Pīlēns elpo Kariņam pakausī, sāk kursēt elektrovilcieni, Kambala Dobeli nosauc par čuhņu – nedēļas notikumu apskats 53
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Pīlēns elpo Kariņam pakausī
Kas ir Uldis Pīlēns un ko viņš pārstāv? Šāds jautājums aizvadītajā nedēļā radās valdības veidotājam Krišjānim Kariņam, kurš neformāli pat esot aicinājis “Apvienotā saraksta” pārstāvjus nozīmēt citu sarunu vedēju.
Kā noprotams, tieši Uldi Pīlēnu Kariņš un “Jaunā Vienotība” uzskata par galveno vaininieku, kāpēc sarunas nobremzējušās, jo “AS” uzstāj, ka, pirms dalīt ministrijas, jāvienojas par jaunās valdības deklarāciju. Savukārt pats Pīlēns LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” ironizēja: “Traki, ka nezinām, kas ir Pīlēns, un šis jautājums jāuzdod 40. dienā pēc sarunu sākšanas. Līdz tam tā kā visi zināja.”
Skaidrs, ka mēģināt “izslēgt” Pīlēnu no politiskā procesa šobrīd būtu diezgan dīvaini, ņemot vērā, ka tieši viņu var uzskatīt par “Apvienotā saraksta” “tēvu” un arī vienu no galvenajiem tā zīmoliem – tādu pašu kā apvienības vizuālajai identitātei izvēlētā margrietiņa. Bez Pīlēna tas būtu tikai bariņš partiju, kas sajutušas diskomfortu savās iepriekšējās pozīcijās un nolēmušas pirms vēlēšanām mesties kopā. Pīlēna klātbūtne toties ļauj to pasniegt kā jaunu spēku, kas ieradies mainīt līdzšinējo kārtību.
Protams, Pīlēna politiskās un sabiedriskās aktivitātes nav sākušās tikai 2022. gadā. Labu izglītību ieguvušais (studējis Vācijā) Liepājas arhitekts jau 90. gadu sākumā izveidoja savu SIA “Arhitekta U. Pīlēna birojs”, kas vēlāk pārtapa par slaveno “UPB” – vienu no pazīstamākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā. Interesanti, ka šajā nozarē, kas saistīta ar dažādiem skandāliem un aizdomām, miljonāram Pīlēnam izdevies saglabāt diezgan labu uzņēmēja intelektuāļa reputāciju, pie kuras viņš pats pamatīgi piestrādājis.
Piemēram, 2018. gadā izdodot grāmatu “Mans uzņēmēja kods”, kā arī sadarbībā ar garīdznieku Juri Rubeni veidojot “Integrālās izglītības institūtu I3”, kura ietvaros lasījis lekcijas par krīžu pārvarēšanu. Arī agrākā darbība politikā, kas saistīta ar darbošanos Andra Šķēles Tautas partijā, uzkrītošus traipus uz Pīlēna reputācijas mundiera nav atstājusi, lai gan konkurenti viņa “oranžo” pagātni labprāt atgādina.
“Jaunās Vienotības” piesardzībai ir pamats tādā ziņā, ka diez vai šāds cilvēks, kas beidzot nolēmis realizēt ilgi krāto kapitālu politikā, redz sevi kādā otrā plāna lomā. Premjera vai Valsts prezidenta amats būtu mazākais, kur viņu var iztēloties. Bet tas nozīmē, ka Kariņam jārēķinās ar pastāvīgu elpu pakausī.
Šaubas. Tumšie un aukstie elektrovilcieni
No sestdienas, 12. novembra, mazāk piepildītajos vakara un nakts reisos sākuši kursēt elektrovilcieni ar samazinātu apgaismojumu un apsildi atsevišķos sastāva vagonos.
Uzņēmums “Pasažieru vilciens” elektrizētajos dzelzceļa posmos pasažieru pārvadājumus turpina nodrošināt ar RVR elektrovilcieniem, kuru sastāvos ir četri vai seši pasažieru vagoni. Morāli un tehniski novecojušajiem vilcieniem vagonu atkabināšana un pievienošana esot sarežģīts process. Ekonomēt, lai izpildītu valdības rīkojumu publiskajā sektorā apkures sezonā ietaupīt līdz 15% siltumenerģijas un elektroenerģijas, pasažieru pārvadājumu uzņēmums nolēmis arī šādā veidā. Paralēli veikti citi pasākumi – nomainīti logu bloki remonta cehos, optimizēta sadzīves tehnikas lietošana un tamlīdzīgi.
Brauciena biļetes cenu daļēji tumšajos vilcienos samazināt nav paredzēts. Kādēļ? Pirms lēmuma pieņemšanas “PV” veicis pasažieru skaita analīzi vakara un nakts reisos, aprēķinot nepieciešamo vagonu skaitu to optimālam piepildījumam. Vietu braucienam siltumā un gaismā pietiks, tātad tumšajos un aukstajos vagonos varbūt neviens nemaz nesēdēs. Uz papīra izvirzītie mērķi atkal būs sasniegti, pārvadātājam nevarēs pārmest ne tieši uzraugošā Autotransporta direkcija (ATD), ne Satiksmes ministrija un valdība kopumā. Visi, izņemot pasažierus, būs apmierināti.
Pārvadātājiem jau faktiski neko pārmest nevar – ko valsts pasūta, to viņi arī cenšas nodrošināt. Tādējādi dotēšana gadu no gada palielinās. Kad jātiek uz darbu, tajā nevar iekļūt, kad gribi aizbraukt uz kādu izklaidi – dežūrgaismā jāvizinās kopā ar bezpajumtniekiem.
“PV” pārstāvji prognozē, ka janvāra beigās beidzot varētu sākt kursēt jaunie elektrovilcieni. “Škoda Vagonka” modeļi esot būvēti tā, ka vilciena vagonos selektīvi atslēgt siltumu vai gaismu nevar. Tātad šīs problēmas atrisināsies. Taču tad darbakārtībā nāks cita pasažieriem netīkama aktualitāte – “PV” uzraugošā ATD tarifus biļešu cenām solījusi mainīt, kad pārvadātājs vilcienos uzlabos pakalpojuma kvalitāti.
Joks. “Kaut kāda čuhņa…”
Aizvadītajā nedēļā savu zvaigžņu stundu piedzīvoja Latvijas pilsēta Dobele, kad par to atcerējās daudzi jo daudzi. Iemesls gauži vienkāršs – pēc šovbiznesa pārstāves Olgas Kambalas izteikumiem, ka uz izstādi “cilvēki brauca no kaut kādām čuhņām, tur no Dobelēm…”, tās iedzīvotāji un uzņēmumi steidza šo domu pērli asprātīgi kariķēt.
Viens no pirmajiem šo Olgas citātu izcēla mūziķis Lauris Reiniks savā tviterkontā: “Jāpameklē vārdnīcā precīza definīcija vārdam “čuhņa”, jo es tur piedzimu un mūzikas skolā gāju. Iespējams, Olga zina kaut ko, ko es nezinu. Sveiciens visiem čuhņā un čuhņas novadā!”
Tam sekoja asprātīgi ieraksti no Dobeles uzņēmējiem – “Dobeles dzirnavnieka”, “Dobeles svecēm”, SIA “Sigma Dobele” autoservisa un citiem.
Bažas. Tikai trīs kompensācijas
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) no 101 saņemtā iesnieguma par iespējamiem Covid-19 vakcīnu izraisītajiem veselības traucējumiem pārbaudījusi 69 iesniegumus un tikai trijos gadījumos pieņēmusi lēmumu izmaksāt kompensāciju. Aizvadītajā nedēļā ZVA nolēma piešķirt 5000 eiro kompensāciju par “Jcovden” jeb “Janssen” vakcīnu izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai – venozo trombemboliju. Ministru kabinets to akceptēja, un prasītā naudas summa tika iegūta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vienā gadījumā no vakcīnas blaknes ir cietis bērns, jo viņam tā izraisījusi miokardītu. Trešais gadījums bijis pavisam bēdīgs – vakcinētais cilvēks ir aizsaukts mūžībā, viņa tuviniekiem piešķirta maksimālā kompensācija – 142 290 eiro.
Lai saņemtu naudu par veselībai nodarīto kaitējumu pēc potēšanās, blakusparādībai ir jābūt apstiprinātai zāļu aprakstā. Redakcijai ir zināmi vairāki fakti, kad cilvēkam vakcinācija ir atstājusi paliekošu nelabvēlīgu iespaidu uz veselību, bet šādas blaknes vakcīnām pievienotajā anotācijā nav atrodamas. Nav viegli atklāt vakcīnas un radušos veselības traucējumu cēloņsakarību, bet zināms, ka ir ārsti, kuri pat necenšas to darīt.
ZVA ziņo Eiropas Zāļu aģentūrai arī par iespējamām blaknēm, vēl pirms tiek pierādīts, ka pote patiešām ir vainojama veselības problēmās. Bet arī tad, ja to pierāda, ne jau pēc viena vai divu cilvēku ciešanām blakni uzreiz iekļauj zāļu aprakstā. Sirgstošo cilvēku skaitam ar līdzīgiem veselības traucējumiem pēc vakcinēšanās ir jābūt krietni lielākam, lai vakcīnu ražotājs oficiāli atzītu un reģistrētu attiecīgo blakusparādību. Ja cilvēks šādā gadījumā grib panākt taisnību, viņam nekas cits neatliek, kā doties uz tiesu.
Kompensāciju ir iespējams pieprasīt divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs gadu laikā no vakcinācijas dienas. ZVA lēmumu var apstrīdēt, vēršoties ar iesniegumu Veselības ministrijā. Savukārt Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Pagaidām nav zināms, ka kāds to būtu darījis.
Darījums. Rīgā ievieš tūrisma nodevu
Saskaņā ar pagājušajā nedēļā Rīgas domē pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem no nākamā gada 1. janvāra Latvijas galvaspilsētā tiks ieviesta tūrisma nodeva – viens eiro par katra pilsētas viesa nakšņošanas dienu, ko iekasēs no visām tūristu mītnēm, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja ceļotājs Rīgā uzturēsies ilgāk. Nodevu nepiemēros tām naktīm, kuras galvaspilsētas tūristu mītnēs būs pavadījuši bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam.
Pasaules un Eiropas kontekstā tas nav nekas jauns, jo labu laiku tādās tūrisma metropolēs kā Romā, Venēcijā, Berlīnē, Briselē, Amsterdamā, Vīnē un Lisabonā tūristu nodevas iekasēšana ir ierasta prakse. Rīgas pašvaldība par to lēma jau 2019. gadā, taču kovida pandēmija nodevas ieviešanu attālināja par gadu.
Tomēr rodas jautājums, kā ieņēmumi no tūristu nodevas tiks izmantoti. Rīgas domes atbildīgie darbinieki iegūtos līdzekļus plāno ieguldīt tūrisma jomu atbalstošu projektu īstenošanā un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, tostarp Pasaules hokeja čempionāta laikā, kas norisināsies nākamā gada maijā. Naudu varētu ieguldīt arī pilsētas tūrisma infrastruktūras uzlabošanai – sabiedrisko tualešu un tūristu autobusiem paredzētu stāvlaukumu izbūvēšanai.
Paredzēts, ka nodevas administrēšanu nodrošinās Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde, nodevas maksātājiem līdz 2023. gada 10. janvārim būs jāreģistrējas portāla “Latvija.lv” e-pakalpojuma “Pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu” tiešsaistes formā.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilmārs Randers, Linda Rumka, Zigmunds Bekmanis, Māra Libeka
