SEPLP locekļus negaida vieglas dienas, ziņos par negodīgiem uzņēmējiem, bažas par migrantu ierašanos. Nedēļas notikumu apskats 4
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Sabiedriskā labuma mērītājs
Par jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāju pagājšnedēļ ievēlēts Jānis Siksnis. Viņu un abus pārējos SEPLP locekļus – Jāni Eglīti un Sanitu Upleju-Jegermani – negaida vieglas dienas.
SEPLP un tās jaunajam vadītājam būs jāķeras klāt tradicionālajiem “karstajiem kartupeļiem” – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanai (kam abi pretojas), sabiedriskā pasūtījuma izstrādei (kad daudzi televīzijas skatītāji pārliecināti, ka LTV nerāda to, kas tieši viņus interesē), sabiedrisko mediju finansējumam (tiem naudas vienmēr par maz) utt.
Deputāte Vita Anda Tērauda Saeimas sēdē vēl uzskaitīja darbus: “Sabiedrisko mediju valžu nokomplektēšana, galveno redaktoru apstiprināšana, ombuda izraudzīšana. Tā ir liela atbildība – salikt vietās atslēgas figūras, kuras visas, kopējā sistēmā strādājot, darbinās jaunos mehānismus.”
Deputāts Artuss Kaimiņš papildināja: “SEPLP būs atbildīga par 40 miljoniem eiro – sabiedriskā medija kopējo finansējumu, kas nāk no valsts budžeta. Trīs padomes locekļi šo naudu tālāk dalīs. Tur vajag augstas raudzes speciālistus.”
Par naudu runājot – SEPLP locekļu meklēšana nevedās viegli, un viens no iemesliem, kāpēc sākotnēji kandidāti nepieteicās, esot bijušas zemās algas. Tāpēc Saeima šopavasar lēma tās palielināt.
SEPLP priekšsēdētāja atlīdzības likmei tika noteikts koeficients 4,48, padomes loceklim – 4,2. (Jāpiebilst, ka Ministru prezidentam šis koeficients ir 4,93, bet piemēram, valsts kontrolierim – 4,05, vai ģenerālprokuroram – 1,925.)
SEPLP padomes priekšsēdētāja alga “uz rokas” iznākšot 3200 eiro.
Jānis Siksnis bijis Baltijas Mediju izcilības centra vadītājs, pirms tam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks – šajā amatā sabija nedaudz ilgāk par pusotru gadu, iespējams, nevarēja sastrādāties ar Vējoni vai viņam pietuvinātajiem, bet toreiz Siksnis komentāros bija izvairīgs, sakot tradicionālo frāzi, ka “pienācis laiks jauniem profesionāliem izaicinājumiem”.
Pirms tam divdesmit gadus strādājis Latvijas Radio, bijis korespondents, Ziņu dienesta vadītājs un Latvijas Radio ģenerāldirektors, 2012. gadā pārņemot šo amatu no Dzintra Kolāta. Darbojies arī Latvijas Televīzijā.
Par jauno darbu runājot – Siksnis apzinoties, ka “amats prasīs augstu atbildību, tajā būs daudz pienākumu un sarežģītu situāciju”, bet viņam esot gan vajadzīgā pieredze, gan zināšanas. Viens no pirmajiem darbiem – nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma izvērtēšana.
“Tas ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem šai padomei – pēc iespējas skaidrāk, arī plašai sabiedrībai saprotami, definēt, kas ir sabiedrisko mediju radītais sabiedriskais labums,” atzinis Siksnis.
Mācība. Ziņos par negodīgiem uzņēmējiem
No šī gada 5. augusta stājoties spēkā Saeimas pieņemtajiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkstēs pavēstīt sabiedrībai par nodokļu revīzijas jeb auditu rezultātiem uzņēmumos, muitas maksājumu parādiem, atteikumu atgriezt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli un citiem būtiskiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem.
Kā TV intervijā teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, šo pārkāpumu un VID lēmumu publiskošana izgaisināšot uzņēmēju izplatītos mītus par kļūdaini pieņemtiem lēmumiem un it kā nepamatoti saņemtajiem sodiem.
Uzņēmēji, kuri izvairījušies no nodokļu maksājumiem, slēpjot peļņu, maksājot darbiniekiem algas aploksnēs vai neuzrādot darbinieku skaitu, vairs nevarēšot būt droši, ka par šiem pārkāpumiem nekad neviens neuzzinās.
Ēnu ekonomikas pastāvīgais pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka gan nav tik pārliecināts, vai VID lēmumu publiskošana mazinās ēnu ekonomiku. Tomēr viņš piekrīt, ka tā var krietni pabojāt negodprātīgu komersantu tēlu, mazinot gan uzņēmējdarbības partneru, gan sabiedrības uzticību.
Ziņas par VID lēmumiem dienesta mājaslapā gan vēl nav lasāmas. Kā skaidro VID, tās tiks publicētas septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums būs kļuvis neapstrīdams vai būs pārsūdzēts tiesā un tā darbība nebūs apturēta.
Ziņas par lēmumu būs pieejamas līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publicēšanas. Par agrāk, līdz 5. augustam, uzņēmumos izdarītajiem pārkāpumiem ziņas netiks publicētas.
Darījums. Igauņi turpina iepirkties Latvijā
Par pārsteigumu pagājušajā nedēļā kļuva ziņa, ka Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkls “Kool Latvija” nonācis Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla “Olerex” grupas holdingkompānijas “Aqua Marina” īpašumā.
Būtībā “Kool Latvija” seko sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma “Lido” pēdās, kas pirms neilga laika nonāca igauņu uzņēmēja Ivara Vendelina un viņam piederošā “Apollo Group” rokās. Jaunie īpašnieki jau neslēpj ambiciozos mērķus – kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā.
Tas nebūs viegli, jo patlaban vadošajiem degvielas tirgotājiem “Circle K” ir 85 tirdzniecības vietas, “Nestei” – 76, “Viršiem” – 64, kamēr “Kool” tikai desmit. Savukārt “Olerex” pārvaldījumā ir 100 degvielas uzpildes stacijas Igaunijā un piecas Lietuvā, kā arī tam pieder jūras naftas terminālis Tallinas ostā.
Jau šobrīd “Kool Latvija” izsniegtas vairākas būvatļaujas jaunu degvielas staciju būvniecībai un tiek vērtēts, kur to darīt. Tikmēr nozares spēlētāji jau izteikušies, ka īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, jo “Kool Latvija” ir neliela tirgus daļa. “Virši” gan pauda nožēlu, ka degvielas tirgus zaudējis pašmāju kapitālam daļēji piederošu uzņēmumu.
Bažas. Žogu vajag!
Pieaugot saspīlējumam uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, arī Latvijas amatpersonas beidzot sākušas nopietnāk uztvert draudus, kurus var radīt nelegālo migrantu ierašanās.
Jūlija vidū, kad Lietuva jau saskārās ar Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko organizētajām provokācijām, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) bija klātienē apmeklējuši vienu no Latvijas–Krievijas robežas nostiprinātajiem posmiem, lai mierinoši secinātu, ka “austrumu robežas apsardzība ir augstā līmenī”.
Vēl pagājušās nedēļas sākumā ministre Golubeva par žoga izbūvi uz robežas runāja vairāk nākotnes formā un mierināja: “Pašlaik nav indikāciju par migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas.”
Tomēr tagad jau zināms, ka tuvākajās sēdēs valdība lems par austrumu robežas izbūves paātrināšanu, savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt atbalstu robežsardzei.
Ja salīdzina ar Lietuvu, kur šogad valstī ieradušies jau vairāk nekā 4000 nelegālo migrantu (pārsvarā no Irākas), Latvija tiešām var justies kā miera osta, jo mums pagaidām konstatēti tikai daži Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas šķērsošanas gadījumi.
Tomēr trauksmes zvans ir iezvanījies, jo sestdien tika aizturēti 38 migranti, kuri nelikumīgi centās šķērsot Latvijas valsts robežu. Situācija nedaudz liek atcerēties stāstu ar Covid-19 izplatību, kad tāpat kādā brīdī ar zemiem inficēšanās rādītājiem varēja rasties ilūzija, ka mūs tas neskars, bet tas izrādījās mānīgs priekšstats.
Tas, protams, saasina konfliktu, jo arī Baltkrievijas robežsargi saņēmuši sava vadoņa rīkojumu “aizsargāt katru robežas metru”, kas faktiski tulkojams kā pavēle nelaist migrantus atpakaļ. Uz robežas jau atskanējuši šāvieni, kas pagaidām gan vairāk ir psiholoģiskā un propagandas kara elementi, bet nevar zināt, kāds būs turpinājums.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Zigfrīds Dzedulis, Sandra Dieziņa