Nepopulārais prezidents, stabiņu lažas un gaidāmais cenu šoks. Nedēļas notikumu apskats 16
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Pusceļā
Aizvadītajā nedēļā – 8. jūlijā – apritēja divi gadi kopš Valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā, un tas nozīmē, ka viņš ir nostrādājis pusi no Satversmē paredzētā četru gadu termiņa.
To atzīmējot, Valsts prezidenta kanceleja bija sagatavojusi īpašu atskaiti, lai parādītu, ka Levits nav šo laiku sēdējis uz krāsns, bet daudz ko paveicis.
Viss sakārtots atbilstoši iepriekš izvirzītajām prioritātēm: demokrātijas kvalitāte, tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte, piederība, informācijas telpas un mediju politika, drošības politika, augstākā izglītība un zinātne, inovācijas un digitalizācija.
Atgādināts, ka līdz šim prezidents izsludinājis 308 likumus un arī pats bijis autors vairākām likumdošanas iniciatīvam, piemēram, nesen pieņemtajam Latvijas vēsturisko zemju likumam un grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā noteiktas vairākas jaunas atceres dienas. Viņš bijis konsekvents tādos jautājumos kā valsts valodas lomas stiprināšana un mediju brīvība un iestājies par valsts atbalstu mediju vides daudzveidības stiprināšanai.
Tomēr sabiedriskās domas aptaujas Levitam nav iepriecinošas – jau vairākus mēnešus Valsts prezidenta reitings ir negatīvs, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” dati.
Straujais kritums šajā līknē parādās 2021. gada sākumā un kopš tā laika nav uzlabojies.
Protams, to var saistīt ar Covid-19 krīzi, kur prezidents bija izvēlējies pieeju būt par nesatricināmu valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa balstu – nekad publiski neapšaubīt viņa izvēles, bet vienmēr palīdzēt atsisties no pārmetumiem un kritikas.
Tomēr tandēmam ir tā problēma, ka tas padara par līdzatbildīgu. Katrs Kariņa valdības klupiens, kuru šajā laikā bijis diezgan daudz, sākot ar nolaidību vakcīnu iepirkumos, beidzot ar birokrātiski haotisko pieeju ierobežojumu noteikšanā, noteikti piemet mīnusiņus arī prezidenta rēķinā.
Egils Levits to droši vien apzinās, bet jau iepriekš norādījis, ka viņa mērķis neesot visiem izpatikt.
Savulaik intervijā “Latvijas Avīzei” viņš teica: “Stājoties amatā, es sacīju, ka būšu visas tautas prezidents. Tas nenozīmē izdabāt katram no nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Tas nav nedz iespējams, nedz vajadzīgs, jo cilvēki ir dažādi un uzskati ir dažādi.
Visas tautas prezidents nozīmē, ka prezidents konsolidē viedokli, kas ir visas valsts un sabiedrības interesēs, nevis kaut kāda ekonomiska grupējuma vai kādas partijas ideoloģijas interesēs.
Tāpēc tas ir normāli, ka prezidenta viedoklis tiek kritizēts, jo tas neatbilst atsevišķu iedzīvotāju grupu interesēm.
Ja Valsts prezidentu lielītu 90% iedzīvotāju, tas apliecinātu, ka kaut kas nav kārtībā ar demokrātiju.”
Tikmēr advokāts Lauris Liepa nesen ieminējās, ka ir viens variants, kā prezidents varētu pēkšņi kļūt ļoti populārs – tad, ja viņš rosinātu Saeimas atlaišanu. To, ka šāds scenārijs ir iespējams, nesen lika saprast arī pats Levits, kad pastāvēja bažas, ka parlaments varētu ignorēt Satversmes tiesas spriedumu.
Satraukums. Cenu pieaugumam paaugstina griestus
Ceturtdien Centrālā statistikas pārvalde publiskoja aprēķināto gada inflāciju – patēriņa cenas jūnijā gada laikā palielinājušās par 2,7%, taču lielāko satraukumu radīja banku ekonomistu prognozes par gaidāmo.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis šomēnes paredz vēl lielāku cenu lēcienu: “Šobrīd mēs dodamies arvien dziļāk sakāpinātas un nejaukas inflācijas posmā.” Gaidāmo cenu kāpumu satraucošā formā pasniedza arī Dr. oec. Ingūna Gulbe (“straujš un šokējošs”). Vai tiešām notiek kaut kas tāds, uz ko mums jāreaģē ar sava maciņa atvēršanu vai aizvēršanu?
Var uzskaitīt virkni faktoru, kas ietekmēja kāpumu. Līdzšinējo inflāciju virzīja kāpjošās degvielas cenas, pārtikas pasaules cenas, elektronisko preču sadārdzinājums mājsēdes pieprasījuma un apgrūtinātās loģistikas dēļ, darbaspēka trūkums un attiecīgi algu pieaugums.
Savukārt gaidāmo inflāciju veicinās gāzes un elektrības cenu kāpums, ekonomikas atvēršana.
Ceturtdien Eiropas ietekmīgākā finanšu iestāde Eiropas Centrālā banka pārskatījusi savu politiku, kas bija nemainīga kopš 2003. gada, un paziņoja, ka vairs nemēģinās noturēt inflāciju zem 2%, bet izvirza vidēja termiņa “simetrisko” mērķi 2% apmērā. Turklāt ECB pārtrauks pandēmijas laika obligāciju pirkšanas programmu PEPP.
Kaut gan vēl februārī bija deflācija (-0,2%) un nu jau inflācija strauji kāpj, nav pamata histēriskam iepirkšanās drudzim. Pēc pasaules pandēmijas izraisītās sabremzēšanās inflācija atgriežas pirmspandēmijas laikos. Jā, cenas lēnām kāps. Kā parasti.
Izgāšanās. Stabiņu lažas
Stūrgalvīga nevēlēšanās atzīt savas kļūdas – tā bija viena no pazīmēm, kas raksturoja Nila Ušakova valdīšanu Rīgā.
Diemžēl rodas iespaids, ka to pašu ceļu turpina iet arī pašreizējā galvaspilsētas vara, vismaz tā liek domāt nu jau bēdīgi slavenais Rīgas ielu stabiņu stāsts.
Uz nejēdzībām, kas pieļautas, nepārdomāti skrūvējot plastmasas stabiņus pa labi un pa kreisi, norādījušas jau divas institūcijas – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Tikmēr Rīgas domes pārstāvji, soctīklu aktīvistu iedvesmoti, sola – stabiņu būs vēl vairāk, “pārmaiņas” nav apturamas.
Kā zināms, pirms iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām daudzas kandidējošās partijas īpaši solīja galvaspilsētā attīstīt velostruktūru. Taču jaunu veloceliņu izbūve prasa naudu un ir sarežģīts, ilgstošs process, tāpēc rūpes nolemts demonstrēt citā veidā – izveidojot dažādus mākslīgus norobežojumus.
Tas nav nekas neparasts arī citās Eiropas pilsētās, tomēr tur tas rada pārdomātu un vizuāli pievilcīgu pilsētas tēlu, kamēr Rīgā uzdevums, šķiet, uzticēts amatieriem entuziastiem.
Jau neilgi pēc pirmajiem jaunievedumiem sekoja attēli un video ar dažādām lažām – stabiņi un gumijas apmales apgrūtina satiksmes autobusu kustību, tie izbūvēti invalīdu stāvvietu vietā, uzskrūvēti kanalizācijas vākiem, izvietoti nejēdzīgās vietās un tā tālāk.
Trauksmi cēla NMPD, jo medicīniskās palīdzības sniegšana cilvēkiem nu kļuvusi apgrūtinoša, bet ar dienestu neviens iepriekš nav aprunājies.
Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde konstatējusi, ka stabiņu ieskrūvēšana Tērbatas ielas vēsturiskajā bruģa segumā ir bijusi nelikumīga un bojā Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides tēlu.
Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (NA) notiekošo nodēvējis par “plastmasas stabiņu invāziju” un kopā ar domubiedriem sola tai pretoties, tomēr pagaidām citus spilgtus darbus, ar ko izceltos pašreizējā sasaukuma dome, īsti vēl nemana.
Pārsteigums. Sidnejs brīvsolī
Svelme tāda, ka pat ķenguram jāmūk mežā – pirmā doma, kas nāk prātā, dzirdot par ķengurveidīgo dzīvnieciņu valabiju, vārdā Sidnejs, kurš pirms pusotras nedēļas pamucis no privātā minizoodārza Nīcas pusē.
Bet izrādās, pie vainas nevērība, proti, ne jau saimnieku, bet gan apmeklētāju vainas dēļ atvērti un vaļā atstāti nožogojuma vārtiņi.
Sidnejs, kā jau tas nākas pusotru gadu vecam ziņkārīgam nerātnim, izdevību izmantojis.
Iesākumā redzēts Liepājā, tad jūras malā, kur aculiecinieki mēģinājuši notvert, tad pēdas pazudušas.
“Cerams, ka būs aizdevies uz Bernātu pusi, kur meži biezāki. Sirdssāpes mums visiem ļoti lielas,” tā “Latvijas Avīzei” teic minizoodārza “Atomi” saimniece Svetlana Paškovska.
Tiesa, bada nāve noklīdušajam ķengurēnam šobrīd nekādi nedraudot, arī padzerties pratīšot atrast, bet lielākā rūpe par suņu vai lapsu uzbrukumu, tāpat slikti var beigties lēciens uz autoceļa.
Sidnejs un viņa mamma pērn iegādāti no kāda cita Latvijas minizoodārza. Dzīvnieki ātri pieraduši pie jaunās vides, tomēr lielu pieķeršanos saimniekiem nav izrādījuši.
Lai gan citzemēs, piemēram, ASV, valabiji kā mājdzīvnieki vienā mierā klīst pa piemājas dārziņiem, Latvijā tos pieradināt neizdodas.
“Bailīgs kā zaķis, laikam brīvības gēns pārāk stiprs, tādēļ cilvēkiem klāt nenāk,” teic saimniece.
Ja bēglis neatradīsies, nāksies domāt par kompanjona iegādi Sidneja mammai. Tiesa, tas nebūs lēts prieks, valabija cena svārstās no 500 līdz pat 1000 eiro.
Jāatgādina, ka šis nebūt nav pirmais gadījums, kad Latvijas ārēs redzēts brīvsolī pamucis ķengurs. Pirms trim gadiem pašā ziemas spelgonī, februārī, viens pieaudzis somainis lēkšojis Iecavas novadā pie Putrupes, kur sākumā nedevies rokā, bet tad pats – nosalis un novārdzis – ļāvies sagūstīties kādā ābeļdārzā.
Bet vēl dažus gadus pirms tam turpat Iecavā no vietējā minizoodārza izmucis tāds pats valabijs kā Sidnejs, gluži tāpat kā Nīcas gadījumā – kad bērni attaisījuši voljēra krampīti.
“Agrāk domāju, ka cilvēks jāsargā no dzīvnieka, bet izrādās, ka otrādi. Lūgums būt uzmanīgākiem un īpaši pieskatīt bērnus,” saka Sidneja saimniece, atzīstot, ka arī paši neesot bez vainas un turpmāk voljēriem priekšā liks nopietnākas slēdzenes.
Tikmēr, gadījumā ja kāds ķenguru kaut kur pamana, saimnieki aicina zvanīt policijai pa tālruni 110 vai arī pa tālruni 25 560 040.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Ingrīda Mičāne
