deputātiem ar lūgumu aizliegt Rīgā un tai piegulošajās pašvaldībās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā no 6. līdz 12. jūlijam tirgot alkoholiskos dzērienus un tabaku.
Dīvaini, ka vēstules parakstītāji šo priekšlikumu sasaista ar “ģībšanas epidēmiju” 2015. gada Skolēnu dziesmu un deju svētku laikā, kā arī atcelto un pēc tam atjaunoto dziesmu svētku gājienu, kurā daļa skolēnu neesot piedalījušies. Šiem neparedzētajiem notikumiem nebija nekāda sakara ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Daudz pārliecinošāka ir vēstules autoru atsaukšanās uz Slimību profilakses un kontroles centra pētījumos gūtajiem pierādījumiem, kuri liecina par augstu piedzērušos īpatsvaru 15 gadu vecu jauniešu vidū.
Konstatēts, ka šajā vecuma grupā alkoholiskos dzērienus lieto 30,5% zēnu un 25,6% meiteņu.
Kaut gan veikalos ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus līdz 18 gadu vecumam, lielākā daļa atzinusi, ka viņiem bijis viegli iegūt kādu no izplatītāko alkoholisko dzērienu veidiem. Gan jau starp viņiem ir arī dziedātāji un dejotāji.
Starp parakstītājiem nav zinošākās ārstes pusaudžu alkoholismā – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģijas dienesta vadītājas un Latvijas Narkologu asociācijas prezidentes Astrīdas Stirnas. Viņa par šo vēstuli esot tikai dzirdējusi un uzskata, ka ideja neesot slikta, bet tās piedāvātais izpildījums diezgan nereāls. Viņa uzskata, ka būtu tikai normāli, ja alkohola tirdzniecību aizliegtu tajās vietās, kur notiek lielie dziesmu un deju koncerti, bet aizliegums visā Rīgā un Pierīgā neko nedošot, jo tie, kas vēlēsies dzert, alkoholu būs iepirkuši pirms svētkiem vai iegādāsies to nelegālajās pārdotavās.
Akcents jāliek kopumā uz alkohola patēriņa ierobežošanu jauniešu vidū ikdienā, piemēram, stingrāk kontrolējot, lai veikalos to nepārdotu jauniešiem, kas nav sasnieguši pilngadību, aizverot ciet viltus kafejnīcas jeb veikalus ar tur ierīkotām nelielām letēm, kur alkoholu var iegādāties visu diennakti. Tādu Rīgā netrūkst. Ja ārsti un augstskolu mācībspēki par to rakstītu augstākajām amatpersonām, tad, iespējams, tam būtu lielāks lietderības koeficients nekā alkohola tirdzniecības aizliegumam vienas nedēļas garumā.
Mācība. Politkaujas tirgus placī
Rīgas Centrāltirgus tirdzniecības kiosku nojaukšana Gogoļa ielas laukumā pagājušajā nedēļā izraisīja satraukumu gan nomniekos, gan pircējos. Kiosku nojaukšana sākās otrdien no rīta, kad Rīgas vadība un iekšlietu ministrs kuplajai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju saimei skaidroja notiekošo.
Kiosku demontāžas galvenais iegansts – SIA “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsēta” nespēja novērst nelikumīgu preču tirdzniecību. Tas arī kalpoja par pamatu līguma laušanai, un uzņēmumam līdz 14. janvārim bija jāatbrīvo teritorija.
SIA “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsēta” vadība sola tiesāties, taču Rīgas mērs Oļegs Burovs apgalvo, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina – Gogoļa ielas laukumā kioski jau vairāk nekā 12 gadus atrodas nelikumīgi.
Tad jājautā – kur Rīgas pašvaldība bija visu šo laiku un kāpēc rīkojas tikai tagad?
Ziņas par to, ka teritorijā regulāri tiek tirgotas kontrabandas cigaretes un spirts, publiski izskan bieži. Pērn Rīgas Centrāltirgū vien izņemts aptuveni pusmiljons nelegālu cigarešu. Tā vien šķiet, ka taisnība būs tiem, kas apgalvo – nelegālais rūpals noticis laba “jumta” aizsegā, jo kā gan citādi līdz šim neviena spēkos nebija to izskaust.
Zīmīgi, ka aktīva rīcība notiek tikai tagad, kad bijušais pilsētas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks ievēlēti Eiropas Parlamentā un saasinājušās nesaskaņas Rīgas pozīcijas partiju vidū.
Rīgas Centrāltirgus vārds izskanējis saistībā ar nule kā amatu zaudējušo vicemēru Druvi Kleinu – tieši viņš pagājušā gada nogalē piekritis pagarināt par neizdevīgu atzīto, savulaik Ušakova akceptēto rūpniecības preču tirgus nomas līgumu uz 40 gadiem ar kompāniju, kas saistīta ar Ušakova kādreizējo padomnieku Ēriku Teilānu, vēstīja raidījums “Nekā personīga”. Notiekošais vedina domāt par savstarpējām politiķu cīņām, kur pilsētas saimniecības sakārtošana palikusi otrajā plānā.
Sagatavojuši: Artis Drēziņš, Sandra Dieziņa, Māris Antonevičs, Māra Libeka
