Kosmiskās cerības un īstais brīdis. Lai iet R(a)T(ā)! Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Sagaidīja īsto brīdi
Pirmajā reizē piedzīvojis fiasko, pēc tam noorganizējis konkurenta Kaspara Gorkša nomešanu, ar otro piegājienu 36 gadus vecais Vadims Ļašenko kļuvis par Latvijas sportā bagātākās organizācijas – Latvijas Futbola federācijas – prezidentu.
Uzticību piektdien notikušajās vēlēšanās Ļašenko ieguva ar lielu pārsvaru (96 balsis pret 26), taču arī konkurents šoreiz nebija “stiprākais”, jo iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) autoritāti futbolā salīdzināt ar Gorkšu, mazākais, ir smieklīgi.
Augumā nelielais Ļašenko līdz šim sporta aprindās ir mazpazīstama persona, taču futbola sabiedrība viņu pazīst labi.
Vispirms kā Latvijas telpu izlases futbolistu (valstsvienībā aizvadītas 42 spēles), tad kā virslīgas kluba “RFS” viceprezidentu, tieši tur iegūstot pamatu un atbalstu tālākajai virzībai uz LFF vadītāja krēslu.
Līdz šim brīdim arī Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidents, darbojies kā UEFA delegāts, organizējis starptautiskus turnīrus. Bez visa tā arī ieguvis bakalauru biznesa vadībā RISEBA augstskolā.
Ļašenko rakstura viena no spilgtākajām īpašībām – mērķtiecība. Viņš kā pitons nogaidīja īsto brīdi, lai veiktu izšķirošo tvērienu, pirms tam ilgi un rūpīgi plānojot savas darbības.
Tikšanās ar LFF biedriem, solījumi risināt viņu problēmas, bet kā galvenais trumpis – futbola saimes saliedēšana. LFF biedri noticēja, pieverot acis uz to, ka arī Ļašenko ir savi “skeleti skapī”.
Vēl iepriekšējās vēlēšanās, kad zaudēja Gorkšam, Ļašenko publiskoja audioierakstu, kurā centās kompromitēt konkurentu, kurš it kā ticies ar Latvijas futbola “totalizatoru karali” Oļegu Gavrilovu. Pirms šīm vēlēšanām Ļašenko saņēma līdzīgu atbildi, audioierakstu, kurā viņš lobē “RFS” kluba intereses leģionāru jautājumā, lai gan tobrīd pats apgalvoja, ka ar “RFS” vairs nav nekādu saistību.
Tāpat sporta žurnālistu vidē nebija noslēpums, ka Ļašenko vai viņam tuvu stāvoši cilvēki par atlīdzību piedāvāja radīt viņam glaimojošas publikācijas. Lai arī tiešu pierādījumu nav, papētot dažu autoru gara darbus, ir aizdomas, ka bija, kas piekrita.
Vai tagad futbola ļaudis varēs laimē diet un sporta karalis mūsu valstī vairs nebūs kails? Maz ticams, jo nauda tur apgrozās liela, vienmēr būs neapmierinātie un apdalītie, bet Ļašenko autoritāte vismaz šobrīd ne tuvu nav tāda kā savulaik Guntim Indriksonam, kurš LFF vadīja 22 gadus.
Neskaidrība. Kosmiskās cerības
Latvija nav kosmosa lielvalsts, tomēr labumu no kosmosa izpētes un šim mērķim radītām tehnoloģijām varam gūt mēs visi: apmēram tā runāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, parakstot līgumu par Latvijas kā asociētās dalībvalsts uzņemšanu Eiropas Kosmosa aģentūrā.
Latvijai šis prieks izmaksās trīs miljonus eiro gadā, un saskaņā ar aģentūras konvenciju vismaz 85 procentus šā finansējuma Latvijai jāsaņem atpakaļ caur dažādiem sadarbības līgumiem.
Taču ar laiku atpakaļ mēs saņemšot daudzkārt vairāk, jo lauvas tiesu sadarbības projektu aģentūra slēdz tieši ar aģentūrā uzņemto valstu pētniekiem un uzņēmumiem.
Cik tieši naudas Latvija iegūs kosmiskajos pasūtījumos, gan nav zināms. Skaitļi tiek minēti visdažādākie. Tā kaimiņi igauņi sadarbībā ar kosmosa aģentūru nopelnot divreiz vairāk nekā ieguldot.
Norvēģi pat piecreiz vairāk. Pērn Saeimas atbildīgās komisijas sēdē, kur bija diskusija par to, vai dot naudu, kas trūkst Latvijas zinātnei, kosmosam, tika pat apgalvots, ka ieguvums būšot seškārtīgs.
Nedaudz atgādina to, kā Buratino stādīja naudu lapsas un runča uzraudzībā un gaidīja, ka izaugs vairāk…
Cerības uz kosmosa izpēti, protams, var likt. Pat ja acīmredzamas peļņas nebūs, sadarbībā mūsu pētnieki gūs jaunas zināšanas un kontaktus. Tomēr neuzticību rada šie dāsnie solījumi par ieguvumiem, kas patiesībā nav pamatoti ne ar kādiem aprēķiniem.
Diemžēl Latvija ne vienmēr pratusi paņemt to, kas tai pienāktos. Piemēram, iepriekšējos gados Eiropas Savienības pētniecības programmā iemaksājām vairāk, nekā mūsu pētnieki no šīs programmas saņēma pētniecības projektu finansēšanai, jo citu valstu zinātniskie pieteikumi tos apsteidza.
Turklāt, kāda tad būs Latvijas stratēģija kosmosa izpētē, vēl tikai lems īpašā darba grupā, kurā būs Izglītības un zinātnes, Ekonomikas ministrijas, kā arī uzņēmēju un pētnieku pārstāvji.
To, ka Latvijas dalība kosmosa aģentūrā līdz šim nav pietiekami izdiskutēta, norādījusi arī Latvijas Jauno zinātnieku asociācija. Latvijas līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru vēl jāratificē Saeimai. Iespējams, tieši tur beidzot sāksies diskusijas.
Darījums. Ar NAP uz gaišo nākotni
Pagājušajā nedēļā Saeima beidzot apstiprināja Nacionālās attīstības plānu (NAP) 2021.–2027. gadam. Lai gan Latvijā ir simtiem visdažādāko plānošanas dokumentu, kas nereti ir pretrunā viens ar otru, neviens no tiem neizpelnās tik lielu uzmanību un tādas kritikas šaltis kā NAP.
Kāpēc tā? Te var minēt vairākus iemeslus. Pirmkārt, to, ka Nacionālais attīstības plāns ir sarežģīta kombinācija no mūsu vēlmēm un reālajām iespējām. Un vēlmes vienmēr ir lielākas par iespējām.
Otrkārt, NAP nav spējis piepildīt sabiedrības vēlmi pēc skaidrības un vienkāršības, kas šajā gadījumā izpaužas kā prasība pēc valsts attīstības prioritāro mērķu noteikšanas.
Šī kritika ir tikai daļēji pamatota, jo vismaz vairākas reizes šādi prioritārās attīstības virzieni noteikti tika – proti, apstrādājošās rūpniecības apjoma palielināšana līdz 20% no iekšzemes kopprodukta (NAP 2007.–2013. gadam).
Bija … un ar troksni izgāzās, jo neatbilda nedz ekonomiskajai situācijai pasaulē, nedz Latvijas uzņēmēju reālajām iespējām ražošanas un pārdošanas apjomu palielināšanā.
Arī nākamajā NAP periodā (2014.–2020. gads) bija šāds mērķis – panākt, ka Latvijā gadā dzimst 28 000 bērnu, kas apturētu Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Eksperti gan brīdināja, ka apstākļos, kad bērnu dzemdēšanas vecumā šobrīd ir 90. gadu “demogrāfiskās bedres” laikā dzimušās sievietes, ļoti labs rezultāts būtu 20 000 jaundzimušo gadā, bet Saeima iebalsoja 28 tūkstošus.
Rezultāts – 19,3 tūkstoši 2018. gadā un 18,6 tūkstoši 2019. gadā ir krietni tuvāks ekspertu viedoklim un arī var tikt uzskatīts par NAP izgāšanos.
Visbeidzot, trešā veida kritika saistīta ar to, ka visi attīstības resursi Latvijā nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem un nekādas “neatkarīgas” attīstības mums nemaz nav.
Viedoklis daļēji pamatots, tomēr nekādi neatceļ vajadzību plānot arī ar ES saistīto attīstību.
Lai cik pamatota vai kļūdaina būtu kritika un NAP reālie sasniegumi vai izgāšanās, no nākamā gada Latvijā spēkā būs jaunais Nacionālās attīstības plāns ar visām laikmeta iezīmēm – uzsvaru uz zaļo un viedo attīstību, krietni lielākiem ieguldījumiem cilvēkos un zinātnē, lielākiem resursiem reģionu attīstībai, ļoti sarežģīti sasniedzamiem mērķiem par nevienlīdzības mazināšanu un sabiedriskās uzticēšanās panākšanu starp sabiedrību un valsti. Vai tos izdosies sasniegt?
Panākums. Lai iet R(a)T(ā)!
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliegusi Latvijā septiņas programmas, kas darbojas zem kopīga zīmola RT. Tās ir “RT”, “RT HD”, “RT Arabic”, “RT Spanish”, “RT Documentary HD”, “RT Documentary” un “RT TV”.
Pasaulē tieši šie divi burti, kas veidojušies no vārdu salikuma “Russia Today” (agrākais kanāla nosaukums) simbolizē Krievijas propagandu un arī centienus caur to ietekmēt citu valstu iekšpolitiku.
Šajā ziņā NEPLP lēmums, protams, ir drosmīgs un apsveicams. Cita lieta, ka Latvijā šiem TV kanāliem, kas raida angļu, spāņu, arābu, franču un citās valodās, diez vai ir daudz skatītāju, toties liela ietekme ir krievvalodīgajiem kanāliem, tādiem kā “Rossija 1”, NTV, REN-TV un citiem.
Nav dzirdēts, ka pēc NEPLP lēmuma kāds kabeļtelevīzijas operators būtu izteicis nožēlu, ka nu vairs nevarēs raidīt RT un tāpēc cietīs bizness. Toties pamēģiniet ierobežot krieviski raidošos kanālus, un uzreiz atskanēs skaļas vaimanas…
NEPLP paziņojumā teikts, ka lēmums par RT pieņemts, jo šīs programmas “atrodas Eiropas Savienības Padomes noteikto sankciju par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu pakļautas personas – Dmitrija Kiseļeva – faktiskā kontrolē, valdījumā un vienpersoniskā pārziņā”.
Runa acīmredzot ir par Kiseļeva vadīto informatīvo aģentūru “Rossija segodņa”, kas 2013. gadā izveidota ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu.
Pats propagandas šefs gan paguvis paziņot, ka RT programmas neesot viņa pārziņā, tāpēc Latvijai nākšoties atvainoties un atjaunot to raidīšanu.
Tās ir tehniskas nianses, jo RT vadītāja ir Margarita Simonjana, kas vienlaikus ir minētā aģentūras “Rossija segodņa” galvenā redaktore, kamēr Kiseļevs ir šīs aģentūras ģenerāldirektors.
Sagatavojuši: Gints Narogs, Ilze Kuzmina, Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs
