Izsludināšana par mirušu 0
Civillikuma 377. pantā teikts, ka pazudušo tiesa izsludina par mirušu pēc ieinteresēto personu, bet, ja tādu nav, – pēc viņa mantas aizgādņa vai prokurora lūguma, kuru var iesniegt, tiklīdz pagājuši desmit gadi no tā gada beigām, kad par pazudušo saņemtas pēdējās ziņas. Ja pēdējo ziņu saņemšanas laikā pazudušais bija sasniedzis septiņdesmit gadu vecumu, jau pēc pieciem gadiem var lūgt izsludināt viņu par mirušu.
Pazudušo var atzīt par mirušu arī tad, ja viņš ir pazudis kaujaslaukā un divu gadu laikā no karadarbības izbeigšanās nav ziņu par viņu, kā arī ja viņš atradies uz bojāgājuša kuģa vai lidmašīnas vai nokļuvis citās nāves briesmās un sešu mēnešu laikā nav informācijas par viņu.
Pieteikums jāiesniedz tiesai pēc pazudušās personas pēdējās zināmās dzīvesvietas. Tiesnesis pieņem lēmumu par paziņojuma publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” uz pieteicēja rēķina. Lietu par personas izsludināšanu par mirušu izskata, piedaloties prokuroram.
Ja tiesa pieteikumu atzīst par pamatotu, tā sagatavo spriedumu par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu. Sprieduma norakstu nosūta dzimtsarakstu nodaļai (personas nāves reģistrēšanai) un bāriņtiesai (aizgādnības nodibināšanai par mirušu izsludinātās personas mantai). Tiesa turklāt nosūta publicēšanai “Latvijas Vēstnesī” paziņojumu par konkrētās personas izsludināšanu par mirušu.
Kad tiesa izsludinājusi pazudušo par mirušu, viņa mantu, ja viņš nav atstājis testamentu, nodod mantiniekiem, kuri pieņemamā nāves dienā, ja tā noteikta tiesas lēmumā vai lietas ierosināšanas brīdī, bijuši viņa tuvākie radinieki vai laulātais.
Svarīgi
Civillikuma 380. pants paredz: ja par mirušu izsludinātais atgriežas atpakaļ, viņš var atprasīt savu mantu no personām, kam tā bijusi nodota, vai no viņu mantiniekiem, bet tikai tajā sastāvā, kādā tā uzglabājusies, vai tik daudz, par cik šajā laikā mantinieki ar šo mantu iedzīvojušies.
UZZIŅA
Pērn par bezvēsts pazudušiem Latvijā izsludināja 730 cilvēkus, no tiem vēl nav atrasti 154.
