Vai cietumniekam būs aizstājējs? “Pērnes” čipsi iepriecina lielpilsētu. Nedēļas notikumu apskats 3
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Rāviņa politiskā gudrība
A. Rāviņš pilsētu vada jau divdesmit gadus pēc kārtas, līdz ar to ir rekordists, kurš Latvijas pilsētu pašvaldības vadītāja krēslā ir tik ilgus gadus. Viņu ievēlēja ar 11 no 15 balsīm.
To prognozēja jau pirms vēlēšanām, jo citas partijas nepiedāvāja jaunus, spēcīgus un vienlaikus tikpat populārus līderus, kas varētu ar Rāviņu sacensties. Tas ir viens no viņa veiksmes faktoriem.
Ilggadējiem pašvaldību vadītājiem ir vēl kāda priekšrocība – administratīvais resurss, kas dod atpazīstamību.
Rāviņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, kam gan nav īpašas nozīmes viņa pozīciju stiprināšanā savā pašvaldībā.
Neparasti ir tas, ka uz vēlētājiem lielu iespaidu nav atstājuši arī politiskie skandāli, par kuriem ar zināmu regularitāti ziņoja mediji.
Piemēram, dažus mēnešus pirms vēlēšanām Latvijas Radio stāstīja par Jelgavas mērijas vadības kāri nomāt pašvaldības vajadzībām dārgas “Volvo” automašīnas.
Gadiem mediji apkaroja Jelgavas pašvaldības avīzi, kuru nezinātājam bija grūti atšķirt no neatkarīga laikraksta.
Pēc šīm vēlēšanām Rāviņam tomēr bija vajadzīga politiskā gudrība, lai izveidotu stabilu koalīciju, jo kopā ar uzticamajiem partneriem no Nacionālās apvienības viņam bija tikai astoņas no 15 balsīm.
Opozīcijā palikušie spēki jau bija vienojušies sadarboties, lai “novērstu nesaimnieciskumu un izšķērdību Jelgavas pašvaldības darbībā”.
Dienu pirms jaunās domes sanākšanas Rāviņš vienojās par sadarbību arī ar “Kustību Par”, kuras līderis ir nevalstiskā sektora pārstāvis Uldis Dūmiņš.
Ieguvējas varētu būt abas puses – Rāviņš iegūs lielāku stabilitāti, ir cerības uz atklātu un godīgu pilsētas pārvaldību, bet “Kustībai Par” būs iespēja izpildīt solījumu visu to panākt, ko, kritizējot no malas, nevar izdarīt.
Rāviņš “Latvijas Avīzei” sacīja, ka domes vairākumā “ienāks jauni puiši”, jo pašvaldības dzīvē nekas nestāvot uz vietas un katru dienu esot kaut kas jauns, uz ko jāspēj reaģēt. Tāpēc arī no šī darba neesot vēlmes aiziet.
Neziņa. Vai cietumniekam būs aizstājējs?
Partijas “Latvijai un Ventspilij” virzītais Ventspils mēra amata kandidāts Aivars Lembergs 1. jūlijā – dienā, kad sanāca jaunievēlētās pašvaldību domes, – netika ievēlēts amatā. Par viņa kandidatūru balsoja seši deputāti un tikpat bija pret.
Pats Lembergs nevarēja balsot, jo ieslodzītajiem nav ļauts izmantot internetu, lai varētu pieslēgties domes sēdei.
Ja viņam tiesa nebūtu piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu, par smagiem noziegumiem pirmās instances tiesā notiesātais Lembergs droši vien atkal būtu pie pilsētas vadības stūres.
Demokrātiskās, tiesiskās valstīs pašvaldības vadītājam nevainojama reputācija ir pats par sevi saprotams, bet Latvijā, acīmredzot ņemot vērā Ventspils precedentu, šī prasība būtu iekļaujama likumā.
“Latvijai un Ventspilij” ievēlētie seši Lemberga “audzēkņi” ir nokļuvuši strupceļā – “tēvs barotājs” ir cietumā, atsacīties no sava vadoņa nespēj, bet, lai partija paliktu pie vadības stūres, ir nepieciešama vēl viena balss.
Grūti noticēt, ka Lembergs noliks savu mandātu, lai ļautu vietu domē ieņemt nākamajam aiz svītras palikušajam deputāta kandidātam, tādējādi ļaujot partijai iziet no strupceļa.
Visticamāk, Lemberga domubiedri samierināsies ar to, ka viņu līderi cietums paralizējis no darba pienākumiem, ļaujot saglabāt deputāta pilnvaras, bet tajā pašā laikā savās partijas rindās meklēs citu kandidatūru, kurš varētu ieņemt Lemberga krēslu.
Kuluāros tiek runāts par Didzi Ošenieku, kurš ir trešais visvairāk balsu saņēmušais deputāts.
Opozīcijas četru partiju sešnieks vēl nav izlēmis, kā rīkosies, nav izvirzījis arī savu līderi domes priekšsēdētāja amatam kaut vai principa pēc, lai redz, ka viņiem tāds ir, bet esot ar mieru runāt ar Lemberga domubiedriem par citu viņu partijas izvirzītā cietumnieka aizstājēju. Nacionālās apvienības deputāts Kārlis Vočtavs masu medijos jau izteicies, ka droši vien atbalstīšot citu kandidātu, ja vien “Latvijai un Ventspilij” tāds būšot.
To, vai ievēlēta Ventspils pilsētas dome spēs iziet no strupceļa, redzēsim 5. jūlija domes sēdē.
Prieks. Stipendijās – 1,3 miljoni eiro
“Zvejnieku ģimenes devums ir teju prātam neaptverams. Ja vienā telpā censtos satilpināt visus jauniešus, kas saņēmuši Zvejnieku fonda atbalstu, tad acis pavērtos brīnumam – aptuveni trīssimt studentu savus soļus augstākās zinātnes kalnā spēruši, pateicoties vienas ģimenes ticībai izglītībai un vēlmei vairot labo.
No 2003. līdz 2021. gadam Zvejnieku fonda administrētajās stipendijās izmaksāti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro. Jūnijā, turpinot sadarbību, Zvejnieku ģimene atkal ziedojusi ievērojamu summu, lai jauniem talantiem būtu iespēja no spožiem akmentiņiem kļūt par īstenām pērlēm,” tā pagājšnedēļ medijiem vēstīja Vītolu fonds.
Andrejs Zvejnieks, kurš bija talantīgs ķīmiķis un veiksmīgs uzņēmējs, izglītību uzskatījis par katra cilvēka likteņa atslēdziņu, kas spēj atdarīt durvis uz laimīgāku, saliedētāku un gudrāku sabiedrību.
Dodoties mūžībā, A. Zvejnieka kungs vēlējies, lai viņa dzīves bagātība spēj uzlabot dzīvi tiem, kas gatavi censties labākas nākotnes dēļ. Tēva mantojumu pārzina dēls Pēteris Zvejnieks – kopā ar sievu Debiju ik gadu turpina ziedot ievērojamas summas stipendiātu atbalstam.
“Tiekoties ar jauniešiem, es sapratu, cik ļoti nepieciešams īstenot tēva sapni un turpināt viņa sākto darbu,” tā izvēli ziedot pamato ASV dzīvojošais ķirurgs Pēteris Zvejnieks.
Zvejnieku ģimenes fonds administrē trīs stipendijas: Zvejnieku ģimenes, Pētera Mežaka piemiņas un “In Memoriam”. Gaidas Rīsbergas stipendiju. Tās ir novēlētas medicīnas un ķīmijas jomās studējošajiem, tādējādi Zvejnieku ģimenes atbalsts padara sabiedrību ne tikai izglītotāku, bet arī veselāku.
Pārsteigums. “Pērnes” čipsi iepriecina lielpilsētu
Latvijas uzņēmums SIA “Pērne L” pagājušajā nedēļā loterijā izvilka lielo lozi – viņu atpazīstamība un popularitāte pasaulē pieauga apmēram miljonkārtīgi.
Un tas viss – aklas veiksmes rezultātā, jo izrādās, ka amerikāņu TV seriāla “Sekss un lielpilsēta” zvaigznei Sārai Džesikai Pārkerei ļoti garšo Latvijas uzņēmuma ražotās čipsu plāksnītes “Long Chips”, viņa savu atzinību paudusi sociālajā tīklā “Instagram”, kur aktrisei seko 6,8 miljoni cilvēku.
Amerikas iedzīvotāji pie šī gastronomisko prieku avota tikuši tikai nesen, bet Latvija var lepoties ar kartupeļu čipsu plāksnīšu patēriņu jau 35 gadus.
Tieši to arī pie Pārkeres ieraksta norādījis kāds Latvijas iedzīvotājs, piebilstot, ka šie čipsi Latvijā maksājot pavisam lēti.
“Pērnes” eksporta direktors Kristaps Radziņš jau atzinis, ka kopš ASV aktrises ieraksta “Instagram” uzņēmums ļoti izjūt augošu interesi tieši par “Long Chips”, esot pieteikušies arī jauni izplatītāji.
Notikušais vēlreiz apliecina kinoaktieru, sportistu, popzvaigžņu un atpazīstamu personību ietekmi uz mūsu patēriņa paradumiem, it kā viņi būtu gudrāki un labāk par mums zinātu, ko un kā ēst un vilkt mugurā…
SIA “Pērnes L” reģistrēta Pērnciemā – Mārupes novada (agrāk Babītes novada) Salas pagastā. Uzņēmums dibināts 1992. gadā. Uzņēmuma īpašnieks ir Laimonis Radziņš.
Savulaik intervijā medijiem viņš stāstījis par produkta pirmsākumiem – 1986. gadā kolhozs “Padomju Latvija” no rīvētiem kartupeļiem sācis ražot čipsus plāksnēs.
“”Padomju Latvijā” ražošanas sākšana bija svinīgs pasākums, pats Augusts Voss lentīti grieza,” sarunā ar “Dienu” pirms dažiem gadiem atcerējies L. Radziņš.
“Kartupeļu plāksnes padomju laikā tika sauktas par čipsiem, tomēr mūsdienu izpratnē tie nav gluži čipsi, jo par čipsiem pieņemts uzskatīt to, ko izgatavo no grieztiem kartupeļiem. Kartupeļu plāksnes izgatavo no kartupeļu pārslām – sarīvētiem un izkaltētiem kartupeļiem. Tām pievieno cieti, ūdeni, sāli un citas garšvielas, samaisa, izspiež no tā lenti un cep,” stāsta L. Radziņš.
Sagatavojuši: Ināra Egle, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks
