Sprinta karalis Rīgā, negaidīti īssavienojumi no VID. Slepkavība kā vēstījums? Nedēļas notikumu apskats 2
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Pavļuta cerība
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) ministrijas valsts sekretāres amatam izraudzījis Veselības inspekcijas (VI) direktori Indru Dreiku. Lēmums par viņas apstiprināšanu amatā ir jāpieņem Ministru kabinetam.
Šis amats kļuva vakants pēc tam, kad ministrs slikti organizēta vakcīnu pret Covid-19 iepirkuma dēļ izteica rājienu līdzšinējai valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško un vienlaikus pazemināja viņu amatā, aizrotējot uz VI direktores vietnieces amatu. D. Mūrmane-Umbraško atteicās no pazeminājuma un 19. aprīlī uzrakstīja atlūgumu.
Kāpēc Pavļuts izvēlējies tieši Dreiku? Viņam esot bijis skaidrs uzstādījums, “ka nedrīkstam atstāt ministriju “piekārtā stāvoklī” uz ilgāku laiku, kamēr norit konkurss, kur rastos droši vien aizdomas, ka mēs mēģināsim iedabūt savējos”.
Pavļuts esot pārliecināts, ka Dreika pārzinot nozari un spēšot uzmundrināt ministrijas sabijušos un skumjos ierēdņus, kas tādi kļuvuši šajā sarežģītajā pandēmijas laikā. Vajadzīgs cilvēks, kas varot uzreiz ieviest kārtību.
Ministra izraudzītā valsts sekretāre ir juriste, viņai ir maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbībā. Dreika vadījusi Nacionālā veselības dienesta juridisko nodaļu, strādājusi arī Jūrmalas pilsētas domē, kur viņas pārzinātā joma bija nekustamie īpašumi. Kādu laiku viņas darbavieta bijusi arī Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra un akciju sabiedrība “ERGO Latvija”.
Pavļuts kļūst pikts, kad viņam vaicā, kas tieši inspekcijas darbā ir bijis tas vērā ņemamais sasniegums, kas licis ministram pieņemt lēmumu, ka Dreikas kundze tiks galā ar pienākumiem, kas jāveic ministrijas augstākajai ierēdnei. VI nav no tām iestādēm, kas pacientu interešu aizstāvību ir nolikusi priekšplānā. Arī “Latvijas Avīze” ir saņēmusi ne vienu vien sūdzību par šīs iestādes darbu.
“Šis jautājums ietver pieļāvumu, ka varbūt man ir milzīgs bars ar kolosāliem vadītājiem, kas visi raujas kļūt par valsts sekretāriem. Es strādāju ar to, kas nozarē ir. Man bija divi vai trīs kandidāti, kuri varētu būt ministrijas vai nozares administratīvie vadītāji. Skatījāmies arī no ministrijas iekšienes, nevienu pārliecinošu kandidātu nevarēju ieraudzīt,” atzīst Pavļuts.
Bet ko par ministra izvēli domā tie cilvēki, kas ar inspekcijas vadītāju kopā strādājuši?
Ļoti stingra attiecībās ar kolēģiem, inspekcijā spējusi savākt savu komandu, taču pastāvot bažas, vai Dreika spēs būt pārliecinoša nozares izpilddirektore, kā nereti dēvē valsts sekretārus, jo viņai tomēr neesot tik plašas zināšanas veselības aprūpē un tik liela pieredze kā sodītajai valsts sekretārei Mūrmanei-Umbraško, kura nozares administratīvās vadītājas amatā nokļuva, mērķtiecīgi kāpjot pa karjeras kāpnēm, sākot no ministrijas referentes amata.
Bažas. Vai visi ir noķerti?
Kā negaidīti īssavienojumi viens otram sekoja divi paziņojumi no Valsts ieņēmumu dienesta par muitas darbinieku pieķeršanu aizdomīgā rīcībā uz caurās austrumu robežas.
Aprīļa pirmajā dienā VID paziņoja par četru Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā muitas kontroles punktā “Indra”.
Pagājušās nedēļas sākumā uzzinājām, ka VID sadarbībā ar citām iestādēm izmeklēšanu noslēgusi ar 29 muitas amatpersonu aizturēšanu Terehovas muitas kontroles punktā.
Kāpēc negaidīti? Tāpēc, ka muita ik pa laikam sabiedrībai atrāda pārķertas cigarešu paciņas vai šķidrumu, kas smaržo pēc spirta, bet kontrabandas cigarešu smēķēšana tāpēc nemazinās un šņabis “točkās” joprojām dabūjams.
Lai atceramies, kā pirms 20 gadiem Terehovas robežpunkta videonovērošanas sistēmā “iespēra zibens” un tā ilgāku laiku nestrādāja. Lai atceramies, ka pirms 14 gadiem tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.
Lai atceramies, ka tieši pirms pieciem gadiem toreizējā VID priekšniece Ināra Pētersone izveidoja sarakstu ar 20 negodprātīgiem darbiniekiem, kurus nespēja pieķert, tāpēc aizrotēja. Beigu beigās pēc draudiem pati bija spiesta aiziet no amata.
Vai šomēnes atmaskotie 35 negodprātīgie robežkontrolieri tik tiešām ir pēdējie? Par to pēc neilga brīža pārliecināsimies točkās un klusajos piedāvājumos tirgos.
Pēc noziedzības tīklā atklāšanas sarosījies arī finanšu ministrs Jānis Reirs un uzdevis VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei sākt dienesta izmeklēšanu un atstādināt atbildīgās augstākās muitas amatpersonas no amata.
Muitas pārvaldes direktora, kurš ir arī VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Raimonda Zukula atstādināšana vai atkāpšanās ir nenovēršama, pat ja viņš par to “neko nezināja”. Zukulis nepaliks, bet bažas paliek – vai pēc šīs skaļās aizturēšanas kontrabandas plūsma neatjaunosies tāpat kā pēc iepriekšējām reizēm.
Pārsteigums. Sprinta karalis Rīgā
Aizvadītajā nedēļā Latvijas sporta ziņu un izklaides portālus pāršalca vēsts, ka Rīgā ieradies par pasaules sprinta karali dēvētais jamaikietis Useins Bolts – joprojām ātrākais vīrs uz šīs planētas, dzīva pasaules sporta leģenda.
Astoņkārtējais olimpiskais čempions un 11 reizes par pasaules čempionu kļuvušais Bolts karjeru noslēdza 2017. gadā, joprojām ir pasaules rekordists 100 un 200 metru distancēs.
Pēc vieglatlēta karjeras beigām viņš izmēģināja spēkus futbolā, bet ātri saprata, ka tur nekas labs nesanāks, tāpēc tagad bauda dzīvi, pērn sagaidīja savu pirmdzimto – meitiņu Olimpiju. Tomēr arī pēc karjeras beigām Useins ir pieprasīta persona un viņš ar sponsoru līgumiem joprojām pelna miljonus.
Tieši reklāma bija iemesls, kāpēc viņš ieradās Rīgā, jo “Dizaina fabrikas” telpās Slokas ielā piedalījās foto un video sesijā, ko veica kāds Nīderlandes uzņēmums.
Pēc neoficiālas informācijas, Rīgā tapa jaunas reklāmas sporta inventāra ražotājiem “Puma”, kas jau daudzus gadus sadarbojas ar Boltu.
Jamaikieša ierašanās Latvijā sākotnēji bija konfidenciāla, plašākai auditorijai par to uzzinot, kad Bolts sociālā tīkla “Instagram” kontā publicēja bildes no Rīgas (sk. attēlu). Vēl vakar Bolts bija ievietojis fotogrāfiju, kur stāv pie Vecrīgas viesnīcas “Grand Hotel Kempinski” durvīm, kā arī video, kur ar draugiem spēlē biljardu.
Interesanti, ka pēc Bolta karjeras beigām par nākamo sprinta lielāko zvaigzni tika saukts amerikānis Kristians Kolmens, kurš, starp citu, arī tādā pašā inkognito veidā viesojies Rīgā – gan veselības apsvērumu dēļ, jo strādāja ar bijušo soļotāju, bet tagad fizioterapeitu Aigaru Fadejevu. Kolmens gan šobrīd nevar startēt, jo izcieš sodu par dopinga noteikumu pārkāpumu.
Noslēpums. Slepkavība kā vēstījums?
Visticamāk, futbola aģenta Romāna Bezzubova noslepkavošanu Rīgas ielās, līdzīgi kā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nošaušanu 2018. gadā, var uzskatīt par publisku nāvessodu, iespējams, vēstījumu upura pārstāvētai nozarei.
Par to liecina tas, ka šaušana ar automātisko ieroci notika gaišā dienas laikā pilsētā uz ielas, netika žēlots labs automobilis un tika riskēts. Ja iemesls būtu triviālāks (piemēram, tikai laupīšana), noziedznieki savu netīro darbu padarītu upuru mājās.
Bezzubova slepkavības (un joprojām arī Bunkus slepkavības) izmeklēšana ir pārbaudījums policijas priekšniekam Armandam Rukam un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam – vienam profesionāls, otram politisks. Diez vai sabiedrība un politiķi abiem piedos, ka tās netiks atklātas.
Tāpēc nav brīnums, ka trešdien, kad daudzviet uz lielceļiem, krustojumiem cilvēki redzēja stāvam policijas automašīnas ar ieslēgtām bākugunīm.
“Reaģēšanā tika iesaistīti vairāki tūkstoši policijas darbinieku visā Latvijā,” “Latvijas Avīzei” atbild Valsts policijā. Neko vairāk par policijas praktisko darbību man neskaidroja, jo “informācija saistībā ar speciālo plānu izpildi nav izpaužama”.
Ko policisti trešdien visas dienas garumā darīja uz ceļiem? Gaidīja pavēles vai vēroja aizdomīgus transporta līdzekļus? Gan vienu, gan otru.
Taču automašīna “BMW X5”, ar ko brauca noziedznieki, tika sadedzināta naktī Mežaparkā, Saules dārzā. Sociālajos tīklos daži pauda uzskatu, ka tā bija ņirgāšanās par policiju, kuras centrālā mītne atrodas pāris kilometru attālumā, citi – vēl viena zīme futbolam un aģentiem, jo netālu atrodas arī futbola bāze, kur darbojas cilvēki, saistīti ar Bezzubovu.
Bet varbūt vienkārši Mežaparks bija noziedzniekiem ērtākā vieta, kur pamukt, noslēpt automobili un pēc tam to sadedzināt, lai tiktu vaļā no tajā esošā DNS? Bet tas tāpat ir pliķis sejā policijai, ja meklētā automašīna visu trešdienu bija turpat kaut kur Rīgā un vēl 16–17 stundas pēc slepkavības to varēja pārvietot.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Gints Narogs Ivars Bušmanis, Artis Drēziņš
