Pabriks noņem “tabu”, “Draugi” būvēs ciematu Cēsīs, Jāglābj Dziesmu svētki? Nedēļas notikumu apskats 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Pabriks noņem “tabu”
Saasinoties starptautiskajai situācijai un bažām par jaunu Krievijas agresiju, protams, pieaug arī rūpes par Latvijas drošību. Sajūtu līmenī pamazām atgriežamies 2014. gadā, kad daudzi uzdeva jautājumu – vai Putins apstāsies ar Krimas sagrābšanu un agresiju Austrumukrainā vai sekos arī provokācijas pret NATO valstīm? Ja no Kremļa puses šajā ziņā vēl nav bijuši nekādi mājieni, tad vienmēr pļāpīgais Baltkrievijas diktators Lukašenko (bet realitātē – Putina vasalis) jau paziņojis: “Ja jūs (lietuvieši) kopā ar citām Baltijas valstīm izraisīsiet karu, tās būs jūsu valstiskuma un jūsu attīstības beigas.”
Runas par “kara izraisīšanu”, pierakstot to pretiniekam, ir ierasts agresora paņēmiens.
Varam atcerēties, kā pirms Otrā pasaules kara Hitlers pārmeta, ka tieši Polija apdraud Vāciju ar savām darbībām, kamēr paši nacisti kala uzbrukuma plānus. Baltijas valstu gadījumā acīmredzot pareizākā rīcība ir saglabāt vēsu prātu, vienlaikus demonstrējot izlēmību stiprināt savas militārās spējas un paužot apņēmību pretoties. Aizsardzības ministra Arta Pabrika aizvadītās nedēļas atziņas ir labs solis šajā virzienā.
Viņš norādījis uz nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (pašlaik – 2,3%), un – kas vēl būtiskāk – pirmo reizi ierunājies arī par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Iepriekš politiskās elites nostāja pret to bija kategoriski noraidoša, taču, kā tagad intervijā Latvijas Radio sacījis aizsardzības ministrs: “Tas vairs nav tabu jautājums.”
Turklāt izpratnei par šo dienestu būtu jākļūst modernākai, kas nozīmētu, ka aizsardzība nav nozare, kur viss ir atstāts tikai vīriešu ziņā. Gan Izraēlas, gan Ukrainas, gan citu valstu piemēri rāda, ka arī sievietēm te ir visas iespējas izpausties un nereti pat būt labākām.
Šīs idejas gan ir ilgtermiņa risinājumi, tomēr kā tviterī bilst Pabriks, kaut ko var darīt jau tagad: “Šī brīža un tuvāko gadu drošības situācija nemainīsies, tāpēc Latvijas aizsardzība nav iespējama bez plašākas sabiedrības iesaistes. Tikai no mums būs atkarīgs, vai spēsim nosargāt Latviju. Aicinu ikvienu pilsoni pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam šā gada augustā!”
Darījums. “Draugi” būvēs ciematu Cēsīs
Ar mērķi radīt mūsdienīgas un videi draudzīgas dzīvesvietas Cēsīs, IT kompānija “Draugiem Group” dibinājusi jaunu uzņēmumu “Mājas Cēsīs”, kura uzdevums būs sākotnēji izveidot 30 energoefektīvu īres namu ciematu “Mājas Cēsīs Cīrulīšos”. Uzņēmuma pamatkapitāls ir viens miljons eiro.
Interesanti, ka “Draugiem Group” izvēlējusies doties sev nezināmajā nekustamo īpašumu biznesā. Līdz šim visi koncernā ietilpstošie uzņēmumi bijuši saistīti ar IT sfēru.
Lielākais no “Draugiem.lv” koka izaugušais uzņēmums ir “Printful”, kas pērn kļuva par pirmo Latvijas t. s. vienradzi. Būs interesanti redzēt, cik liels varētu izaugt “Mājas Cēsīs”, ja viss ritēs pēc īpašnieku plāna.
Līdz šim māti “Draugiem.lv” pēc apgrozījuma pārspējis ne tikai “Printful”, bet arī “Draugiem Group”, “Mapon” un arī “Vendon”. Starp citu, “Draugiem.lv” joprojām ir konstanti pelnošs, katru gadu koncernam ienesot ap 300 tūkstošu eiro peļņu.
Pretendēt uz vietu jaunajos dzīvokļos varēšot ikviens, taču īpaši gaidīti būšot pedagogi, kuriem īres maksai tiks nodrošināta 50% atlaide.
Liela pieprasījuma gadījumā uzņēmums plāno izveidot arī vēl citus ciematus – ne tikai dzīvokļu, bet arī māju.
Par projekta kopējām izmaksām pagaidām ziņu nav, jo vēl tiekot “zīmēti ideju projekti”, kā sacīja “Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks. Tas prasīšot vēl pāris nedēļu, un tad uzņēmums jau varēs precīzāk pastāstīt gan par izmaksām, gan par dzīvokļu skaitu, izmēriem u. c. jautājumiem.
Runājot par īres cenu, Palkavnieks solīja, ka tā nebūs augstāka par tirgus cenu līdzvērtīgiem dzīvokļiem Cēsīs.
Kas gan ir zināms – mājas būs aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām un ciemata izbūvē tiks ievērotas visas mūsdienu cilvēku vajadzības apkārtējās vides labiekārtošanā. Ciematā būs ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velosipēdu ceļi, kā arī zaļa ārtelpa.
“Cēsīs dzīvot ir forši, ja ir, kur dzīvot. Pilsēta strauji attīstās, bet dzīvesvietu trūkums neļauj šim procesam notikt ar pilnu jaudu,” saka Palkavnieks.
Šaubas. Defibrilatori skolās un citur
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aizvadītajā nedēļā pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz dzīvības glābšanas ierīču – defibrilatoru uzstādīšanu skolās, lielveikalos, dzelzceļa stacijās, lidostā un citās publiskās vietās.
Tā ir pārnēsājama ierīce, ar kuru, kamēr ierodas ātrās palīdzības mediķu brigāde, var atdzīvināt cilvēku pirmajās kritiskajās minūtēs, iedarbojoties uz sirdi ar elektrisku izlādi jeb elektrošoku. Kaut gan pārvietojamie defibrilatori ir vienkāršāki nekā tā profesionālā ierīce, ko lieto mediķi, un tajā ir ievietota audioiekārta, kas pasaka priekšā, kā kurā minūtē rīkoties, tomēr tā nav spēļlieta, ar kuru var strādāt jebkurš. Tikai speciāli apmācīts cilvēks var ķerties klāt pie elektrošoka iedarbināšanas.
Nav gan īsti saprotams, kāpēc defibrilatoru uzstādīšanu grasās uzlikt par obligātu pienākumu, ja jau vairākus gadus tie atrodas kaujas gatavībā ne vienā vien iestādē, kur apgrozās daudz cilvēku. Piemēram, lielveikalu tīklā “Rimi” un lidostā “Rīga”.
Ne vienā, ne otrā vietā, par laimi, ne reizi nav bijis vajadzības tos izmantot.
Deputāti vēlas, lai defibrilatori būtu, piemēram, skolās. To var saprast, jo pedagogi kļūst arvien vecāki, darba slodze arvien lielāka, audzēkņi arvien agresīvāki pēc lielās pandēmijas mājsēdes, un, ej nu zini, kurā brīdī skolotāja sirds vairs nespēs to visu ņemt pretī!
Oficiālajā NMPD statistikā ir reģistrētas nedaudz zem 1000 pēkšņās nāves gadījumu gadā un sirds darbība ir atjaunota 380 gadījumos. Rādītājs būtu labāks, ja mediķi spētu notikuma vietā ierasties pāris minūtēs, bet nereti tas nav iespējams. Nav tādas statistikas, cik gadījumos sirds darbība atjaunota publiskās vietās, tāpēc nav iespējams pateikt, vai Saeimas deputātu iniciatīva ļaus uzlabot NMPD efektivitātes rādītāju šajā aspektā.
Bažas. Jāglābj Dziesmu svētki?
Bažījoties par Dziesmu un deju svētku koncertu kvalitatīvu norisi 2023. gadā, virsdiriģenti iezvanījuši trauksmes zvanus un atklātā vēstulē aicinājuši politiķus pārskatīt spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem. Amatiermākslas nozarei radītā dīkstāve un fragmentētā darbība graujot Latvijas lielāko nacionālo dārgumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicinājis no 1. marta pakāpeniski palielināt māksliniecisko kolektīvu dalībnieku skaitu mēģinājumos, lai zaļajā režīmā var darboties viss kolektīvs, kā arī ieviest citas izmaiņas, kas atvieglotu mēģinājumu norisi.
Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā tika skatīts jautājums par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku repertuāra sagatavošanas iespējām, tika atgādināts, ka esošos ierobežojumus no 1. marta nav plānots turpināt, taču jau atkal – ja vīruss ļaus. Tāpēc pārliecības par konkrētu ierobežojumu atcelšanu pagaidām nav.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām ir būtiski veikt racionālu ierobežojumu mīkstināšanu, lai nozare spētu atsākt pēc iespējas pilnvērtīgāku ikdienas procesu virzībā uz svētkiem 2023. gadā, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Sēdē klātesošais veselības ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka, norimstot “omikrona vētrai”, ārkārtējo situāciju un arī drošības pasākumus pakāpeniski plānots atcelt.
“Ja vīruss nesagādās nepatīkamus pārsteigumus, mums jāsāk gatavoties drošai un brīvai vasarai,” piebilda ministrs.
Saskaņā ar LNKC sniegto informāciju, Veselības ministrija kopā ar citām nozaru ministrijām sākusi izstrādāt drošības pasākumu atcelšanas stratēģiju. Visi Dziesmu svētku kustības ierosinājumi tikšot skatīti Operatīvajā vadības grupā.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Raivis Šveicars, Aija Kaukule
