Levits atspēko šaubas, Stukāna ēra, Kārlis pēc pasaules rekorda pāri okeānam. Nedēļas notikumu apskats 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Sākas Stukāna ēra
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aizvadītajā nedēļā nodeva savu krēslu jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un tagad mierīgi krāso savas mājas vārtus, bet viņa pēcteci gaida intensīvas un nemierīgas darba dienas.
Vēl nav zināms, kā Stukāna jaunās vēsmas pieņems tie viņa kolēģi prokuratūrā, kuri veido tā saukto nomenklatūras virzienu, kas daudzu gadu garumā ir atradies Ģenerālprokuratūras vadībā.
Akcenta pārnešana no vecās sistēmas uz efektīvu, intensīvu darbu, mainot kriminālprocesa uzraudzības kārtību, var radīt neapmierinātību ne vienā vien prokurorā, kurš nav ieradis doties uz policijas iecirkņiem, bet gaidījis, lai viņi tur paši tiek galā, līdz lieta tiek nosūtīta uz prokuratūru. Laiks rādīs, vai jaunajam ģenerālprokuroram izdosies nocelt no vecajām sliedēm tos prokurorus, kuri jau sen aizmirsuši par sadarbību ar policiju aci pret aci.
Stukāns ievērojis, ka ne vienmēr tie prokurori, kuri atrunājās ar pārāk lielu noslodzi, jo uzraugot simts un vairāk lietu, reāli patiešām ir tik ļoti ierauti darbā.
Izrādās, ka netrūkstot arī tā saukto tumšo jeb bezperspektīvo lietu, kad kriminālprocesā nekas nenotiekot, jo tas esot bezcerīgs.
Stukāns uzskata, ka tādām sīkām lietām kā, piemēram, braukšanai dzērumā vai narkotiku lietošanai, prokurora uzraudzība neesot nepieciešama. Patlaban katrs šāds sīkais kriminālprocess tiekot ņemts uzraudzībā un tikai formāli skaitoties, ka prokurors tur kaut ko darot. Pat Valsts kontrole atzinusi, ka vairāk nekā pusei kriminālprocesu uzraugošais prokurors ir bijis vien uz papīra, bet faktiski neesot strādājis.
Stukānam nebūs viegli tikt galā arī ar Ģenerālprokuratūras liekajām struktūrām, kas nav reāli iesaistītas kriminālprocesu uzraudzībā, bet ir vairojušās gadu no gada. Taču jācer, ka jaunajam ģenerālprokuroram izdosies izveidot savu komandu, kura palīdzēs viņam radīt tādu izmeklēšanas modeli, kuru, tēlaini izsakoties, Stukāns raksturojis kā cilvēka ķermeni, kurā galva ir prokurors, rokas – izmeklētājs un kājas – operatīvie darbinieki.
Šaubas. Vai sekot Levita pieejai?
Pēc sākotnējā izvairīguma Valsts prezidents Egils Levits aizvadītajā nedēļā intervijā “Latvijas Avīzei” sniedza plašu interviju par tēmām, kas skartas nesen iznākušajā grāmatā “Viltvārdis”. Kā zināms, grāmatā izteiktas šaubas par E. Levita radurakstiem, pilsonību un izglītību, bet intervijā par visiem šiem punktiem dots detalizēts skaidrojums un arī dokumenti, tā ka vismaz šobrīd šis jautājums zaudējis intrigu, ko bija centies radīt grāmatas autors.
Tomēr diskusijas raisījis viens no prezidenta izteikumiem, kāpēc viņš Lato Lapsam jau iepriekš nesniedza visas tās pašas atbildes.
“Ir manipulācijas, dezinformācija un ir normāls žurnālistisks darbs. Es atbildu uz žurnālistu jautājumiem. Bet uz tādu cilvēku jautājumiem, kuri pastāvīgi nodarbojas ar melno PR, ar dezinformāciju, kā arī uz tāda cilvēka jautājumiem, par kuru ir tiesas spriedums, ka viņš vēlas iegūt informāciju negodprātīgos nolūkos, nevienam nav pienākums atbildēt,” sacījis E. Levits.
No vienas puses, labs arguments un šai pozīcijai ir daudz piekritēju. Piemēram, politoloģe Iveta Kažoka, kura tviterī ierakstījusi: “Piekrītu. Latvijas mediju vide būtu daudz kvalitatīvāka, ja visi šo konsekventi ievērotu.”
Tikmēr žurnālists Imants Frederiks Ozols izsaka šaubas: “Prezidenta teiktajā ir loģika. Bet tā ļoti piesaistīta situācijai. Kolīdz šo principu vispārina, sākas problēmas. Tikpat labi var iet tālāk un atteikties atbildēt uz nepatīkamu vai negatīvi noskaņotu cilvēku iesniegumiem vispār.”
Tiešām rodas jautājums – cik tālu amatpersona un politiķi var iet, vērtējot žurnālistus vai tos, kas par tādiem uzdodas. Vai ir kāda iestāde vai organizācija, kas uzliks vajadzīgo “zīmogu”? Līdzīgu pieeju izmanto ASV prezidents Donalds Tramps, kurš CNN un citus, kas, viņaprāt, tendenciozi atspoguļo Amerikas politiku, konsekventi dēvē par “viltus ziņu medijiem”. Taču Tramps par to tiek kritizēts. Problēma ir tā, ka šī pieeja viegli var kļūt subjektīva. Ja vien tiešām nav tiesas sprieduma, kas dod tādas tiesības.
Aizdomas. Ieceļotāju anketas tikai ķeksītim
Covid-19 izplatības ierobežošanai no pagājušās ceturtdienas Latvijā jāreģistrē ikviens ieceļotājs, kurš ieradīsies valstī, izmantojot starptautisko pārvadājumu pakalpojumus.
Pagaidām reģistrēšana notiks ar papīra anketas palīdzību, bet pēc mēneša paredzēta arī elektroniska reģistrācijas anketa.
Anketā jānorāda pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformācija un izvēlētā adrese, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, kā arī jāapliecina, ka ieceļotājs ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Šķiet, nav nekā vienkāršāka par anketas aizpildīšanu. Diez vai ieceļotāju atmiņai būtu jābūt arī tik īsai, ka nevarētu atcerēties pēdējo 14 dienu ceļojuma maršrutu. Tomēr ne visi no mums ir gana godprātīgi. Mūsu pašu lidostā starp diviem krievvalodīgiem cilvēkiem noklausīta saruna liecina par to, ka anketa ir vien tāds mazs valdības uzlikts un pārvadātāju izpildīts ķeksītis.
Ja pēdējo 14 dienu laikā esi bijis Krievijā, Zviedrijā, Serbijā vai jebkurā citā valstī, no kuras, ierodoties Latvijā, pašizolācija ir obligāta, bet anketā par to samelo un ieraksti, teiksim, Somiju, kur koronavīrusa izplatība ir maza, vari izsprukt sveikā, jo neviens šīs informācijas patiesumu nepārbauda.
Par anketēšanu atbildīgs ir katrs pārvadātājs. Lidostā tāds ir, piemēram, “Air Baltic”.
Kā skaidroja kompānijas pārstāve Alise Briede, kaut arī lidsabiedrība cieši sadarbojoties ar atbildīgajām iestādēm un ievēro visas epidemioloģiskās rekomendācijas, kā arī prasības attiecībā uz ieceļotāju anketēšanu, uzņēmums pārbaudes par norādītās informācijas patiesumu var veikt vien pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma. Tātad nedz pases, kur būtu kādi ceļojumu apstiprinoši zīmogi, nedz lidojumu biļetes pārvadātāji ceļotājiem neliek uzrādīt.
Darījums. Futbollaukums uz Preses nama jumta
Šomēnes sāk nojaukt vēsturisko Preses namu – to divu gadu laikā rekonstruēs un pārveidos par “Holiday Inn” četrzvaigžņu viesnīcu ar 307 numuriem. Šī būs pirmā “InterContinental Hotels Group” (IHG) viesnīca Latvijā.
Vanšu tilta otrā pusē pretī tirdzniecības centram “Olimpija” Preses nama tipogrāfijas ēkas vietā, kur tagad tirgo mēbeles, sliesies mazliet augstāks nekā tagad A klases biroju centrs, tirdzniecības telpas ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta.
Tāpēc daļēji tiks nojaukta tikai tipogrāfijas ēka, kuras vietā paredzēts izbūvēt daudzfunkcionālu centru ar tirdzniecības platībām, ēdināšanas zonu un daudzstāvu autostāvvietu kompleksa lietotāju ērtībai.
Tas paredzēts šī projekta 1. kārtā, bet pavisam lietuviešu ieguldījumu fonds “Lords LB Special Fund V” Preses nama kvartāla attīstībā vairākos posmos plānojis ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro. Tas ir divreiz vairāk, nekā ieguldīts tirdzniecības centra “Akropole” būvniecībā.
Priecē, ka investora “PN Project” pārstāvis Giedrjus Bernots nolēmis nosaukumā saglabāt nosaukumu “Preses nams”, ņemot vērā šīs ēkas vēsturisko kontekstu un nozīmi.
Sasniegums. Pirmais pārīries okeānam
Jūrmalnieks Kārlis Bardelis, airu laivā vienatnē šķērsodams Kluso okeānu no Dienvidamerikas līdz Āzijai, kļuvis par pirmo cilvēku pasaulē, kuram izdevies vienā paņēmienā divu gadu laikā pieveikt vairāk nekā 26 tūkstošus kilometru.
Viņu droši varam saukt par latviešu Amundsenu, jo arī slavenais norvēģis ceļā uz dienvidpolu apsteidza visus konkurentus, ierazdamies pie mērķa pirmais.
Kārļa airējiens sākās 2018. gada 14. jūlijā no Peru galvaspilsētas Limas un finišēja 2020. gada 29. jūnijā pie Malaizijas krastiem, pa ceļam piestājot Franču Polinēzijā, Tuvalu, Zālamanu salās, Papua- Jaungvinejā, Indonēzijā.
Tas bija viņa trešais piedzīvojums ceļojumā apkārt pasaulei, jo 2016. gadā kopā ar Gintu Barkovski tika šķērsots Atlantijas okeāns un divus gadus vēlāk, asistējot draudzenei Lindai Zuzei, ar tandēmvelosipēdu pārvarēti Andu kalni. Mērķtiecīgais ceļotājs ir apņēmības pilns turpināt pasaules apceļošanu pa sauszemi vai jūru, tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Zigmunds Bekmanis
