Ilūkstes klosterī atrod skeletus, Dombrovskis – partiju kolekcionārs un izsalkušie, bet pazudušie migranti. Nedēļas notikumu apskats 3
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Partiju kolekcionārs
Mainīt politisko piederību, pārejot uz citu partiju, Latvijā nav nekas īpašs. To darījuši daudzi, bet ir daži, kurus jau varētu dēvēt par partiju kolekcionāriem. Vjačeslavs Dombrovskis noteikti izceļas, jo viņa politiskajā “ceļojumā” neeksistē ideoloģiskās robežas – liberālis, sociāldemokrāts, centrists…, viens pīpis. Protams, vienmēr var bilst, ka arī partijām ideoloģijas Latvijā ir drīzāk izkārtnes bez reāla piepildījuma, bet vismaz paši politiķi parasti cenšas radīt iespaidu, ka tam ir nozīme.
Līdz šim Dombrovskis darbojies tādās partijās kā “Jaunlatvija”, Zatlera Reformu partija (abās bija starp aktīvākajiem dibinātājiem), vēlāk pieslējies “Vienotībai”, no kuras kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās, bet pirms 13. Saeimas vēlēšanām jau pieteikts kā “Saskaņas” premjera kandidāts. Aizvadītajā nedēļā viņš dibināja pats savu partiju “Republika”, tātad Dombrovska kontā ir jau piecas partijas.
Pati partijas dibināšana notiek bez preses klātbūtnes, taču publicitāti šim pasākumam politiķis pamanījās noorganizēt jau iepriekš, izziņojot, ka apvieno spēkus ar bijušo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu. Iepriekš “KPV LV” pārstāvējušais Ģirģens jau bija paziņojis, ka veidos savu partiju. Ar ko “Republika” atšķirsies no visām pārējām, pagaidām nav skaidrs. Dombrovskis vienīgi licis manīt, ka, lai gan ir kritisks pret valdošo koalīciju, tomēr neies to ceļu, ko Aldis Gobzems vai Ainārs Šlesers. Protestiem pret vakcināciju un citām skaļām šāda veida aktivitātēm viņš nepievienosies.
Tā dēvētajām latviskajām partijām sadarbību ar Dombrovska partiju varētu apgrūtināt viņa nesenā darbība “Saskaņā”, kuras laikā viņš paguvis sarunāt arī daudz no šai partijai raksturīgā repertuāra, tajā skaitā par valodu, izglītību, attiecībām ar Krieviju un tamlīdzīgi.
Interneta soctīklos ievērību piesaistīja arī viņa mēģinājumi ar netiešiem mājieniem aizstāvēt Lukašenko valdīšanu, kad pērn pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās protesti. Dombrovskis tviterī publicēja bijušās “Radiotehnikas” Imantā graustu pirms nojaukšanas un tekstu: “Hei, baltkrievi! Te ir mūsu kādreizējā rūpnīca “Radiotehnika”. Varam iemācīt.” Vēlāk gan viņš šo ierakstu dzēsa.
Šaubas. Jābaro migranti, kuru nav?
Kamēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) izskatīja uz Latvijas–Baltkrievijas robežas 41 “iesprūduša” kurdu izcelsmes Irākas valstspiederīgā sūdzību pret Latviju par iespējamiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem, tikmēr migranti no robežas pazuda.
Tiesa rīkojas ātri, ja tās ieskatā pastāv tūlītējs risks, ka šo personu tiesībām tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums. No malas raugoties, izskatās gauži dīvaini – cilvēki vēršas tiesā, jo trīs dienas neesot ēdināti. ECT nosaka pagaidu aizsardzības pasākumus, proti, šie cilvēki līdz 15. septembrim ir jāapgādā ar pašām nepieciešamākajām lietām.
Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva pēc tiesas paziņojuma informēja, ka Latvija tāpat jau to dara – sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām Valsts robežsardze sniedzot nepieciešamo pārtiku, apģērbu, medicīnisko palīdzību Baltkrievijas teritorijā uz robežas nonākušajiem.
Saprotams, ka ne jau paši migranti, sēdēdami robežjoslā starp Latviju un Baltkrieviju, sūtīja pieteikumu uz tiesu. To, kā sacīja organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs Egils Grasmanis, darījuši cilvēktiesību aizstāvji. Viņš gan neprecizēja, kuri tieši.
Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce skaidroja, ka, patvēruma meklētājiem, iesniedzot pieteikumu pagaidu aizsardzības pasākumiem, nav nepieciešams norādīt bēgļu pārstāvi, kurš to iesniedzis. Ierasta prakse esot tā, ka ECT, lai ātri pieņemtu lēmumu, no valsts informāciju pieprasa vienlaikus ar pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanu.
Arī šajā gadījumā tiesa 25. augustā informēja Latviju par pieņemto nolēmumu, bet tajā pašā laikā lūdza līdz 6. septembrim turpināt sniegt atbildes uz tiesas jautājumiem, lai tā varētu izlemt, vai uz robežas iestrēgušo ēdināšana, apģērbšana, ūdens un zāļu piegāde ir jāpagarina ilgāk par 15. septembri.
Pienākumi ir uzlikti, bet subjektu, pret kuriem tie jāīsteno, varbūt vairs nav. Līce gan uzskata, ka tur neesot nekādu paradoksu, jo tiesa nekontrolējot, kur šīs personas atrodas.
Vēlāk tika ziņots, ka daļa robežpārkāpēju nonākuši atpakaļ Baltkrievijā. Uz robežas teltī palikušas vien divas sievietes – vienai radušās nopietnas veselības problēmas, bet otra viņu pieskatot.
Kauns. Neglīta situācija
Ilūkstes vārds izskanējis nelāgā kontekstā. Izrādās, bijušā Ilūkstes Jezuītu katoļu baznīcas klostera pamestajās telpās jau pusotru gadu sakrāmēti maisos, neapglabāti stāv, kā uzskata, 18. gadsimta ilūkstiešu kauli, kas reiz atradušies abos pasaules karos nopostītās un padomju laikā galīgi nojauktās jezuītu baznīcas kapenēs.
Kaulus līdz ar dažādām būvdetaļām, trauku lauskām un citiem artefaktiem izcēlis kāds neprofesionāls arheoloģijas entuziasts, kuru iepriekšējā Ilūkstes novada dome pirms pāris gadiem nolīgusi veikt izrakumus baznīcas pamatos, kad baznīcas teritorija un līdzās esošā senā klostera ēka nonāca pašvaldības rīcībā. Savulaik divu torņu dievnams esot bijis viens no lielākajām Baltijā, vēl iespaidīgāks nekā Aglonas bazilika.
Ziņa par neoficiālo rakšanu pērn nonāca Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) ausīs, darbus apturēja, bet Ilūkstes baznīcas drupām piešķīra jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu. Tikmēr maisos sabērtie kauli stāvēja kā stāvējuši.
Kaut līdz nesenam laikam baznīcas paliekām nebija aizsargājama statusa, principā racējiem jau pēc pirmajiem kultūrvēsturiskiem atradumiem par to bija jāinformē NKMP, nevis jāturpina rakties. Neoficiāla informācija liecina, ka Ilūkstes novada dome sākotnēji par arheoloģiskās izpētes iespējām runājusi ar profesionāliem arheologiem. Tad viss noklusis. Priekšroka acīmredzot dota pašu cilvēkam.
Jomas profesionāļi teic, ja šādā veidā atrod cilvēku mirstīgās atliekas, tad, pirmkārt, par to bija jāziņo policijai. Ja arheologs izrakumos atrod veselu skeletu, to deponē, lai veiktu izpēti. Savukārt, ja atrod postītus, pārjauktus apbedījumus, cilvēku skeletu daļas kā šoreiz, tad tos pārapbeda tuvējā kapsētā.
Pēdējais netika izdarīts. Neprofesionāļa piesaistīšanai nu ir sekas. Kā ziņo LSM.lv, jaunā pašvaldība Augšdaugavas novada domē vienojusies ar vietējo draudzi un mācītāju par mirstīgo atlieku pārapbedīšanu kapsētā, kas sen jau bija jāizdara. Izmeklēšanu, lai izvērtētu vecās pašvaldības rīcību, jaunā dome veikt neplānojot.
Pārsteigums. Arī citas zvaigznes pieņemas spožumā
Ar skaļiem virsrakstiem pagājušajā nedēļā tika pasludināts, ka pēc 30 gadiem no labākās skolas troņa gāzta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Tagad labāka it kā esot 2. Valsts ģimnāzija. Iespējams, daudziem, kas pieraduši pie 1. ģimnāzijas dominances tas bija pārsteigums.
Taču patiesībā nekā pārsteidzoša nav: pirmkārt, minētais reitings, ko veido Ata Kronvalda fonds, mēra tikai skolēnu sniegumu mācību olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konkursos. Tātad šajā reitingā būtisks ne tik daudz vidējais līmenis, cik skolas spīdekļu veikums. Tajā pašā laikā šī paša reitinga sadaļa – Zvaigžņu reitings, kur apkopots Latvijas skolēnu veikums starptautiskajās olimpiādēs, kārtējo reizi apliecina Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas neapšaubāmo līderību: 2. ģimnāzija te nav pat pirmajā pieciniekā.
Otrkārt, savas pozīcijas citā skolu reitingā, ko veido Draudzīgā aicinājuma fonds un kas gan parāda skolu vidējo līmeni, jo vērtē tās pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, 1. ģimnāzija daļēji zaudējusi jau agrāk. Matemātikā tā vairs nebija vadošā skola, bet piekāpās Rīgas Inženierzinātņu vidusskolai. Šī reitinga šā gada rezultāti tiks pasludināti 8. septembrī. Valsts izglītības satura centra tīmekļa vietnē publicētie šā gada eksāmenu rezultāti jau rāda, ka 1. ģimnāzijas zvaigzne varbūt vairs nav vienīgā spožā, bet tā nav apdzisusi.
Angļu valodā šīs skolas absolventi vidēji sasnieguši pat 90,9 procentus. Nākamie sekotāji – Rīgas Inženierzinātņu vidusskola un Rīgas Centra Humanitārā vidusskola – ir ļoti tuvu, atpaliekot tikai par vienu vai diviem procentpunktiem. Taču matemātikā un fizikā gan Inženierzinātņu vidusskolas absolventi ģimnāzistus apsteiguši. Latviešu valodas eksāmenā slaveno ģimnāziju apsteigusi Āgenskalna Valsts ģimnāzija un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola.
Starp citu, svarīgs tomēr ir arī eksāmena kārtotāju skaits, ne tikai rezultāts. Tā bioloģijas eksāmenā 1. ģimnāzijas absolventi ar 72,1 procenta vidējo rezultātu ir tikai 3. vietā. Augstāk tikuši Salacgrīvas un Neretas vidusskolas absolventi, taču katrā šajā skolā bija tikai viens attiecīgā eksāmena kārtotājs.
Ķīmijas eksāmenā 1. ģimnāzijas absolventi ir pat tikai 9. vietā, bet Inženierzinātņu vidusskolas beidzēji ir ceturtie labākie. Izcilāki rezultāti ir tur, kur mazāk eksāmena kārtotāju.
Jāsecina, ka skolu konkurence pēdējos gados saasinājusies. Diez vai 1.ģimnāzija kļuvusi vājāka, drīzāk citi kļuvuši stiprāki. Tas izglītības kvalitātei nāk tikai par labu, tomēr joprojām ir pārāk daudz skolu, kuru rezultāti nav konkurētspējīgi.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Viesturs Sprūde, Ilze Kuzmina
