Tumši mākoņi pār Petraviču, kiberuzbrukums “e-klasei” un pavērsiens Rimšēviča lietā. Nedēļas notikumu apskats 7
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Petraviča tomēr nokāpj no viena krēsla
Šķiet, ka Ramona Petraviča jau kopš pirmajām dienām bijusi Krišjāņa Kariņa valdības Ahileja papēdis. Ja nu gluži nav nekā cita, par ko kritizēt, tad labklājības ministre no pusjukušās partijas vienmēr pa rokai – gan viņas savdabīgā publiskā tēla un izteikumu dēļ, gan jaušamās nekompetences dēļ, gan arī kopumā sarežģītās nozares dēļ, kur problēmu vienmēr kā neizsmeļama jūra.
Taču viens no biežākajiem pārmetumiem iepriekš vienmēr bijis par Petravičas vēlmi sēdēt uz vairākiem krēsliem vienlaikus, ko politiķis, kas nopietni vēlas pievērsties savam pamatdarbam, mūsdienās vienkārši nevar atļauties, pat ja likums to ļauj.
Pēc kļūšanas par ministri Petraviča nolēma saglabāt deputāta mandātu. Un tā nav tikai sēžu apmeklēšana, jo deputātei it kā (!) pienācās darboties gan nozīmīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan Mandātu, ētikas un iesniegumu, bet vēlāk Nacionālās drošības komisijā.
Turklāt viņa bija Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā un sadarbības grupās ar Kanādas un Francijas parlamentiem. Kāpēc viņai vajadzīga šī sēdēšana uz diviem krēsliem, Petraviča tā īsti nekad nav spējusi paskaidrot.
Galu galā vienīgā ticamā versija sāka izskatīties diezgan merkantila – deputātiem pienākas transporta un īres kompensācijas, kādu ministriem nav (kopumā tie ir ap 600 eiro mēnesī, bet nauda, kā zināms, uz ceļa nemētājas).
Tikai šonedēļ, kad pār Petraviču sabiezējās patiesi tumši mākoņi dēļ sarežģītās situācijas sociālās aprūpes centros, kur pieļauta plaša Covid-19 izplatība, viņa paziņoja, ka Saeimas deputātes mandātu tomēr noliks. Acīmredzot tas jāuztver kā “upuris” uz valdības stabilitātes altāra, kas gan problēmas īpaši nerisina un politisko spriedzi nemazina.
Noslēpums. Uzbrukums vai pārslodze?
Pagājušajā pirmdienā platformas “e-klase” pārstāvji ziņoja par apjomīga kiberuzbrukuma piedzīvošanu, kas bijis iemesls, kāpēc skolēniem bijušas problēmas ar video saziņu.
“Šādi uzbrukumi “e-klases” sistēmai tiek piedzīvoti samērā regulāri, taču video saziņai, kas pilotprojekta režīmā darbojas kopš šā gada sākuma, tik apjomīgs uzbrukums noticis pirmo reizi,” vēlāk sacīja “e-klases” vadītājs Jānis Kaģis.
Tomēr Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV nesteidzās ar kiberuzbrukuma apstiprināšanu, uzsverot, ka palielinātu noslodzi platformai var izraisīt dažādi cēloņi, kas sākotnēji var izskatīties pēc kiberuzbrukuma, tostarp platformas pārlieku mazā jauda, atsākoties mācībām un platformā ieplūstot negaidīti lielam skaitam skolēnu.
Šobrīd institūcija veic tehniskās informācijas analīzi, un tikai pēc tās būs iespējams noskaidrot visus notikušā apstākļus. “Kiberuzbrukuma esamība pagaidām ir “e-klases” uzturētāja pieņēmums, kas izskanējis operatīvās sarunas laikā,” teikts CERT.LV paziņojumā. Šobrīd nevajadzētu izslēgt arī vienkāršu sistēmas pārslodzi, ņemot vērā, ka video saziņa platformā darbojusies pilotprojekta režīmā.
“E-klases” izstrādātājs un tehniskais uzturētājs ir SIA “Izglītības sistēmas”, bet datu apstrādes serveri atrodas “DEAC” datu centrā. “DEAC” ir viens no lielākajiem datu centru operatoriem Ziemeļeiropā.
Šaubas. Pavērsiens Rimšēviča lietā
Viens no krimināllietas, kurā apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, galvenajiem lieciniekiem “Trasta Komercbankas” valdes loceklis Viktors Ziemelis vairs neatzīstot kukuļa došanu, lai ar toreizējā Latvijas Bankas prezidenta starpniecību saņemtu bankai labvēlīgu lēmumu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.
Ziemeļa advokāts Aleksejs Ponomatjovs vēstulē ģenerālprokuroram Jurim Stukānam raksta, ka liecības no viņa aizstāvamā esot izspiestas. Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps pagājšnedēļ solīja, ka vēstule tikšot publiskota, lai sabiedrība varētu uzzināt, kā piespiešana notikusi, tomēr Ziemelis ar sava advokāta starpniecību to aizliedzis darīt.
Šaubas par liecinieka piespiešanu melot rada Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Māra Lejas nosūtītā atbildes vēstule advokātam, kurā norādīts, ka liecības izspiešanas pazīmes neesot konstatētas.
Par to jau agrāk pārliecinājusies arī prokurore Viorika Jirgena, jo 2018. gadā Rimšēvičs savām rakstveida liecībām prokuratūrai esot pievienojis divas lappuses bez autora, kurā aprakstīts, kā Ziemelis piespiests runāt nepatiesību. Jau toreiz veikta informācijas pārbaude, nopratinātas Rimšēviča rakstveida liecībām pievienotajā tekstā minētās personas. Pratināts arī pats Ziemelis, kurš toreiz noliedzis visu, ko tagad apgalvo.
Ja Rimšēvičam netiks atcelta imunitāte kā agrākajam Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklim, par ko Eiropas Savienības tiesas spriedums vēl gaidāms, tad, kā norādīja prokurore, tiesai būšot jāvērtē, kuras Ziemeļa liecības ir ticamas. Prokurore šaubās, vai Rimšēvičs izspruks no tiesas – ja arī apsūdzēto no tiesas sargās imunitāte, Latvijas puse varētu lūgt ECB to atcelt. Turklāt bez Ziemeļa esot vēl gandrīz 60 citi liecinieki.
Savukārt Rimšēviča advokāts Kvēps gan ir cerīgs par sava klienta izredzēm, jo viņa skatījumā Ziemelis esot viens no galvenajiem lieciniekiem šajā krimināllietā, turklāt ECB varot atcelt imunitāti ne tikai pret tiesvedību, bet arī pret kriminālvajāšanu. Tādā gadījumā Rimšēvičam nevarētu pat pirkstu piedurt.
Bažas. Ko atveseļos ar “ekonomikas vakcināciju”?
Pagājušonedēļ ministrijas prezentēja Latvijas plāna projektu par to, kā valstij atgūties no pandēmijas krīzes, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tas ir pieteikums uz garantētiem 1,65 miljardiem eiro, ar iespēju dabūt vēl – līdz 2,02 miljardiem.
Kaut gan Eiropa pasludinājusi ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju un arī mūsu politiķi runā, ka “no krīzes jāiziet vēl spēcīgākiem”, pašreizējais naudas sadalījums, pēc LDDK aplēsēm, liecina, ka 82% no plānotajām izmaksām tiktu ieguldīti publiskajā sektorā.
Piemēram, pusi no digitālajai transformācijai ieplānotās naudas ministrijas paņem publiskā sektora informācijas komunikāciju tehnoloģiju risinājumiem. Bet kurš tad pēc pandēmijas saražos nodokļus, lai atdotu parādus? Plānojot tikai sabiedriskas nozīmes ēkas, darbs uz pāris gadiem būs privātajiem būvniekiem, bet naudas atdeve no tām nesekos.
Rudenī visas piecas ražojošo nozaru asociācijas pierādīja, ka ar ieplānotajiem 99 miljoniem inovāciju un privāto investīciju izpētē veicināšanai nepietiks, lai sasniegtu Nacionālajā industriālajā politikā nosprausto mērķi – līdz 2027. gadam pieaudzēt eksportu no 18 miljardiem eiro līdz 27 miljardiem. Konsultāciju un sarunu rezultātā pat šī nepietiekamā summa samazināta līdz 82,5 miljoniem.
Pilnīgi pamatota no šā viedokļa ir Darba devēju konfederācijas (LDDK) pozīcija, ka Latvijas plānā ir būtiski trūkumi un tas ir konceptuāli koriģējams. Premjers Krišjānis Kariņš panāca, ka, kaut ar novēlošanos, ir izstrādāts cilvēku vakcinācijas plāns. Bet kavējas arī “ekonomikas vakcinācijas” plāns. Lielākā daļa ES dalībvalstu savējos jau iesniegušas. Latvija kavējas. Tādu, kas nav mērķēts uz ekonomikas atveseļošanu, ir pāragri apstiprināt rītdienas valdības sēdē.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Raivis Šveicars, Ivars Bušmanis
