Hokeja neziņa, Samantas sakāves iemesls un Lipmanim jāatmaksā miljoni. Nedēļas notikumu apskats 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Parlamentāro negadījumu meistars
Iepriekš Saeimas vairākums, pretēji valdības nostājai, ļāva no 7. maija darboties kafejnīcu terasēm, bet aizvadītajā nedēļā sekoja parlamenta lēmums pret Covid-19 vakcinētajiem vai pārslimojušajiem cilvēkiem klātienē tribīnēs vērot Rīgā notiekošo pasaules čempionātu hokejā.
Gan cīņā par terasēm, gan hokeju Krišjānis Feldmans bijis tik aktīvs, lai sabiedrībai rastos iespaids, ka tieši viņam jāpateicas par šiem lēmumiem. Tas dod politiskus bonusa punktus tajā sabiedrības daļā, kam jau līdz mielēm apnikuši valdības noteiktie ierobežojumi.
Protams, Feldmanu gāna tie, kas uzskata, ka šī vaļība novedīs pie jauna Covid-19 uzliesmojuma, taču visiem neizpatikt, un politiķi arvien vairāk sāk pozicionēties. Pirmo dienu, kad varēja strādāt terases, Feldmans atzīmēja ar īpašu foto interneta soctīklos, tāpēc tagad varētu gaidīt līdzīgu bildi fanu ekipējumā no ledus arēnas, ja vien valdība pagūs (un gribēs!) izpildīt Saeimas lēmumu.
Pats JKP deputāts izteicies, ka ar šiem balsojumiem pierādīts, ka lēmējvara strādā un “demokrātiskie procesi Latvijā darbojas”.
Var paredzēt, ka tieši Feldmans gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās būs viena no JKP “atslēgas” figūrām un tieši viņu mēs visbiežāk redzēsim arī partijas reklāmās, kas parādījušas jau tagad. Viņš ir bijis uzticams partijas vadītāja Jāņa Bordāna līdzgaitnieks vēl kopš biedrības “Demokrātiskie patrioti” laikiem, ko var uzskatīt par JKP priekšteci. Tiek runāts, ka Bordāns arī vēlētos iegūt viņam kādu nozīmīgāku amatu, un tas esot viens no iemesliem, kāpēc partija grib koalīcijā taisīt “kapitālo remontu”.
Vilšanās. Kā trūka Samantai?
Eirovīzijas šā gada konkursā Latvijas pārstāve, dziedātāja Samanta Tīna un viņas dziesma “The Moon is Rising” diemžēl ne tikai neiekļuva konkursa finālā, bet pusfinālā no 17 valstīm iekļuva pēdējā vietā, pārspējot vispesimistiskākās prognozes.
Līdz ar to neizdevās pārraut Latvijas Eirovīzijas neveiksmju sēriju, jau ceturto reizi pēc kārtas piedzīvojot pamatīgu sakāvi. Bet Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvaras laurus sestdien Roterdamā plūca Itālijas roks – grupa “Måneskin” ar dziesmu “Zitti e Buoni”.
Nav noslēpums, ka Eirovīzija ir gana neprognozējams konkurss. Tomēr mantra “laba dziesma, profesionāls priekšnesums, skatuves harisma” ir gana droša biļete uz, mazākais, cienījamiem panākumiem. Kas no tā trūka Samantai?
Konkursa moderatore, pasaulslavenā blogere Nikija de Jagere otrā pusfināla pārraidē pauda zelta vārdus – Eirovīzija ir konkurss, kurā izšķirošs ir komandas darbs, un, šķiet, tieši šajā mehānismā Latvijai nesaslēdzās lielākā daļa zobratu.
Acīmredzami neveiksmīga kameru režija (Samanta likās vientuļa uz milzu skatuves), nesaprotama horeogrāfija (“dziesma ir dejiska, bet piedziedātājas stāv kā koki,” raksta komentētāji “YouTube”), televīzijai nepateicīgais zaļais ietērps un fona rakstainās grafikas, kas aizēnoja dziedātāju.
Diemžēl arī dziesmas trumpi – basa ritmus – nozog televizora skaņu sistēma (par ko domāja producenti “RIGaLIVE”?). Uz šī fona kā uz delnas bija Samantas vokāla neveiksme – skaidri bija dzirdams, ka pirmās taktis viņa dzied teju citā tonalitātē un tvarsta ritma zīmējumu.
Priekšnesums “norakstīts” jau pirmajos mirkļos. Par labu nenāca arī spēcīgā konkurence otrajā pusfinālā. Un, lūk, rezultāts – Latvijai tikai 14 punkti, no kuriem žūrijas balsojumā četrus devusi Moldova, bet skatītāju balsojumā piecus – Gruzija, četrus – Lielbritānija un vienu – Igaunija.
Neziņa. Hokejs klātienē – sapnis vai īstenība?
Parlaments uzdevis Ministru kabinetam “nekavējoties izstrādāt kārtību”, lai klātienē pasaules hokeja čempionāta spēles varētu apmeklēt tie, kuri vakcinējušies vai pārslimojuši kovidu. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš gan negrasījās uzreiz pakļauties šai pavēlei un rīkot ārkārtas sēdi. Jāatgādina arī, ka valdība ir nolēmusi, ka durvis plašākiem pasākumiem tiks vērtas tikai tad, kad kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem cilvēku būs ne vairāk par 200 saslimušajiem. Patlaban tas ir dubultā un Latvija ir ceturtajā vietā Eiropas Savienībā saslimstības rādītāju ziņā.
Tiesa, daudziem rodas jautājums – kā tad tā, Roterdamā Eirovīziju klātienē skatījās vairāk nekā trīs tūkstoši, kaut Nīderlandē saslimstība ar kovidu ir pat augstāka nekā Latvijā, bet pie mums to neatļauj. Jāteic, ka Nīderlandē skatītāju klātesamībai gatavojās laikus. Bet vai Latvija to vispār var tehniski īstenot, pat ja gribētu – uz to pagaidām atbildi neviens nav sniedzis.
Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis piektdien intervijā Latvijas Radio izteica cerību, ka līdzjutēji čempionātu klātienē varētu sākt skatīties ceturtdien, kad Latvija spēlēs ar ASV. Federācijas iepriekš izstrādātais modelis paredz, ka “Arēnā Rīga” varētu tikt ielaisti 2600, Olimpiskajā sporta centrā – apmēram 1050 cilvēki. “Tagad jautājums, kādā veidā šī biļetes esamība tiks savienota ar katra skatītāja veselības datiem. Tas droši vien būs vissarežģītākais uzdevums,” piektdien sprieda Kalvītis.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts rausta plecus, kā pārbaudīt vakcinācijas vai pārslimošanas faktu hokeja skatītājiem. Situācija vēl neskaidrāka izvērstos, ja fanu pulciņā būtu ārvalstu viesi. Digitālais sertifikāts būšot tikai jūnijā, un, ja saslimstība turpinās samazināties, publiskos pulcēšanās ierobežojumus varētu atcelt jūnija vidū, bet tad jau čempionāts būs garām.
Pārsteigums. Lipmans nesaprot, kādā valstī dzīvo
Latvijas tiesa un strīdā ar valsti iesaistītā “Grindeka” lielākais akcionārs Kirovs Lipmans pagājušajā nedēļā sagādāja divus pārsteigumus. Vispirms otrās instances tiesa, kurai Augstākās tiesas uzdevumā bija jāskata tikai šauri juridisks strīda aspekts starp farmācijas uzņēmuma “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu un valsti, krasi paplašināja jautājuma skatījumu, būtībā paužot viedokli, ka iepriekšējās pirmās un otrās instances tiesas, kurās uzvarēja Lipmani, lietu izskatījušas nepietiekami kvalitatīvi. Šoreiz Lipmani zaudēja – tiesa nolēma par labu valstij piedzīt no viņiem 1,9 miljonus eiro zaudējumu par, valsts skatījumā, savlaicīgi neizteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Taču tiesāšanās vēl nebūt nav pabeigta – ir skaidrs, ka tiks iesniegta kasācijas sūdzība.
Taču lielāku pārsteigumu par tiesas lēmumu sagādāja paša Kirova Lipmana reakcija uz to, ko dzirdējām viņa intervijā LTV: “Es nesaprotu, kurā valstī es dzīvoju. Tas, kas notiek Latvijā, tas ir vēl sliktāk nekā Baltkrievijā. Mums ir premjerministrs, tas ir vispār nonsenss, kā viņš varēja būt. Man māsīca ir Amerikā lielā amatā, es visu izdarīšu, lai viņam noņem to amerikāņu pilsonību, es izdarīšu tā.”
Un te nu jāsaka šādi – Latvijas valsts 30 gadus nodrošinājusi Kirovam Lipmanam un viņa ģimenei drošu un tiesisku vidi, kurā viņš varēja veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību un audzēt savu labklājību, un šajā procesā viņam nav bijis jādalās peļņā ar kādu diktatoru vai jābūt cieši saistītam ar valdošo partiju. Šajā vidē K. Lipmans ir kļuvis par ievērojamu rūpnieku, ieņēmis svarīgus sabiedriskus amatus, ir bijis viedokļu līderis, kurā ieklausās valdība, parlaments un sabiedrība. Jā, nav izslēgts, ka tiesa pieņēmusi netaisnīgu vai nepamatotu spriedumu, bet tiesāšanās vēl nebūt nav pabeigta. Un neba nu Kariņš personiski diktēja tiesnešiem nelabvēlīgo tiesas spriedumu, tāpat kā Lipmana māsīca, kas strādā Čikāgas municipalitātē, nez vai lemj par ASV pilsonības piešķiršanu vai atņemšanu.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Aija Kaukule, Māra Libeka
